Vēsture

 

Apdzīvotas vietas Stopiņi nosaukums ir cēlies no ārsta un astrologa Zahārija Stopija uzvārda, kurš tagadējā Upesleju apkaimē pie Mazās Juglas dzīvojis 16.gadsimtā.

Kas bija Zahārijs Stopijs un kāda ir viņa saistība ar Stopiņu novadu

Ārsts un astrologs Zahārijs Stopijs dzimis ap 1535.gadu Vroclavā (Breslavā), Silēzijā pie Orlas, miris 1593., vai 1594.gadā. Mācījies Rostokas universitātē, kas ir viena no vecākajām vācu universitātēm, kur ieguvis medicīnas licenciāta un vēlāk medicīnas doktora grādu.

Dr.med. Zahārijs Stopijs, būdams Rīgas arhibīskapa Brandenburgas Vilhelma un Kurzemes hercoga Ketlera ārsts un Rīgas pilsētas fiziķis, par atlīdzību no arhibīskapa 1562.gadā un no Kurzemes hercoga G.Ketlera 1573.gadā saņēma lēnī zemes gabalus, uz kuriem izveidojās Stopiņu muiža. 1570.gadā karalis Sigismunds II Augusts Zahārijam Stopijam piešķīris muižnieka titulu. Stopiņu muižai piederēja vairāki zemes gabali un krogi pie toreizējā Maskavas ceļa (Rīgas-Daugavpils šoseja). Ar laiku muižai pievienoja arī vairākas sīkās muižiņas gar Mazās Juglas krastiem – Lorenchofu, Trastenhofu, Štālenhofu, Kūzenhofu un Vincenta Rīgemaņa muižiņu. Mūsdienās Stopiņu muižas vietā atrodas Upeslejas. Zahārijam Stopijam bija kupla ģimene - 11 meitas un 1 dēls. Kā muižnieks viņš no Polijas karaļa Stefana Batorija ieguva tiesības uz ģerboni, kurš Rīgas Doma baznīcā atradās līdz par 1782.gadam.

Tolaik, 16.gadsimtā, ārsts, astronoms un astrologs bija trīs vienā - tie, kuri ārstēja, sekoja arī debess ķermeņu kustībai un pētīja to likumsakarības, ko izmantoja gan ārstniecībā, gan prognožu veidošanā. Kā atzīmējis Jānis Stradiņš, laiks no 16.gs.beigām līdz 18.gs.sākumam iezīmējas ar kvalitatīvu lēcienu izglītībā un zinātnē, arī Latvijā tiek dibinātas pirmās ģimnāzijas. Šā laika zīme nepārprotami ir teoloģija. Medicīna un astroloģija iet roku rokā, un tam spilgtākais apliecinājums ir 16. gs. Rīgas zinātnes dzīves spilgtākā persona – "amatieris astronoms, ārsts un nedaudz alķīmiķis" Zahārijs Stopijs, tieši šajā laikā parādās uz praksi vērsta medicīna.

Rīgā viņš ieradies ap 1560.gadu un uzsācis savu medicīnisko praksi, jo 1562.gadā viņš jau pieminēts kā Rīgas arhibīskapa Vilhelma ārsts, minēts arī kā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera personīgais ārsts. Pēc arhibīskapa Vilhelma nāves Zahārijs Stopijs kļuva par Rīgas pilsētas fizikusu jeb ārstu ar algu 100 dālderi gadā. 

Zahārijs Stopijs ir ievērojams ar to, ka 1565. gadā ir sastādījis pirmo kalendāru Rīgai, kas izdots Kēnigsbergā, 27 lappušu lielā burtnīcā ar sarkaniem pergamenta vākiem. Vēlākos gados Zahārijs Stopijs sastādījis vairākus kalendārus. 2014.gadā Latvijas Universitātes bibliotēkas veidotājā izstādē “Bibliotēku dārgumi” bija apskatāms arī Zahārijs Stopija 1565.gadam sastādītais kalendārs.


Zahārija Stopija sastādītā kalendāra 1565. gadam vāks.

Ar apbrīnojamu pārliecību kalendāra sastādītājs 1565. gadu dēvē par 5527. gadu pēc pasaules radīšanas un 3871. gadu pēc grēku plūdiem. Kā jau tas tolaik bija ierasts, kalendārā norādītas dienas, kas ir labvēlīgas labības sēšanai, koku ciršanai, acu zāļu lietošanai utt. Katram mēnesim atvēlētas divas lappuses: kreisajā pusē teksts, labajā vieta piezīmēm. Vinjetēs atspoguļotas lauku dzīves ainas: zemnieki ar, sēj, pļauj, cērp aitas, mīstī linus. Šādu darbu norise bija puslīdz vienāda gan Livonijā, gan Kēnigsbergas pusē, kur kalendāru iespieda. Nedēļas dienas tekstā apzīmētas ar alfabēta burtiem: a, b, c, d, c, f, g. Svētdienas un svētku dienas izceltas ar sarkanu krāsu. Attiecīgajām zodiaka zīmēm doti alegoriski attēli. Atzīmēts Mēness stāvoklis pie debess velves attiecīgajos datumos. Bez Mēness fāzēm dota arī laika prognoze, kas, protams, bija visai nekonkrēta: vējains, mitrs, skaidrs, sauss, karsts, nepastāvīgs. Kalendārs kalpojis ne tikai svētdienas kārtulai, bet arī par pieturas punktu kristāmo bērnu vārdu izvēlei. Janvārī, piemēram, lasām: Stefans, Johans, Izidors, Erhards, Juliāns. 

Zahārijs Stopijs bija pirmais rīdzinieks, kurš samērā sistemātiski novēroja debesu ķermeņus, 1578. gadā viņš devis 1577. gadā novērotās komētas aprakstu un traktējumu.

Rokrakstā palicis Zahārija Stopija pētījums «Vidzemes tautsaimniecība» («Liefländische Ökonomie»), kas vēlāk izmantots Salomona Guberta grāmatā «Saimniecības stratagēma vai tīrumu pētnieks» (1645). 1569. gadā Rostokā izdeva Zahārija Stopija doktora grāda promocijas darbu «Runa pret pseidomediķu apgalvojumiem». Viņam pieder arī astroloģisks traktāts «Judicium astrologicum vom Comet Sterne». 

Mūsdienās par Zahārija Stopija dzīvesvietu Mazās Juglas krastā Upesleju apkaimē liecina vietvārda apzīmējums, kas atrodams vēl pirmskara laiku kartēs un Stopiņu novada nosaukums, no 2020.gada – Zahārija Stopija vārdā nosaukta iela Upeslejās. 

Deviņdesmitajos gados, strādājot pie Stopiņu pagasta ģerboņa un karoga izveides, pieminot izcilā ārsta un astrologa piemiņu, par pamatu ņemts fragments no Zahārija Stopija dzimtas ģerboņa – dzeltenas zvaigznes uz zila fona.  


Zahārija Stopija dzimtas ģerbonis.

1997.gada 15.novembrī Valsts svētku priekšvakarā tika iesvētīts Stopiņu pagasta karogs.  Pie Stopiņu pagasta ģerboņa un karoga izveides strādājuši toreizējais pagasta domes deputāts, tēlnieks Uldis Sterģis, toreizējais pagasta priekšsēdētājs Ilmārs Lūsis un mākslinieks Jānis Strupulis. Ģerbonis Heraldikas komisijā apstiprināts ar trešo reizi, piemērojot oriģinālajā ģerbonī esošās zvaigznes – no seštaru zvaigznēm izveidojot astoņstaru zvaigznes. Jāatzīmē, ka Stopiņu pagasts 1997.gadā bija pirmais pagasta Latvijā, kuram apstiprināts savs ģerbonis un karogs, tajā laikā šie simboli vēl nebija izstrādāti visām pilsētām. Pēc teritoriālajām reformām 2004., un 2009.gadā Stopiņu novads saglabāja Stopiņu pagasta ģerboni un karogu.

                       
Stopiņu novada ģerbonis


Stopiņu novada karogs

2001.gadā Stopiņu novada Upeslejās uzstādīts piemineklis Zahārijam Stopijam, ārstam un astrologam, kurš tagadējā Upesleju apkaimē pie Mazās Juglas dzīvojis 16.gadsimtā, un tieši no Zahārija Stopija uzvārda ir cēlies Stopiņu novada nosaukums.

No 2007.gada Stopiņu novadā svinam novada svētkus reizi 5 gados, par atskaites punktu ņemot 1887.gadā rakstos minētās ziņas par pagastiem Rīgas apkārtnē, tai skaitā – Stopiņu pagastu. 125.novada gadskārtā iedzīvotāji novadam dāvāja 37 metrus garu austu jostu, kuras tapšanā piedalījās 427 cilvēki. Savukārt, Stopiņu novada 130.gadskārtā, kā dāvana tapa Stopiņu novada tautastērps, kuru krāsu izvēlē ar balsojumu piedalījās novada iedzīvotāji un kā pamatkrāsas izvēlējās tieši mūsu novadam raksturīgās – zilo un dzelteno krāsu, apliecinot iedzīvotāju patriotismu un sasaisti ar novada simboliem – ģerboni un karogu.

2020.gadā, lai sakārtotu adreses adresācijas objektiem un nodrošinātu pašvaldības ceļu, ielu un uz tām atrodošo ēku ērtāku atrašanu, Stopiņu novada dome gatavojot lēmumprojektu par ielu nosaukumu piešķiršanu Upeslejās, aicināja iedzīvotājus iesniegt priekšlikumus diviem ielu nosaukumiem. Tika saņemti gandrīz 100 priekšlikumi un tos izvērtējot, tika pieņemts lēmums atbalstīt iedzīvotāju vairākuma priekšlikumu, un nosaukt Zahārija Stopija vārdā ielu Upeslejās, godinot mūsu novada nosaukuma rašanos jau senā pagātnē.

Stopiņu novada vēsture joprojām tiek pētīta, darbs pie novadpētniecības norit atklājot dažādus interesantus faktus un notikumus. Zahārija Stopija laiks, kuru viņš savā mūža nogalē, no 1577.-1593.gadam, pavadīja Upesleju apkaimē, vēsturiski ir nozīmīgs notikums, jo šeit tapuši vairāki viņa pētījumi un zinātniskie darbi. Ar šo faktu mēs varam lepoties un ar godu nest viņa vārdu.

Ziņas par Zahārija Stopija dzīves gaitām atrodamas daudzos avotos, minēti daži izmantotie:

1. Zvaigznīte, Biruta. Mēs stāstām par Stopiņu novadu, Pētergailis, 2005.

2. Vanaga, Lilita. Salaspils novads, Salaspils : Salaspils novada dome, 2011. 286 lpp.

3. Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. — Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2009. 639 lpp., 365 att. Pieejas veids tīmeklis WWW.URL:// https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/57/1/amhr.2010.IX.438-445.pdf Resurss apskatīts 2020.gada 11.augustā.

4. Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas. - Pieejas veids tīmeklis WWW.URL:// http://manasvietas.blogspot.com/2019/06/stopinu-muiza-stopinmuiza-stopiushof.html Resurss apskatīts 2020.gada 11.augustā.

5. Medicīnas vēsture Latvijā. - Pieejas veids tīmeklis WWW.URL:// https://enciklopedija.lv/skirklis/58793-medic%C4%ABnas-v%C4%93sture-Latvij%C4%81- Resurss apskatīts 2020.gada 12.augustā.

6. Vēsture ir dzīves skolotāja. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. - Pieejas veids tīmeklis WWW.URL:// http://www.mvm.lv/lv/pasakumi/?pas=275 Resurss apskatīts 2020.gada 12.augustā.

7. Iespēja atklāt Latvijas Universitātes bibliotēku krāšņākos dārgumus. LV portāls. - Pieejas veids tīmeklis WWW.URL:// https://lvportals.lv/dienaskartiba/265678-iespeja-atklat-latvijas-universitates-biblioteku-krasnakos-dargumus-2014  Resurss apskatīts 2020.gada 13.augustā.

8. Zanders, O. Tipogrāfs Mollins un viņa laiks. Pirmās Rīgā iespiestās grāmatas 1588-1625, Rīga : Zinātne, 1988, 40.lpp., 42.lpp., 43.lpp., 70.lpp., 105.lpp., 158.lpp., 168.lpp. - Pieejas veids tīmeklis WWW.URL:// https://dom-acc.lndb.lv/data/obj/file/18321801.pdf Resurss apskatīts 2020.gada 13.augustā.

9. Kā es atradu cilvēku ar trīsdesmit skaistām sejām. LBB Jauno speciālistu sekcija. Grāmatniecības vēsture, lasīšana. Pieejas veids tīmeklis WWW.URL:// https://lbbjss.wordpress.com/2013/02/07/ka-es-atradu-cilveku-ar-trisdesmit-skaistam-sejam/  Resurss apskatīts 2020.gada 13.augustā.

 

Vairāku apdzīvoto vietu nosaukumi Stopiņu novadā izveidojušies no šajā apkaimē kādreiz esošo muižu vai to īpašnieku uzvārdiem - Ulbroka, Dreiliņi. 

Jau 18. un 19.gs. Stopiņu novada teritorija bija rūpnieciski attīstīta. Tajā darbojās manufaktūras, tajā skaitā Timofejeva ādu apstrādes manufaktūra, C.Šmita ģipša rūpniecības uzņēmums, kas strādā vēl šobrīd kā SIA „Knauf”.

1941.gadā Rīgas apriņķa Stopiņu novadā sāka darboties kolektīvā saimniecība. Sākoties kolektivizācijai, Stopiņu ciemā izveidojās vairāki mazi kolhozi – “Juglas zieds”, “Dzintarzeme” u.c., kas pastāvēja neilgu laiku, jo 1950.gada vidū tos apvienoja vienā lielā kolhozā “Ļeņina ceļš”. 1963.gadā sākās arī ciemu apvienošana. Stopiņiem pievienoja bijušo Dreiliņu pagastu, kas robežojās ar Rīgas pilsētu Pļavnieku rajonā. Pēc apvienošanās Stopiņu ciemā bija pāri par 11 tūkstošiem iedzīvotāju. Tajā pašā gadā jau tā lielo kolhozu “Ļeņina ceļš” apvienoja ar bijušo Dreiliņu ciema kopsaimniecību “Cīņa” un izveidoja kolhozu “Saurieši”. Šī saimniecība pastāvēja līdz 1966.gada aprīlim, kad to apvienoja ar p/s “Pļavnieki” un izveidoja padomju saimniecību “Ulbroka”. Līdz Rīgas pilsētas teritorijas paplašināšanai austrumu virzienā Stopiņu pagasts bija viens no lielākajiem Latvijā. 1969.gadā pagasta teritorija bija 98,5km2, kur dzīvoja 8353 cilvēki. 1975. g. Rīgas pilsētai no Stopiņu teritorijas pievienoja Juglas papīrfabrikas ciematu, Brekšus, Frankus (tag. Mežciema D daļa), zvērsaimniecību Jugla, Pļavniekus un daļu Dreiliņu ciema.1990. g. Stopiņu ciema teritorijā nodibināja Stopiņu pagastu.        

2004.gadā Stopiņu pagastu pārdēvēja par Rīgas rajona Stopiņu novadu. 2009.gadā Rīgas rajona Stopiņu novads tika pārdēvēts par Stopiņu novadu.

Atpakaļ