Navigācija

Pasākumi

 

Otrais brīvdabas lasījums Ulbrokas bibliotēkas āra lasītavā

Šokolādes pilsēta, Konfekšu zupa, Ēdammāja, Siera pasaka, Miega putra, Sāļie sapņi... Vai zināt kas tas ir? Tie ir teiksmaini stāsti par Rīgu, kas apkopoti Jeļenas Skuratovas grāmatā “Rīgas ēdampasakas”, kuras brīvdabas lasījumu Ulbrokas bibliotēkas āra lasītavā š.g. 9. jūlijā klausījās gan PII “Pienenīte” audzēkņi, gan arī bibliotēkas apmeklētāju jaunā paaudze. Lieliski stāsti, kuros var izzināt pilsētas vēsturi un arhitektūru caur pasaku tēliem un ēdamlietām. 

Kad daļa no stāstiem, noklausīta, laiks arī jautājumiem un uzdevumiem. Jautājumi par un ap grāmatas tēliem, piemēram, kādas sastāvdaļas varētu būt konfekšu zupā vai miega putrā? Tad arī laiks saldiem ēdamlietu zīmējumiem uz bruģa.
Ja kāds ir ieinteresēts izlasīt šos un vēl citus “Rīgas ēdampasaku” stāstus, tad tiek gaidīts Ulbrokas bibliotēkā, kuras krājumā var atrast ne tikai šo, bet arī vēl citas brīnišķīgas grāmatas brīvbrīžiem.

Uz tikšanos!
Ulbrokas bibliotēkas bibliotekāre Daina Kalmane

2021.gada 14.jūlijā

 

Novadpētniecības materiālu digitālā kolekcija ''Bibliotekāru talka''

Jau trešo gadu Salaspils novada bibliotēka veido Pierīgas reģiona publisko bibliotēku vienoto virtuālo izstādi. Šogad izstādē “Notikums manā novadā” tiek izcelts notikums, kas tiek vai ticis organizēts tikai konkrētā novadā. Ulbrokas bibliotēka šajā izstādē piedalās ar apkopotu virtuālu materiālu kopu par Bibliotekāru talku.

Bibliotekāru talkas tradīcija Stopiņu novadā notiek kopš 2014. gada. Ik gadu aprīļa nogalē dzejnieka un tulkotāja Pētera Brūvera (1957 – 2011) dzimtajās mājās “Kalēji” pulcējas bibliotekāri, brīvprātīgās personas un vadības pārstāvji, lai saglabātu literārās vides un sabiedriskās domas līdzdalību kultūras dzīves norisēs. “Kalēji” ir Stopiņu novadam nozīmīga kultūrvēsturiska vieta – tā ir viena no novada senajām mājvietām. Talkas norises laiks sasaucas ar dzejnieka dzimšanas dienu, kas ir 24. aprīlis. Talkas idejas autore, iniciatore un organizatore ir Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane. Bibliotekāru talkas tradīcijas galvenā ideja un pamatuzdevums kalpo publisku kultūras pasākumu sekmēšanai. Bibliotekāru talkā piedalās Stopiņu novadā šobrīd un agrāk strādājošie un dzīvojošie bibliotekāri un talkas atbalstītāji, lai sakoptu “Kalēju” māju dārzu un apkārtni, kur rudenī norit ikgadējais Dzejas dienas pasākums. Bibliotekāru talkas ietvaros tiek organizēta apkārtnes uzkopšana un labiekārtošana, kas arī tēlaini ir salīdzināma ar rakstniecības radošumu, jaunatklāsmi un paliekošu vērtību veidošanu.

Bibliotekāro talku ietvaros ir kārtota “ Kalēju” sēta, dārzs un nojaukts pus sabrukušais šķūnītis. Pētera Brūvera dzimtajās mājās ir izveidots neliels improvizēts mežmalas laukums, kas kalpo dzejas dienu norisēm. 

Apkopotais materiāls aptver rakstus periodikā, fotogrāfijas, videomateriālus par talkas norisi. Iepazīties ar novadpētniecības materiālu kopumu par Bibliotekāru talku iespējams, atverot Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas elektroniskā kataloga https://salaspils.biblioteka.lv/Alise/lv/6/home.aspx novadpētniecības sadaļu.

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas 
sistēmbibliotekāre Ivita Duļbinska

2021. gada 5. jūlijs

 

Pēterdiena Ulbrokas bibliotēkas āra lasītavā

Ulbrokas bibliotēkā jau par tradīciju kļuvusi Pēterdienas svinēšana, pieminot mūsu novadnieku dzejnieku Pēteru Brūveri. Šogad pulcējāmies “Ulbrokas Pērles” iekšpagalmā pie bibliotēkas, lai ielūkotos dzejnieka personības un literārās daiļrades mantojumā. Bibliotekāre Ivita iepazīstināja ar informāciju, kas Ulbrokas bibliotēkā pieejama par P.Brūveri un viņa darbiem.  Par to, kādus rakstniecības darbus viņš radījis un kādus tulkojumus veicis. Atgādinām, ka papildus Ulbrokas bibliotēkas elektroniskajam katalogam, kā avots izmantojama arī novadpētniecības datubāze “Pēters Brūveris fotogrāfijās”. Attēlus šai datubāzei laipni atvēlējusi Pētera Brūvera atraitne Iveta Brūvere. 

Šoreiz izvēlējāmies dzejnieka literāro devumu un personības prizmu atklāt caur viņa dzīves laikā tapušiem video ierakstiem. Sanākušie tika iepazīstināti ar Pētera Brūvera pārdomām un redzējumu televīzijas pārraidē “Province”, kā arī 2010.gada “Baltvilka balvas” lasījumos. Ar šo videoierakstu palīdzību dzejnieks mums top tuvāks un viņa darbi – skaidrāki. Jaunākai auditorijai un ne tikai - neparastu notikumu burvība vērojama animācijas filmā “Neparastie rīdzinieki”, vārdu teksta autors Pēters Brūveris, veltījums Latvijas bērniem Rīgas 800 gadē.

Laiks nelielai aktivitātei – neparastā formā Pētera Brūvera dzejas rindas paslēpušās bibliotekāres Dainas locītajās origami figūrās, kas tika pārnestas ar krītiņiem uz bruģa. Dzejas rakstīšanas procesā iesaistījās aktīvākie un radošākie pasākuma apmeklētāji.

Turpat pulcējām arī tos, kuri divu mēnešu laikā izgājuši literāro pastaigu “Sēdēju parkā uz sola”. Ar šādu nosaukumu 1994. gadā iznācis Pētera Brūvera dzejoļu krājums. Vienā no pirmajiem Brūvera dzejoļu krājumiem šis motīvs sēdēju parkā uz sola aprakstīts vismaz 15 dzejoļu daudzrindēs, katram no tiem piedēvējot īpašu saturu un noskaņu. Ideja par pastaigu dabā radusies šī gada pavasarī, tuvojoties Brūvera dzimšanas dienai 24.aprīlī. Pastaiga kājāmgājējiem/velobraucējiem, par dzejnieka, novadnieka Pētera Brūvera literāro darbību, mūsuprāt, ir jauka iespēja laikmetīgas kultūrvietas darbībai, atgādinot un veidojot jaunu saturu par bibliotēku un Pētera Brūvera teksta un viedokļa brīvību, atklājot vietas, kuras savulaik skatījis un aprakstījis dzejnieks. Veidojot šo literāro pastaigu, vēlējāmies darīt tuvāku Pētera Brūvera daiļradi, godināt viņa piemiņu, un, apvienojot kustību ar novadpētniecības izzinošu informāciju, gūt jaunu pieredzi un zināšanas. Ar vietnes “Actionbound” starpniecību maršrutu vairāk nekā 10 km garumā izgājušas 12 komandas, kas to veikušas gan braucot ar riteņiem, gan ejot kājām. Arī pasākumā līdzdarbojās komandas “Savēji”, “Divi”, “Susurīši”, “Rudgaļi”, “Baroni”, “RAC Līči” un “V meičas”. Pateicības balva bija tikai viena un to izlozes gaitā ieguva pastaigas dalībnieks ar segvārdu “Riteņbraucējs”. Balvā izlozes uzvarētājs saņēma Ulbrokas bibliotēkas veidotu kalendāru ar P.Brūvera attēliem un dzejas pantiem, Stopiņu novada Kultūras kanona kartīšu kopumu, Dzejas dienu āmuriņu un auduma maisiņu ar Ulbrokas bibliotēkas logo. Literārā pastaiga būs atvērta līdz pat Dzejas dienai septembrī, tādēļ aicinām visus interesentus izmantot iespēju iziet šo literāro pastaigu. Vairāk inormācijas: https://stopini.lv/lv/jaunumi/ulbrokas-bibliotekas-aktualitates/ulbrokas-biblioteka-pagarina-literaras-pastaigas-darbibu-lidz-10-septembrim-5470 .

Satikšanās laikā neizpalika arī otrs bibliotēkas uzdevums – jāuzraksta rindas, ar kurām komandas pastaigas gaitā papildinājušas Pētera Brūvera dzejas rindas:
"Es nespēju bez tevis dzīvot
Kā zvejnieks bez loma
Kā dzejnieks bez domas…."

Rakstīto atcerēties palīdzēja bibliotekāres Dainas sagatavotie “špikerīši” un katras atnākušās komandas pārstāvis iemūžināja savu gara darbu ar krītiņiem uz bruģa. Vēl daži foto Pētera Brūvera lasītavā un Pēterdiena ir godam atzīmēta https://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas.

Sakām paldies visiem 32 pasākuma dalībniekiem. Ceram, ka esam ieguvuši gan jaunus bibliotēkas draugus, gan lasītājus. 

Pasākuma vizuālo materiālu sagatavoja bibliotekāre Ieva, un to visu kopīgoja Ulbrokas bibliotēkas kolektīvs.

2021. gada 30. jūnijs

 

Dzīves svētki ar Marinu Kosteņecku

15. jūnijā, pirmajā dienā, kad to ļāva pandēmijas laika ierobežojumi, Ulbrokas bibliotēkā notika tikšanās ar rakstnieci, publicisti Marinu Kosteņecku. Šis bija jaunuzceltās Ulbrokas bibliotēkas āra lasītavas atklāšanas pasākums, bet rakstniecei tā bija pirmā klātienas satikšanās ar lasītājiem pēc astoņu mēnešu pauzes.  Sarunu  ar rakstnieci vadīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone. Biedrība izdevusi Marinas Kosteņeckas atmiņu krājumu “Mans XX gadsimts” latviešu un krievu valodā, kopā ar rakstnieci apceļo bibliotēkas visā Latvijā un dāvina tām atmiņu krājumu. Grāmatas dāvinājumā saņēma arī Ulbrokas bibliotēka.

Tiekoties ar lasītājiem, Marina Kosteņecka dalās ar savu dzīvesstāstu – gan grāmatās aprakstītiem, gan plašākai sabiedrībai līdz šim nedzirdētiem notikumiem. Rakstnieces dzīve ir neticami bagāta. To precīzi raksturo par atmiņu krājuma “Mans XX gadsimts” moto izraudzītie Māra Čaklā vārdi: “Es esmu bagāts. Man pieder viss, kas ar mani noticis”. Marinai Kosteņeckai piemīt izcils stāstnieces talants, lieliska humora izjūta, spēja aizraut, aizkustināt un iedvesmot. Ulbrokā rakstniece stāstīja par  bērnību un tēva izsūtījumu uz Vorkotu, kur viņš pavadīja 10 gadus un tikai pēc gulaga Marina pirmo reizi satika savu tēvu. Stāstu rakstniece turpināja ar atmiņām par PSRS Tautas deputātes gaitām, Tautas deputātu kongresu un 1989. gada notikumiem, kuros viņa bija aktīva līdzdalībniece un kas sagatavoja augsni Latvijas neatkarības atgūšanai. 

Rakstniecei ir savs atmiņu stāsts arī par Ulbroku. Tas saistās ar Barikāžu laiku, kad 1991. gadā tauta šeit sargāja radiotorni. Tolaik apbraukājot Barikāžu vietas, rakstniece bija pārsteigta arī Ulbrokā pie ugunskuriem sastopot lielu pulku apņēmīgu, drosmīgu un Latviju mīlošu vietējo cilvēku, ko spēcināja atbraukušie kori ar savām dziesmām.

Pasākuma noslēgumā, atbildot, vai šodienas Latvija dod pārliecību, ka bija vērts cīnīties par tās neatkarību, Marinas Kosteņeckas atbilde bija pārliecinoša: “Jā! Latvija var! Tiekoties ar lasītājiem bibliotēkās, es katru reizi pārliecinos, ka manā valstī notiek daudz pozitīvu lietu un Latvija atdzimst! Bet pats svarīgākais – latvieši ir saglabājuši savu valodu. Tauta ir dzīva, kamēr dzīva ir tās kultūra un valoda. Un to pierāda grāmatnīcu un bibliotēku plaukti, kas piepildīti ar izdevumiem latviešu valodā.” Rakstnieci iespaidoja un sajūsmināja arī jaunā Ulbrokas bibliotēka un Kultūras centrs “Ulbrokas Pērle”. “Tas ir fantastiski! Es pat nezinu, kas mani iepriecināja vairāk – siltā auditorijas uzņemšana vai ekskursija “Ulbrokas Pērlē”,” teica Marina Kosteņecka. 

Iespēju tikties ar rakstnieci klātienē un dzirdēt viņas atmiņu stāstus novērtēja daudzi Ulbrokas bibliotēkas lasītāji un iedzīvotāji, apliecinot, ka Marinas Kosteņeckas atmiņas par vēsturiskiem notikumiem un viedoklis par šodienas norisēm sabiedrībai ir svarīgs un ļoti nepieciešams. Pasākumā piedalījās un rakstnieci sveica Stopiņu novada pašvaldības vadītāji -  Vita Paulāne un Ainārs Vaičulens. 

Marinas Kosteņeckas dzīvesstāsts uzrunā, iedvesmo un aizkustina ne vien klausītājus. Rakstniece uzsver, ka katra tikšanās ar saviem lasītājiem ir ļoti svarīga arī viņai pašai – viņa tās sauc par dzīves svētkiem un savām labākajām zālēm. Ar spēju pamatot, ka ir izpildīts tas, ko uzskatījusi par savas dzīves misiju, kā arī, atbildot uz jautājumiem, par valodas nozīmi un robežas trauslumu latviskās un citu tautu identitātes apziņā. No klātesošajiem pasākumā izskan pateicības vārdi, kā arī apliecinājums tam, ka visi kopā esam atguvuši vieduma, patiesuma un spēka lielumu, ko caurstrāvoja satikšanās prieks un vides burvība.


Atmiņu krājumu “Mans XX gadsimts” var iegādāties Latvijas Nacionālās bibliotēkas veikalā “Draugu telpa” vai izvēlēties lasīšanai no Ulbrokas bibliotēkas krājuma.

Teksta un vizuālā materiāla autores LNB Atbalsta biedrības pārstāves Sanita Kitajeva, Olita Rozenberga. Satikšanās organizēšanas lomā Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane, pasākumu foto retrospekcija Annas Imbrates Siliņas pārziņā. Visu kopā iespējams vērot Ulbrokas bibliotēkas tīmekļa vietnē https://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas un publikācijā par šo tematisko kopā sanākšanu.

Autoru kolektīvs – Sanita, Daiga, Olita, Anna
2021. gada 21. jūnijs

 

Ulbrokas bibliotēkas āra lasītavas brīvdabas lasījums

Uzsākot dalību Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra lasīšanas veicināšanas programmā ”Bērnu jauniešu un vecāku žūrija” 2021, Ulbrokas bibliotēkas āra lasītavā 18. jūnijā notika Bena Bereta grāmatas “Bubuļbailes” brīvdabas lasījums. Lasīšanas piedzīvojumā par vārnēnu Ķirsēnu un vāverēnu Ziķeri piedalījās PII “Pienenīte” grupas “Rūķēni” audzēkņi. Bērni vērīgi klausījās, kā vārnēns un vāverēns uzveica bubuļbailes. Pēc lasījuma uzcītīgie klausītāji tika iesaistīti atraktīvā zīmēšanas spēlē, kā arī, bibliotekāres Dainas pavadībā, uzzināja, kādi procesi ar grāmatām notiek bibliotēkā. Kopumā Ulbrokas bibliotēkas āra lasītavā tika jauki pavadīta 18. jūnija pēcpusdiena.

Bibliotēka aicina ikvienu interesentu – lielu vai mazu – ļauties lasīšanas piedzīvojumam, kļūstot par “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” grāmatu ekspertu! Kas jādara, lai kļūtu par ekspertu? 
1. Dodies uz sev tuvāko bibliotēku un jautā bibliotekāram par iespēju lasīt žūrijas grāmatas, kļūstot par ekspertu klubiņa dalībnieku;
2. Apskati plakātu “Lasi un vērtē” un izvēlies 6 grāmatas, atbilstošas savai vecuma grupai;
3. Izlasi grāmatas un pieraksti lasīšanas piedzīvojumā gūtās pārdomas;
4. Aizpildi grāmatas novērtējuma anketu;
5. BJVŽ sezonas noslēgumā piedalies lasīšanas svētkos, saņem balviņas un diplomu!

Uz tikšanos bibliotēkā!
Ulbrokas bibliotēkas bibliotekāre Daina Kalmane
2021. gada 21. jūnijs

 

Ulbrokā uzstādīta piemiņas zīme Edgaram Lāčgalvim kā simbols Latvijas lauksaimnieku paaudzei

2020. gada nogalē, atbilstoši Stopiņu novada domes izsludinātajam konkursam “Edgara Lāčgalvja piemiņas zīmes izstrāde”, tika izveidota un uzstādīta Piemiņas zīme vietā, kur dzīvoja un strādāja Edgars Lāčgalvis (1930-2008). Tēlnieka Valta Barkāna skulpturālajā darbā iekļauts laukakmens, latviskā ainava ar saimnieciskās darbības kopumu, kas ataino Edgara Lāčgalvja dzīves un darba akadēmisku, zinātnisku un izcila organizatora darbības novērtējumu 20. gadsimta otrajā pusē.

Latvijas valsts simtgades gadā (2018), piedaloties Pierīgas reģiona publisko bibliotēku vienotās virtuālās izstādes veidošanā par tematu “Mana novada simtgades cilvēks”, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēka apzināja Edgara Lāčgalvja dzīves laikā radītās vērtības. Novērtējot un godinot Latvijas Lauksaimniecības Mehanizācijas un elektrifikācijas zinātniskās pētniecības institūta (LLMEZPI) ilggadējā direktora, Latvijas Valsts emeritētā zinātnieka, profesora, LLU Goda doktora Edgara Lāčgalvja dzīves laikā paveikto, ir radīta piemiņas un laika zīme kā pateicība par ieguldīto darbu.

ReTV sagatavotajā video sižetā ieskatāmies Edgara Lācgalvja laikabiedru, ģimenes atmiņās un Ulbrokas bibliotēkas veiktajā pētniecības darbā, video skatāms šeit: https://www.youtube.com/watch?v=RcpH5xkTebo

E. Lāčgalvja interešu un darbības spektrs bija ļoti plašs, ieskaitot izglītību. Viņš ilgus gadus bija LLA Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes (LMF) Valsts eksāmenu komisijas priekšsēdētājs un specializētās zinātniskās padomes loceklis, LMF Domes loceklis, iniciators studiju kursa Jaunākā lauksaimniecības tehnika ieviešanai; LLU Konventa loceklis; iniciators LLMEZPI un LLU LMF integrācijai, rezultātā visi tā laika ar lauksaimniecību saistītie zinātniskie institūti ir integrējušies LLU; viens no aktīviem Latvijas Lauksaimniecības un meža Zinātņu akadēmijas dibināšanas iniciatoriem un veidotājiem, tās īstenais loceklis un pirmais Inženierzinātņu nodaļas vadītājs; Latvijas Zinātnes padomes (LZP) ekspertu komisijas loceklis; Latvijas Lauksaimniecības zinātniski tehniskās biedrības priekšsēdētājs; žurnāla “Latvijas Lauksaimnieks” redakcijas padomes priekšsēdētājs. Saņēmis LPSR Valsts prēmiju (1985) un prēmiju “Sējējs” (1991).

1.  2.

1.attēls. LLA LMF, 1972. gads, tehnisko zinātņu kandidāta disertācijas aizstāvēšana.
2.attēls. 1970. gadu beigas, LLMEZPI direktors Edgars Lāčgalvis pasniedz atzinības rakstu vecākajam inženierim Dainim Viesturam.

3. 4. 5.

3.attēls. 1973. gads, izstādes “Novators” atklāša.
4.attēls. 1980. gada sākums, LLMEZPI projektētā tehnika.
5.attēls. 1980. gada 12. maijs, LLMEZPI darba kolektīva dāvana – ozols Edgara Lāčgalvja 50. jubilejā.

E. Lāčgalvis no 1966. gada dzīvoja un strādāja Ulbrokā, 25 gadus būdams Institūta direktors. Tieši šajos gados valsts mērogā tika veidota sistēma: zinātniskā izstrāde, tehnoloģiskā dokumentācija, mašīnu izgatavošana, ēku projektēšana un iekārtu montāža saimniecībās, kā arī iedibināta lauksaimniecības izstāde “Novators”, organizēta ražošanas apvienība “Stars”. Tas bija laika posms, kad lauksaimniecība attīstījās no zirga ratiem un dakšām, kā svarīgiem darba rīkiem, līdz mehanizētai ražošanai. 

6. 7.

6.attēls. LLMEZPI darbinieku grupa, 1987. gads.
7.attēls. Pateicība par Līgo parka veidošanu, Tautas mūzikas svētki 1997. gada 15. jūnijs.

Vienlaikus veikta Ulbrokas ciemata celtniecība darbiniekiem un tālāka tā attīstība, domājot par iedzīvotājiem svarīgām lietām – dalība Līgo parka veidošanā, Barikāžu akmens laukuma sakopšanā, Ulbrokas kapličas saglabāšanā, Ulbrokas vidusskolas celtniecībā un citi paliekoši darbi. 

Iepazinis Edgaru Lāčgalvi kā students, kopš 1969. gada Institūta darbinieks un kolēģis 39 gadu garumā Dainis Viesturs savās atmiņās raksta: “Viņa paaudze piedzima un par apzinīgiem cilvēkiem veidojās neatkarīgas Latvijas laikā, pārdzīvoja pieckārtēju varas maiņu, karu, un savu dzīvi beidza atkal neatkarīgā Latvijā, bet labākos dzīves gadus nodzīvoja padomju Latvijā. Bija dažādas izvēles, domāju, ka Edgars ar savu raksturu un organizatora talantu nevarēja būt malā stāvētājs, bet aktīvs darītājs. Aktīva darbība daudzās toreizējās organizācijās ļāva attīstīt Institūtu, dot lielu ieguldījumu darbu mehanizēšanā laukos, radīt labus sadzīves apstākļus strādājošajiem, lielā mērā veicināt Ulbrokas kā pagasta (tagad novada) centra izveidošanu.”

Vairāk kā četrdesmit gadus zaļojošais ozols Institūta iekšpagalmā zinātu stāstīt daudz. Tā ir darba kolektīva dāvana Edgara Lāčgalvja piecdesmitajā dzīves jubilejā. Tagad līdzās ozolam skatāma piemiņas zīme, kas veltīta Latvijas lauksaimniecības zinātnes sasniegumiem un augsta līmeņa zinātnieka un vadītāja Edgara Lāčgalvja piemiņai. 2021. gada 12. maijā Edgars Lāčgalvis atzīmētu 91 gada jubileju. Vienuviet ozols, piemiņas zīme un paveiktie darbi, kuri allaž atgādinās republikā plaši pazīstama un cienīta lauksaimnieka, talantīga inženiera, izcila zinātnes organizatora darbības laiku.

 

Līdz ar Edgaru Lāčgalvi kā simbolu uzstādīta piemiņas zīme, kas veltīta ilggadējiem institūta darbiniekiem un visai tai Latvijas lauksaimnieku paaudzei, kura nogāja attīstības ceļu no roku darba līdz mehanizētai ražošanai, veica lielākās daļas lauksaimniecības zemju meliorāciju, tādejādi saglabājot un vairojot valsts lielāko bagātību – lauksaimniecības zemi un atstājot pamatu mūsdienu saimniekošanai laukos.

 

Informāciju sagatavoja autoru kolektīvs Daiga Brigmane, Kaspars Vārtukapteinis, Dainis Viesturs
2021.gada 10.maijā

 

Bibliotekāru solo talka 2021 Pētera Brūvera dzimtajās mājās ''Kalējos''

2014. gada pavasarī novada bibliotekāres  saskatīja iespēju līdzās darbam bibliotēkās iesaistīties novada kultūras un rakstniecības vides veidošanā un attīstīšanā. Tā pirms 8 gadiem tika aizsākta bibliotekāro talku tradīcija novadnieka Pētera Brūvera dzimtajās mājās “Kalēji”, Līčos, vienlaikus atzīmējot Bibliotēku nedēļu, kuras norise sakrīt ar Pētera Brūvera dzimšanas dienu 24. aprīlī. 

Īpašas koleģialitātes un satikšanās prieka cauraustās ikgadējās talkas parasti kuplā skaitā vienoja novadā dzīvojošās un strādājošās informācijas speciālistes, nereti palīgā nākot arī viesiem no citām bibliotēkām.  

2021. gada pavasara talka ar devīzi “Darīt neticamo!” noritēja nedaudz atšķirīgi no ierastā. Talcinieku pulkā šogad tikai abu novada publisko bibliotēku – Ulbrokas un Sauriešu – bibliotekāres. Āra aktivitātes tika organizētas, ievērojot distanci un citus drošības pasākumus Covid – 19 izplatības ierobežošanai. 

Priecājoties par pavasarīgu sauli, talcinieces sakopa dzejnieka piemiņas vietu Ulbrokas meža kapos. Tālāk Ivetas Brūveres, dzejnieka dzīvesbiedres laipni uzņemtas, abu bibliotēku bibliotekāres piedalījās pavasara darbos apvidus sakopšanā. Šopavasar, domājot ne tikai par esošā uzturēšanu, bet arī nepieciešamām pārmaiņām un atjaunotni, vecajā dārzā tika iestādītas divas ābelītes. 

Cerams, rudenī Stopiņu novada bibliotēkas un “Kalēju” mājas saimniece varēs aicināt ikvienu literatūras un mākslas mīļotāju uz Dzejas dienu āra pasākumu, lai katrs varētu būt līdzdalīgs dzejas tradīcijas turpināšanā un poētikas ikgadējā atjaunotnē Stopiņu novadā. 

Ieva Sproģe
Ulbrokas bibliotēkas projektu vadītāja un informācijas speciāliste 

(28.04.2021.)

 

Grāmatas uzrunā lasītājus

Grāmata ir domu matrica, lasītājs ir atskaņotājs. Bez lasītāja grāmata ir mēma, caur lasītāju grāmata runā. Lai Ulbrokas bibliotēka būtu vieta ne tikai klusajai, bet arī skaļajai lasīšanai, lai nesen pārvestās grāmatas “ierunātos” un pieskandinātu jaunās mājas kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”, 2020. gada augustā un septembrī bibliotekāres aicināja lasītājus un viesus sveikt bibliotēku ar kādu brīvi izvēlētu literāra darba fragmentu no brīvpieejas krājuma un lasītavas daudzveidīgajiem resursiem. 

Aicinājumam atsaucās 24 dažāda vecuma bibliotēkas lasītāji, krājumā sameklējot sev tuvu grāmatu. Izvēlētie fragmenti ir ļoti dažādi pēc satura, tapšanas laika un žanriskās piederības. Audio formātā ierakstījām dzeju, tautasdziesmu, stāstu, romānu, lugu un bibliotēkas veidoto novadpētniecības materiālu fragmentus. Lasījumi galvenokārt latviski, taču ieskanas arī krievu un grieķu valoda.  
Sakām paldies visiem, kas piedalījās: Ilvai, Vitai, Dārtai, Ilzei, Zandai, Uldim par pašsacerētu dzejoli, Ivetai, Gustavam, Gintai, Vitai, Dainim, Jausmai, Ramonai, Allai, Jānim, Inesei, Anitai, Vijai, Kristapam, Luīzei, Elzai, Kristianam, Līnai un Matīsam!

Īpašs paldies novadnieka dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera dzīvesbiedrei Ivetai par izjusto vīra dzejoļa lasījumu. 

Liels paldies arī Dainim! Dainis ierakstam izvēlējās izzinošu vēsturisku pētījumu, īpaši sagatavoja nelielu komentāru un ļoti konspektīvi atklāja 1917. gada Krievijas revolūcijas sagatavošanas un norises aizkulises izlūkdienestu darbinieku redzējumā.

Audio ieraksts ir dabisks, nepiespiests, sirsnīgs. Šur tur kāds troksnītis, tiek pāršķirta nākamā lapa, fonā bibliotekāre stāsta par krājumu vai lasītājs nedaudz saminstinās. Kā dzīvē. Patiesa bibliotēka un grāmatu mīloši lasītāji.  

Ārkārtas situācijai ieilgstot, nolēmām atklāt satikšanās un labu noskaņu noslēpumu - literārs sveiciens kopības izjūtas veicināšanai ar idejām labai lasāmvielai. Šoreiz grāmatu ekspertu un satura veidotāju lomā – lasītāji! 

Ieraksts pieejams tiešsaistē: https://youtu.be/Ap5d9c4SqjM

Ierakstā klausāmi sekojošu autoru darbu fragmenti: 
Vācietis, Ojārs Dzeja
Ķempe, Mirdza Dzintara spogulis
Aspazija Saulains stūrītis
Kalns, Ints Es runāju nopietni
Vācietis, Ojārs Dzeja
Sterģis, Uldis Mana mūza
Brūveris, Pēters Aiz stikla
Ахматова, Анна Лирика
Ksenofonts "Anabāze"
“Kastanis”
“Vecmāmiņa”
Tautasdziesma
Pīrss, Bobijs Viljams Ventons un Lurīdija zaglis
Rasela, Reičela Renē Nikijas dienasgrāmata
Pantermillere, Alise Lotas dienasgrāmata. Pilna māja ar trušiem
Lindgrēne, Astrida Karlsons, kas dzīvo uz jumta, lido atkal
Hedons, Marks Savādais atgadījums ar suni naktī
Rungulis, Māris Sikspārnis
Sapkovskis, Andžejs Likteņa zobens
Eglītis, Anšlavs Cilvēks no Mēness
Užāne, Jette Jettes dienu grāmata
Trautmanis Andris Izlūkošanas noslēpumi
Adlere, Elizabete Ceļojums uz Kapri
Priede, Gunārs Sēnes un siens

Projekta idejas autore un īstenotāja 
Ulbrokas bibliotēkas kultūras projektu vadītāja Ieva Sproģe
(19.02.2021.)

 

Gaismas reklāmas stends un Ulbrokas bibliotēkas telpu vizuālais noformējums

Februāra mēnesim šogad ir raksturīgs ainaviski balti sniegots klajums, īpaši smalki ziemas raksti un patīkams vēsums, arī bibliotekāru domas un darbus tas pietuvinājis bibliotēku telpu vizuālajam noformējumam. Gada nogalē no ieceres līdz realizācijai tika uzsākta gaismas reklāmas – stenda “Ulbrokas bibliotēka” un iekštelpu uzrakstu izgatavošana. 

Darbu veikšanai tika pieaicināts Tālivaldis Langenfelds – mākslinieks dizainers, kas profesionāli bibliotēku nozarē veidojis vizuālo noformējumu vismaz divdesmit Latvijas grāmatvidēm - publiskajām telpām. Meistara iegūtā vizuālā pieredze un spēja ieklausīties, katrā jaunā gadījumā, liek justies vienoti, bet atšķirīgi, īpaši un iederīgi. 

Ulbrokas bibliotēkas telpu noformējumā māksliniecisko formu veido telpiskums, gaišums, līniju un krāsu tonalitāte. Telpiskā informācijas teksta maketēšana, izgatavošana un uzstādīšana ir pabeigta, radot lasītājam aicinošu un saprotamu vidi par grāmatu krājuma satura izvietojumu. Informatīvās norādes ir redzams, organizējošs un izprotams risinājums grāmatu kārtojuma skaidrojumam.

Gluži tikpat aicinošs un iestādes atpazīstamībai nepieciešams ir gaismas – reklāmas stends “Ulbrokas bibliotēka”, kurš jebkurā gadalaikā un diennakts stundā aicinās un atgādinās par bibliotēkas darbību. Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas logo visu citu pašvaldības institūciju starpā ir īpašs grāmatu bruņurupucītis, ko savulaik veidoja māksliniece Gundega Muzikante. Gaismas reklāmas noformējumā logo atspoguļojumam izmantots telpiskums un krāsu piesātinājums. Dzīvīgums, kas piemīt logo dizaina noskaņai un iestādes būtībai gan formas, gan satura ziņā.

Esam pateicīgas Tālivaldim Langenfeldam par profesionālu sadarbību, izjustu attieksmi un ieguldītā darba mīlestību. Kā noprotams, it visā, mīlestība un atbalsts arī no dzīvesbiedres Lindas, kas salti ziemotā sestdienas dienā, piedalījās telpas vizuālā noformējuma radīšanā. Paldies nozares pārstāvjiem, sirds cilvēkiem - vēlam arvien radošu prieku un noskaņu jaunu dizainu apzināšanā un īstenošanā.

Fotrogalerija: https://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas

Ulbrokas bibliotēkas kolektīva vārdā vadītāja 
Daiga Brigmane

2021. gada 8. februāris

 

* * * 

PASĀKUMU ARHĪVS

Atpakaļ