Navigācija

Pasākumi

 

Ulbrokas bibliotēkā saruna par novada izpētes materiāliem

Novembris ikviena latvieša apziņā ir patriotisma un sirdsapziņas mēnesis. Arī mums labpatīk runāt un domāt par sirdsapziņas varu un piederības un identitātes sajūtām, cik ticēsim, tik paliksim, cik radīsim, tik saņemsim. Ne tikai savā sirdī vai domās, bet savas valsts šodienā, redzējumā līdz kaulam un, ja vajadzīgs, spējā dalīties maizes riecienā ar cilvēkiem sev līdzās. Ne zudusī Latvija, bet gan dvēseliski dzīvā Latvija, ko šogad Muzeja nakts ietvaros redzējām gan “Būmaņu” dzimtas stāstā, gan piedzīvojām LTV raidījuma “Ielas garumā” filmēšanā.  

Bibliotēkas ikdienas darbībā arvien biežāk aktivizējas interese par dzimtas stāstiem, par sava novada vēsturiskajām lietām, par konkrētu un vispusīgu novada dzīves dokumentēšanu un izpēti — pagātnē, tagadnē un nākotnes perspektīvā vietējās dzīves aspektos. Ikvienas bibliotēkas novadpētniecības krājums ir unikāls kolektīvās atmiņas liecību kopums, kas uztur un prezentē vietējās vērtības, tradīcijas, sasniegumus, novada vēsturi un attīstību, nostiprina lokālo identitāti, kopienas saliedētību un lokālpatriotismu. Arī Ulbrokas bibliotēka kā kolektīvās atmiņas krātuve veido unikālu, ar ilglaicīgu un paliekošu nozīmi dokumentu krājumu - stāsti, vēstules, fotogrāfijas, intervijas, rokraksti drukātā, audio vai video formātā, pareizi saglabāti, ir visa vienotā valsts nacionālā novadpētniecības krājuma daļa. Stopiņu novada pētnieku dokumentētais ir atšķirīga un unikāla vērtību skala, kur ne tikai bibliotēka ir klātesoša, iekļaujoša un redzīgi vēstoša, bet noteicošais ir iedzīvotāju atsaucība un līdzdalība. Esam pateicīgi par sadarbību visiem pētniekiem, kā arī par iegūto pieredzi veidojot LTV raidījumu “Ielas garumā”.

Veicot novada dzīves izpēti un dokumentēšanu, jau otro gadu bibliotēkas darbībā atskatāmies uz novada kultūrvēsturē apzinātiem materiāliem, kas digitālā formātā pēc vienotiem darbības principiem, nodrošina to plašu pieejamību un publicitāti. Tikšanās un novadpētniecības resursu prezentācija par novada izpētes materiāliem ir ieguldītā darba rezultāts, kas iekļauts novadpētniecības datubāzes ierakstu kopā par Muzeja nakts 2019 resursiem viensētā “Būmaņi”.  Ieskatoties Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas elektroniskā kataloga novadpētniecības datubāzē https://salaspils.biblioteka.lv/Alise/lv/6/home.aspx 
iespējams rast apliecinājumu iepriekš teiktajam. Pirmā pētnieku tikšanās fotogrāfijās vērojama tīmekļa vietnē https://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas.

Bet jaunu tikšanos un sarunu par novada izpētes materiāliem plānojam pēc gada, kad novada vadošie pētnieki, neatteiks uzstāties interesējošas publikas priekšā. Starp citu, ja neredzējāt 2019. gada 12. oktobra raidījumu “Ielas garumā”, meklējiet to LTV1 arhīva datos.

Daiga Brigmane.
Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja
2019. gada 12. novembris

 

 

Anšlava Eglīša bērnības un jaunības vietas izstaigājot

Oktobra viducī, tuvojoties Anšlava Eglīša dzimšanas dienai, Ulbrokas bibliotēkas lasītāji kopā ar Rakstniecības un mūzikas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāju un literatūras pārzinātāju Liegu Piešiņu un viņas kolēģēm Ievu un Diānu devāmies uz Inciemu, skatīt Anšlava Eglīša pansiju pili. Pa ceļam, planšetē un fotogrāfijās aplūkojām muzeja apkopotos dokumentus un fotogrāfijas par Anšlava Eglīša dzīvi.

Inciems kā apdzīvotā vieta, izveidojusies pie bijušās Inciema muižas (Inzeem) centra. Pēc 1920. gada zemes reformas Tīzenhauzeniem piederējusī muiža ar parku, kas piešķirta rakstniekam Viktoram Eglītim (Anšlava Eglīša tēvam).

Šeit mūs laipni sagaida Māra Ozola, filoloģijas doktore sociolingvistikā. Arī vairāku grāmatu autore, tostarp izdevuma “Anšlava Eglīša meklējumos”. Inciema ūdenstorņa ēkas trešajā stāvā, kur viesojamies, izveidots Anšlavam Eglītim veltītais Tūrisma, kultūras un izglītības centrs. Tas atklāts 2010. gada septembrī.  Šeit mūs uzrunā arī Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Linards Kumskis. Par muzeju darbību novadā stāsta arī Krimuldas muzejrezervāta vadības pārstāve. Noklausāmies nelielā ieskatā par to, kā te dzīvojuši Anšlava Eglīša vecāki un viņš pats. Skatām ilustratīvos materiālus un citus piemiņas objektus.

Tālāk Māras vadībā dodamies nelielā pastaigā pa A. Eglīša emigrācijā tapušās grāmatas “Pansija pilī” vietām Inciemā. Savulaik tā bijusi Galvenais Inciema īpašuma objekts. 32 istabu muižas ēka, kuru vietējie iedzīvotāji dēvēja par pili. “Inciema pansija savā laikā kļuva slavena ar to, ka pagājušā gadsimta 30. gados vasaras mēnešos tajā viesojās daudzi tā laika radošie inteliģenti – gleznotāji Konrāds Ubāns, Voldemārs Tone, Romāns Suta, dzejnieks Edvards Virza, izdevējs Miķelis Goppers, komponists Volfgangs Dārziņš, dievturis Ernests Brastiņš un daudzi citi”. 

Par Inciema ainavu savulaik parūpējusies daiļdārzniece Ināra Zālamane, kura atjaunojusi veco Tīzenhauzena muižas parku. Tajā 2006. gadā uzstādīts tēlnieces Gaidas Grundbergas veidots piemineklis rakstniekam Ašlavam Eglītim. Izstaigājot parku rodam rudenīgu noskaņu. Top kopbilde.

Tālāk dodamies sasildīties ar lieliskām pusdienām vietējā kafejnīcā, kuru izdaiļo mākslinieka Anšlava Eglīša gleznojumi.  Un tad – atpakaļ uz Rīgu, kur domubiedru pavadībā varam uzzināt, kur dzīvojis un kādas vietas apmeklējis A. Eglītis. 

Vairāk par Anšlava Eglīša Tūrisma, izglītības un kultūras centru varat uzzināt norādītajā tīmekļa vietnē - https://inciems.lv/. Tāpat izsmeļošu informāciju par zināmo rakstnieku varat izgūt jau minētā Rakstniecības un Mūzikas muzeja vietnē - http://rmm.lv/tag/anslavs-eglitis/

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkā pieejams plašs Anšlava Eglīša literāro darbu piedāvājums, kā arī Eglīša darbi - grāmatas un analītiski raksti par viņu, tostarp fragmenti no rakstnieka darbiem, kas nākuši klajā trimdā. Grāmatās skatāmas arī viņa veidotas ilustrācijas. Bilžu galerijā atradīsiet emocijas, noskaņu un kolorītas personības klātbūtni https://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas, ko nemāni fiksējusi Vita Banga un Ieva Mūrniece. Apraksts Ievas Mūrnieces un Daigas Brigmanes ziņā.

(28.10.2019.)

 

 

Dzejas vakars – mākslas portretējums sajūtās

Ulbrokas bibliotēkas septembra sajūtas ir 2019. gada Stopiņu novada piektās dzejas dienas pasākums “Raibajā pasaulē”. Poētisks dzejas vakars, kas daudznozīmīgi skaidro māksliniecisko paņēmienu kopumu. Literāti, dzejnieki, mūziķi, notikumu retrospekcija, gleznu un autordarbu zīmējumu emocionāli estētiskā pasaule – viss vienkopus sniedz piederības sajūtu sava laika un gara vērtībām. 

Septembra mierinājums atrod pasauli manī un pasauli tevī, arī tur, kur saulains pēdējo melleņu un pirmo brūkleņu bagāts piemežs. Dabas vēstnešu un cilvēka gājums atgādina par pasaules/aizsaules noliktiem ceļiem, tiek iedegtas divas sveču liesmiņas - Pētera Brūvera un viņa mātes Vijas Brūveres piemiņai. To klātbūtne nemanāmi ir ar mums.

Aiz katras dzīves vēl ir tālāka un daudz lielāka pasaule, uzliekot roku cieši uz pulsa, koncentrējam uzmanību dzejas dienu norisēm dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera dzimtajās mājās “Kalēji”, kas apliecina ticību sev un savai valodai!

Īsta valodas meistardarbnīca, kura norisinājās “Kalējos” jūnijā, radīja neizsakāmu prieku un pantus par mājām, dzīvo dabu un viensētai “Kalēji” raksturīgajiem priekšmetiem. Deviņas meistardarbnīcas pārstāves: Dagnija Zamze, Aija Staškeviča, Antra Staškeviča, Ilga Narvila, Biruta Urdziņa, Rasma Brička, Felicita Dūja (Ingrīda Balode), Dana Plīta un Marta Plūme, ievērojot Zanes Brūveres Kvēpas priekšrakstus, uzradīja katra savu mākslas darbu - dzejoli, kā veltījumu un aicinājumu redzēt, sajust un būt par vietējās pasaules meridiāna laika daļu. 

Bet septembra īstenais dzejas avots vispirms ir vērojams Pētera Brūvera radītājā gleznā [1970. gadu II puse] un viesu kolorītajā kopainā, kas lieliski veido dzejas sapratnes līnijas - emocionālā atmiņa, nojausma, intuīcija, saglabājot loģisko inteliģences klātbūtni. Vakara viesu pulkā ir dzejnieki Iveta Šimkus, Māris Salējs, Liāna Langa, Daina Sirmā, Indra Brūvere – Daruliene, Zane Brūvere – Kvēpa, komponists Māris Lasmanis un dziedātāja Endija Rezgale. Katrs no viņiem kalpo Pētera Brūvera gan rakstītā, gan mūzikā pārvērstā vārda mūžīgai noslēpumainībai, daudznozīmīgumam un citiem valodas un satura raksturlielumiem. Klātesošo dzejnieku uzstāšanās ir sirsnīga tikšanās un valodas pasaules nebeidzama krāsu gamma mākslas atveidojumā. Ivetas Šimkus rakstītais vārds klātesošajiem pieskaras trausli, skanīgi un emocionāli pilnskanīgi. Māris Salējs kopējā ainavā iezīmē laikabiedra un impulsīva redzīguma sajūtu, kas mazliet rada brūveriskajam. Liāna Langa – intelektuāli dziļi un cieņpilni, pilnasinīgi un precīzi dzejas portretējumā ar valodas palīdzību saglabā domāšanas telpu. Daina Sirmā – sirsnīgi un sirdsgudri, atdevīgi un augstvērtīgi ievij latvisko dzīvesziņas kodu, veido latvisko stāju un intonatīvi rada piederības sajūtu. Indra un Zane Brūveres rod sirdspukstus, ne tikai izskatā, bet zināmajā pasaules daļā starp sevi un līdzīgi domājošajiem dzejā un atdzejā. 

Māris Lasmanis un Endija Rezgale dzejas sajūtām pievieno muzikālo pasaules noskaņu. Mežmalas ainavā atbalsojas instrumentāli skaņdarbi, ko nomaina emocionāli dzidrs dziedājums no koncertprogrammas “Ezera mistērija” (Pēters Brūveris, Māris Lasmanis).

Saplūduši vienā veselumā ar radītās pasaules skaistumu, kā arī tās dziļāko būtību un augstāko vērtību, atklājam vēsturisko stāstu par 1996. gadā iedibināto, bet ne pasniegto, dzejas notikumu balvu. Piektajās Stopiņu novada dzejas dienās balvas pasniedz Iveta Brūvere.  Kalēju darba rīki - veseri un mazie āmuri tiek pasniegti gan dzejniekiem un māksliniekiem, gan rodošās meistardarbnīcas dalībniecēm, gan notikumu vietas izveidotājiem un talkas dienas līdzdalībniekiem.

Vakara noslēgumā silts tējas malks un svētku kliņģera gabaliņš, ziedi un piemiņas raksts katra dalībnieka autogrāfu kartiņā. Var teikt pasaulīgs prieks, dvēseles veldze un sajūtu gaišums.

Mazliet no tā visa atradīsiet pievienotajā foto galerijā https://stopini.lv/lv/galerijas/stopinu-novada-5dzejas-diena-2019-537 vai satikto gājēju acu skatienā. Uz tikšanos citugad! 

Galerijā iekļauto fotogrāfiju autores Inese Skrastiņa, Ieva Mūrniece, Vita Banga, pasākuma vizuālais noformējums un pulcēšanās vietas iekārtojums Dainas Kalmanes izpildījumā.

Daiga Brigmane,
Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja,
2019. gada 12. septembrī

 

ULBROKAS BIBLIOTĒKA EZERMALAS LASĪTAVA SASKAŅĀ AR SEVI UN CITIEM

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēka jau otro gadu interesentiem piedāvā apmeklēt Ezermalas lasītavu. Tā tikai nosaukta par lasītavu, bet tā pa īstam sev vajadzīgo atpūtai un izglītībai atradīs jebkura vecuma, dzimuma, interešu cilvēki. Te ir gan grāmatas latviski, krieviski un angliski, gan žurnāli latviešu un krievu valodā - pašķirstīšanai, labu padomu ieguvei un vienkāršai brīvā laika pavadīšanai. Te ir spēles vismazākajiem bērniem un lielākiem. Kurš gan nepazīst “Domino”, kuru te ir vairāki veidi. Ja vēl neesat nekad mūžā spēlējuši “Jengu”, lieliska iespēja atnākt ar draugiem un izmēģināt šo it kā vienkāršo, bet aizraujošo spēli ir arī pieaugušajiem. Kur nu vēl “Cirks” un “Riču-Raču”. Šis ir ne tikai Ezermalas lasītavas ieguvums, bet arī bibliotēkas kā pakalpojumu sniedzējas apliecinājums. Aicinām apmeklēt bibliotēku un izvēlēties sen gribēto grāmatu. Ja bibliotēkas fondā nav Jūsu izvēlētās grāmatas, atkarībā no pieprasījuma, to iegādāsimies. Vienlaikus, atgādinām, ka bibliotēkā paņemtais ir laicīgi jāatdod vai jāpagarina saskaņā ar bibliotēkas lietošanas noteikumiem, par kuriem esat parakstījušies.

Bet, turpinot par bibliotēkas Ezermalas lasītavu, apmeklētāji te iegriežas, kā uz īsu brītiņu, tā uz ilgāku laiku, jo, ja reiz esi te pabijis, āra nodarbes ievelk un lasīšana, krāsošana, spēlēšana aizrauj uz ilgāku laiku. Karstā laikā mūsu lasītavā ir liels ļaužu pieplūdums, bet arī nemīlīgākos dabas apstākļos cilvēki nāk ciemos pat vairākas reizes. Ezermalas lasītavas oficiālais darba laiks ir no 11.00 – 15.00 jūlijā.  Vairākkārt šogad mūs apmeklē PII “Pienenīte” mazāko grupiņu bērni, kuriem tā ir izglītošanās iespēja, esot kopā un uzklausot bibliotekāres Dainas teikto par bērnu grāmatiņām un to varoņiem.  Šogad maziņos apmeklētājus patiesi priecē dažādi grāmatu lasījumi – lācēns, zaķēns bez ausīm, Zeķu zaķis un to piedzīvojumi ne tikai priekšā lasīta teksta veidolā, bet arī pašu zīmētos attēlos – saldumu un citu ēdamlietu formā. Bet pasākuma noslēgumā,  mēdz būt izklaides ar lēkšanu pāri bibliotēkas sagādātajiem salmu maisiem. Ne tikai bērnudārza bērni te uz laiku atrod nodarbi, bet arī paši mazākie, kuriem tiek piedāvātas tik vienkāršas nodarbes kā zīmēšana. Mazliet vecāki bērni šķirsta bibliotekāres piedāvātas krāsojamās lapas ar “Ķepu patruļas” varoņiem, princesēm un dažāda veida multiplikācijas filmu, kā arī citiem bērniem vairāk vai mazāk atpazīstamiem tēliem.

Te atsevišķās dienās izmantojam portatīvo datoru un skatāmies fotoattēlus no bibliotēkas lietotāju ekskursijas pa Sēlijas skaistākajām vietām. Kopīgi, mīļā bariņā viegli uzturēt pozitīvas emocijas un motivēt citus braucieniem citureiz.
Visos darbos mums palīdz pusaudži – vasaras darbi veicēji. Viņi gan palīdz rītos izveidot mūsu apmetnes vietu, gan aicina un piesaista Ezermalas lasītavai jaunus klientus, gan dažbrīd darbojas kā starpnieki komunikācijā ar cilvēkiem, kas viesojas zem mūsu baltās telts. Ezermalas lasītavas darbība rada interesi par literatūru un lasīšanas procesiem, veicina socializāciju un piesaista jaunu lasītāju.

Bet šīs āra lasītavas vislielākais pluss, manuprāt, ir iespēja pabūt dabā, svaigā gaisā. Pat vējainā laikā, kad pār Ulbrokas ezeru velkas tumši mākoņi, mums ir apmeklētāji, kas apvieno patīkamo ar lietderīgo. Pie tam, dažiem tā atrodas tepat, māju pakājē. Ja nav vēlēšanās ilgāk uzturēties, dažu minūšu laikā esi atpakaļ miteklī. Taču tie, tostarp bibliotekāres, kuras pavadījušas šīs piecas stundas pie ūdens un zaļumos, jūtas stiprinātas un enerģiskākas, nekā strādājot telpās. Neesam māņu piekritējas, bet dažu dienu, kad baudāms lielāks klusums, blakus esošais ezers, priedes un viss kopumā it kā parāda savu īsteno dabu. Tas viss mierina, sniedz pozitīvas emocijas un rosina jaunas idejas. Tāpēc atrasties un pavadīt savu laiku kopā ar bibliotekārēm, viņu vasaras palīgiem un piedāvātajiem materiāliem, ir viena no labākajām iespējām vasaras dienās.

Vairāk par lasītavu videosižetā: https://www.youtube.com/watch?v=dOQMflIrQwQ  Bildes no lasītavas var apskatīt https://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas, fotogrāfiju autores Daina Kalmane un Ieva Mūrniece.

Ieva Mūrniece,
Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas bibliogrāfe

 

PA SĒLIJAS BALTAJIEM LIELCEĻIEM KOPĀ AR JANĪNU KURSĪTI
vai “Kā mēs braucām Sēliju lūkoties”

Lai apbrauktu Sēliju un to apskatītu ar vienu dienu būs par maz, tāpēc mēs - Ulbrokas bibliotēkas lasītāji dodamies 2 dienu ceļojumā.  Šoreiz ceļojums pa Sēlijas baltajiem lielceļiem, kopā ar mums visiem labi pazīstamo latviešu literatūrzinātnieci, valodnieci, publicisti, rakstnieci un politiķi - Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesori, Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli - Janīnu Kursīti.
Sēlijai nav izteikta centra. Vēsturiski par sēļu zemi tiek uzskatīta teritorija Daugavas kreisajā krastā, bet mūsdienās tas ir neoficiāls piektais kultūrvēsturiskais novads.
Šai pusē sastaptie cilvēki nav tik atturīgi un noslēgti kā kurzemnieki, viņus var salīdzināt ar sirsnīgi atvērtajiem latgaliešiem. Mums gadījās piedzīvot arī kuriozus.  Satiekot mūs - mums izstāsta visu iespējamo, pat savu dzīves stāstu, tikai ne to, kurp mums jādodas. Šai pusē dzīvojošie ļaudis ir izslāpuši pēc sarunām un tikšanās reizēm ar ceļotājiem.

Pirmais ceļojuma pieturas punkts ir Valle – brāļu aktieru un režisoru - Teodora Amtmaņa un Alfrēda Amtmaņa-Briedīša dzimtās mājas “Bukas “, kur iekārtotā ekspozīcija iepazīstina ar Amtmaņu dzimtas devumu latviešu teātra vēsturē, kā arī ar novada kultūras tradīcijām. Muzejā tiek rīkotas tikšanās ar latviešu aktieriem un citi kultūras pasākumi.  Katru gadu, uzsākot sezonu, Nacionālā teātra aktieru kolektīvs ierodas Vallē uz dievkalpojumu baznīcā, pēc kura Amtmaņu mājās “Bukas” sniedz koncertu un atzīmē jaunās teātra sezonas sākumu. Muzeja ilggadējā vadītāja dāsni dalās ar saviem stāstiem par abu brāļu dzīves gaitām, mīlestībām un likteņiem. Sirsnīgi un interesanti stāsti mūs sagaida arī Alfrēda Amtmaņa-Briedīša balvas ieguvējiem atvēlētajā portretu istabā.  Apgūstam arī dažus mums zināmus vārdus, bet ar citu jēdzienisko nozīmi, kurus lieto vietējie iedzīvotāji... kā, piemēram – ‘ampula’, vai vārds - ‘ornitologs’ kas mūsu ceļojošajai kompānijai tagad ir jaunvārdi, jo to nozīme ir pavisam cita!

Nākamais pieturas punkts Pilkalnes Muižas apmeklējums. Šeit vecās muižas māla kleķa klētī ir saglabājusies unikāla senlatviešu plauktu graudu kalte. Pagrabā mūs sagaida liels pārsteigums – šeit noslēpies vispazīstamākais, visskatītākais, visvairāk aprakstītais, visvairāk apdziedātais, visparodētākais mākslas darbs pasaulē - Leonardo Da Vinči “Mona Liza” jeb “Džokonda”. Mājas saimniekiem ir laba humora izjūta – par to liecina arī no kāda veca lietuviešu koktēlnieka iegūts spieķis, uz kura ir dažādi lamuvārdi un tie spieķa kokgriezumos ir attēloti kā dzīvnieki.

Tā nemanot esam jau Lietuvas pusē un mūs priecē atdzimusī Ilzenbergas muiža (es gan teiktu pils) ar savu plašo, angļu stilā iekopto 15 ha parku, skulptūrām. Šeit atrodas arī ar leģendām apvītā mīlestības saliņa. Gida pavadībā mēs varam izstaigāt ne tikai skaisto ēnaino parku ar vecajiem kokiem, bet arī apskatīt atjaunotās muižas iekštelpas, zāles un apartamentus. Šajā muižā tiek attīstīta biodinamiskā saimniecība un šeit saimniecībā tiek īstenots pilns cikls – no sēšanas līdz gatavai produkcijai. Lauku darbos, kaitēkļu apkarošanā un produkcijas gatavošanā izmanto tikai bioloģiskas metodes un dabiskus līdzekļus. Mums, kā jau visiem ceļotājiem ir pierasts – gribas iegādāties kaut ko no šajā saimniecībā ražotā. Varam apmierināt savu iepirkšanās vēlmi un iegādāties saimniecībā ražotos sierus, cepumus, maizi u.c. lietas.

Turpinām atpakaļceļu no Lietuvas uz Gārseni. Te mums ir jāapskata Gārsenes pils, kas celta neogotikas stilā. Pils kopš 1940. gada ir bijusi pārbūvēta un šeit ir bijusi skola. Netālu no pils ir kapsēta ar skaistu baronu dzimtas kapliču. Kapliča celta klasicisma stilā, tā ir barona Budberga veltījums savai pāragri mirušajai sievai baronesei Vorsai - Budbergai.  Vēlāk barons ir apprecējies otro reizi. Tā dažādu mīlas intrigu rezultātā baronese tika pārapglabāta 3 reizes un tagad atdusas blakus kapličai. Domājams, ka tāpēc viņa nav radusi mieru un reizēm mēdz pastaigāties pa Gārsenes pili... Tie, kuri baronesi sastapuši, dēvē viņu par “Zilo dāmu”.

Dienas noslēgumā, pirms braucam uz naktsmītni Daugavpilī, mēs ierodamies Subatē. Te atrodas viena no skaistākajām lauku baznīciņām ar brīnišķīgu altāri un ērģelēm. Subates luterāņu baznīca ir vienīgais dievnams Latvijā, kura plāns un telpiskais risinājums ir tuvs 17. gadsimta beigās izplatītajai ideālā protestantu dievnama uzbūves koncepcijai. Baznīcas iekārta tapusi ap 1715.–1720. gadu.  Baznīcā atrodas ar ornamentiem un skulptūrām rotāts kokgriezumu ansamblis – altāris, kancele, bikts sols, ērģeļu luktas, kristāmtrauka pamatne, gleznas rāmis un ziedojumu trauks.
Otrā diena mums sākas ar “ĀBECI” vārda tiešajā nozīmē, jo mēs jau no paša rīta dodamies uz Stendera muzeju “Lašos”. Šeit mūs sagaida 2017. gadā nodibinātās “Stendera biedrības” - biedri un biedrības priekšsēdētājs.

Vecajam Stenderam jeb luterāņu mācītājam Gothardam Frīdriham Stenderam šogad tiek atzīmēta 305. gadskārta. Viņa piemiņa aizvien saglabāta – kalniņā pie Sunākstes baznīcas, kur atrodas Stenderu dzimtas kapi, tajā skaitā Vecā Stendera slavenā kapa plāksne ar iekalto uzrakstu «Latvis “.
Cilvēciski ir grūti atcerēties visus gada skaitļus un nosaukumus, par kuriem mums stāsta biedrības vecākais. Mūs pārsteidz, ar kādu pietāti un cieņpilnu attieksmi vietējie cilvēki izturas un stāsta par sava novada visievērojamāko cilvēku, kurš atstājis visdziļākās pēdas latviešu rakstības un gramatikas attīstībā.
Nezin kāpēc, bet tieši šajā vietā manī rodas šī sajūta, ka steidzīgajiem šeit nav ko darīt. Satiktie ļaudis labprāt sarunātos ar mums daudz ilgāk. Lai nu kā, bet atvadāmies no sirsnīgajiem “Stendera biedrības” ļaudīm, kuriem mūsu apmeklējums ir bijis vitāli svarīgs un laižam tālāk!
Galvā pazib kaut kur dzirdēta doma: “Sēlijā dzīve šķiet apstājusies, pagaidām – bet ne nulles punktā.”

Un nu nāk mūsu ceļojuma augstākais emocionālais pārdzīvojums, līdzdzīvojums, sajūsma un pateicība – esam atbraukuši uz selekcionāra Paula Sukatnieka mājām “Apsītes”. Zināms, ka viņa selekcionētās vīnogas un citus augus savos dārzos audzē gandrīz visi Latvijas dārzkopji. Cienījamā Vandas kundze (poļu izcelsmes), saudzīgi aprūpē māju, dārzu pagalmu. Šeit viss ir darīts ar tādu mīlestību, labestību, degsmi un aizrautību, ka jau viņas parādīšanās vien no pašas pirmās minūtes mūs visus atbruņo, sasilda un ielīksmo.  Esam laimīgi tvert katru viņas vārdu no stāsta par lielo “Meistaru”, par viņa attiecībām ar augiem, ar cilvēkiem, ar mīļotajām sievietēm... Dzeja, ko rakstījis pats selekcionārs, ir tik atbilstoša viņa tēlam. Foto sesija skaistajos vīnogu un puķu stādījumos! Aizbraucam iedvesmoti, bagātināti, sajūsmināti un vienlaicīgi arī pārsteigti par šo emociju gammu!

Sajūtam visi, ka mums, šodienai emociju ir jau tik pietiekoši... un kur nu vēl vairāk! Bet lai nu kā... ceļojums turpinās un dodamies tālāk uz Zasu, Seci... Jau nedaudz kavējam... Sagaidīti tiekam ar pusdienām Kaldabruņas skolā, kas ir radošu un uzņēmīgu cilvēku oāze un patvērums. Senlaicīgo ēku, kas reiz kalpojusi kā skola, vietējie iedzīvotāji ir saveduši kārtībā un tajā atgriezuši dzīvotspēju - izveidojuši Pļavas muzeju. Kaldabruņas skolā mājo biedrība “Ūdenszīmes”, Siena skulptūras, Pļavas muzejs, stikla mākslinieku un kokapstrādes darbnīcas. Siena skulptūras rotā Kaldabruņas Pļavas muzeja ābeļdārzu.  Šeit skatāma oriģināla ekspozīcija, kas veidota kā cilvēka mūža gājums. Savukārt etnogrāfisko zīmju stunda atspoguļojas Kaldabruņas Māras darinātajā mēness kalendāra jostas rakstos.

Vēl viens piedzīvojums – iespēja iepazīties ar Pļavas muzeja ekspozīciju un noskatīties filmiņu no multimediju projekta - “Pusnakts pļavā”, kas paver pilnībā atšķirīgu skatījumu uz tām tautas tradīcijām, kas saistās ar pļavu. Šīs projekcijas  koncentrētā veidā atspoguļo vienas no spilgtākajām un dziļākajām latviešu tautas vērtībām – Vasaras saulgriežu piedzīvošanu, kā arī ģenētiskā līmenī izjustu vienotību ar zemi, zāli un zvaigznēm..

Netālu no Kaldabruņu skolas atrodas Červonkas luterāņu baznīca.  Šajā baznīcā 1865. gadā kristīja Tadenavas pusmuižas nomnieka dēlu Jāni Krišjāni Pliekšānu, nākamo dzejnieku Raini.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1995. gadā bijušā baznīcas ērģelnieka meita A. Gaida no Kanādas ziedoja naudu baznīcas atjaunošanai. Darbi tika iesākti — nobalsinātas sienas, noklāts betona segums, aizmūrēti caurumi sienās, tomēr draudzes locekļi saviem spēkiem nav spējuši pabeigt baznīcas atjaunošanu. Kaldabruņas draudzes dievkalpojumi notiek citā ēkā. Jēkabpils novada biedrība “Ūdenszīmes” kopā ar Kaldabruņas evaņģēliski luterisko draudzi 2016. gada 18. novembrī uzlika krustu baznīcas tornī. Krustu izgatavoja Mārtiņš Uzkurs no Kaldabruņas, bet pasākumu finansiāli atbalstīja Jēkabpils novada pašvaldība. Pateicoties biedrības ”Ūdenszīmes” aktīvai darbībai, tiek rīkoti dažādi pasākumi, lai vāktu līdzekļus baznīcas atjaunošanai. Tā šeit drīzumā, t.i., augustā būs pasākums un labdarības koncerts (skat. biedrības “Ūdenszīmes” mājaslapā).

Un kā jau tas pienākas nobeigumā - saldais ēdiens! Mēs braucam tālāk uz vietu, kur kādreiz ir bijusi Staburaga klints. Tagad šeit ir uzstādīta piemiņas zīme.
Staburags – īpaša un svēta vieta. Staburagam veltītā piemiņas zīme ir tēlnieces Solveigas Vasiļjevas darbs “Dieva auss”, kurā katrs var iečukstēt savu vēlēšanos, jo senie sēļi savas bēdas un priekus stāstījuši Staburagam. Tagad biežāk tur mēdz apsēsties tūristi. Interesanti, ka sākumā piemiņas vietu gribējuši saukt par “Saules bļodu”.  Pēteris Vasarietis sācis šo vietu izdaiļot ar dienliliju stādījumiem un aicinājis piedalīties citus selekcionārus un kolekcionārus. Šajā enerģētiski spēcīgajā vietā prezidenti stāda ozolus.

Nobeidzot šo pārskatu – “Kā mēs braucām Sēliju lūkoties” – gribas aicināt pašiem lepoties ne tikai ar mūsu četriem novadiem – Kurzemi, Vidzemi, Latgali un Zemgali, bet nedrīkstam aizmirst par ‘piekto’ novadu - Sēliju vai Augšzemi, kura nedrīkstētu būt Latvijas pelnrušķīte, pameita, bet lepna īstā meita..
Ar savu redzējumu un sajūtām par Sēlijas braucienu dalījās Džuljeta Āboliņa

Zied un ziedojas visa Sēlijas daba, to veicina vietējo cilvēku dzīves gudra pozīcija un gaišums. Arī tad, kad likteņi tika salauzti kopējās labklājības celšanas vārdā vai dzīves gājumu noteica vēsturisku notikumu klātbūtne. Visu lietu kopums apvienots vienojošā kodolā kā dzīvotspēja un katra labā griba.
Paldies uzticamajiem un ieinteresētajiem ceļotājiem par kopīgi pavadītu laiku Sēlijas kultūrvidē – izzinoši, emocionāli, sirsnīgi un domāt radoši. Vizuālā materiāla apkopojums iekļauts Ulbrokas bibliotēkas tīmekļa vietnēs https://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas, fotogrāfiju autores Vita Banga un Daina Kalmane.

Paldies Džuljetai par pārdomām un rakstu “Tēvzemītes” lasītājam.
Nu jau mūsu pieredze ir septiņu vasaru sadarbība, ceļojot pa Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma dižceļiem. Katra līdzbraucēja garīguma pūrā iemājo kāds vēsturisks, filozofisks, māksliniecisks, dziedniecisks vai romantisks mirkļa pieskāriens, šķiļot darbu un atmiņu gaismu, joprojām cilvēkus sasildīt var.

Daiga Brigmane,
Ulbrokas bibliotēkas vadītāja
2019. gada 25. jūlijs

 

Pēterdiena. Dzejas meistardarbnīca

Ar nelielu pārtraukumu, tomēr trešā pēc skaita, 2019. gada 28. jūnijā tika atzīmēta Pēterdiena ar Dzejas meistardarbnīcu novadnieka – dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera dzimtajās mājās “Kalēji”. Šajā reizē Ulbrokas bibliotēka deva iespēju iemēģināt roku un prātu dzejas rindu radīšanā un pēc tam to ilustrēšanā ikvienam interesentam - gan lielam, gan mazam. Padomus un ieteikumus dzejas radīšanā neklātienē bija sagatavojusi Zane Brūvere-Kvēpa, bet klātienē Dzejas meistardarbnīcai pievienojās P.Brūvera dzīvesbiedre Iveta ar lasījumiem no tetraloģijas “Valodas ainava” ceturtās grāmatas “Mācos rakstīt” jeb Ātrā palīglīdzekļa poētisku tekstu apguvē viena dzejoļa piecām variācijām, kas klātesošajiem bija kā mācībstunda no paša Pētera...
Tam sekoja Dzejas meistardarbnīcas galvenais uzdevums – radīt dzejoli un pēc tam to arī pašam ilustrēt. Uzdevumu interesantāku padarīja fakts, ka dzejas rindu radīšanā bija jāiekļauj “Kalēju” vietai raksturīgas lietas un parādības.
Iznākums bija pārsteidzošs, negaidīts un vienreizējs! Vieta un lietas tajā it kā atdzīvojās ar katru dzejas rindu lasījumu. Un galvenais, kā atzina paši pasākuma dalībnieki, bija iegūts fantastisks emociju lādiņš, kas pacilātībā izpaudās vēl pāris nākamās dienas...
Pēterdienas dzejas meistardarbnīcā fiksētie mirkļi aplūkojami: https://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas

Daina Kalmane,
Pēterdienas organizatore
Ulbrokas bibliotēkā

 

Projekta “Mūsu mazā bibliotēka” noslēgums Ulbrokas bibliotēkā

Ir vējaini saulaina 12. jūnija pēcpusdiena un Ulbrokas kultūras nama dārzā pulcējas izdevniecības ”Liels un Mazs” lasīšanas veicināšanas projekta ”Mūsu mazā bibliotēka” noslēguma pasākuma dalībnieki kopā ar vecākiem. 

Šie dalībnieki ir bērni un jaunieši, kas vesela gada garumā apmeklējuši kaut vienu no deviņiem Ulbrokas bibliotēkas organizētajiem pasākumiem šī projekta ietvaros, kuros tika lasītas grāmatas, pildītas darba burtnīcas, veikti eksperimenti, spēlētas spēles un darītas citas, ar grāmatām saistošas aktivitātes. Kopumā Ulbrokas bibliotēkā projekta ietvaros rīkotajos grāmatu lasīšanas pasākumos ir piedalījušies 22 bērni un jaunieši. Kāds ir čakli apmeklējis visus, cits – tikai vienu...

Projekta mērķis bija attīstīt lasītprasmi, mudināt dalīties savā lasīšanas pieredzē, iepazīties ar Eiropas mazo valstu literatūru, rosināt interesi par dažādām radošām aktivitātēm, kā arī sasaistīt literatūru ar citām kultūras un mākslas jomām. Projekta darbības laikā tika izlasītas 6 grāmatiņas, jo projektā sadarbojas izdevēji no 6 Eiropas valstīm – Slovēnijas, Horvātijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas. Latviju pārstāv izdevniecība “Liels un mazs” un šajā Ulbrokas bibliotēkas organizētajā projekta noslēguma pasākumā ciemojās arī izdevniecības pārstāves Kristīne un Renāte. 

Kad visas svinīgās un sirsnīgās runas tika pateiktas, dalībniekiem izdalīti diplomi un pārsteiguma balvas, klātesošie tika iesaistīti dažādās aktivitātēs. Vienai no tām draiskulīgais vējš mainīja iecerēto virzienu, bet tas nemazināja dalībniekos atkalredzēšanās prieku, jo pārējās aktivitātes mudināja atcerēties projekta grāmatiņās lasītos stāstus.
Bija apskatāma arī izlasīto grāmatu izstāde ar dažādiem radošiem dalībnieku darbiņiem, kas tapuši šī projekta ietvaros organizēto pasākumu laikā, lai arī vecāki gūtu ieskatu notikušajos procesos.

Neviena ballīte nav iedomājama bez svētku tortes, arī šī pasākuma izskaņā visiem tika pa svētku kūkas gabaliņam.

PALDIES izdevniecībai ”Liels un Mazs” par doto iespēju dalībai projektā, Ulbrokas bibliotēkas vadītājai Daigai Brigmanei, kas manī saskatīja potenciālu projekta īstenošanai Ulbrokas bibliotēkā un darbā ar bērniem, un visiem projekta dalībniekiem, kas atsaucās un piedalījās bibliotēkas organizētajos pasākumos.
Ieskats projekta “Mūsu mazā bibliotēka” noslēguma pasākuma norisēs aplūkojams https://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/projekta-musu-maza-biblioteka-nosleguma-pasakums 

Uz tikšanos citos pasākumos!
Daina Kalmane,
projekta īstenotāja un pasākumu 
rīkotāja Ulbrokas bibliotēkā 

 

Stopiņu novadā Alekšu dzimtas lietu stāsti

2019. gada 18. maijs ir Muzeja nakts notikumi Stopiņu novadā. Rīgas pievārtē Dreiliņu pagasta vēsturiskajā viensētā «Būmaņi» interesentiem paveras dokumentāls stāsts par 20. gadsimta īstiem saimniekiem, kuru  agrākā saimnieciskās darbības lieciniece nav tikai fotogrāfija. Stāsts par ļaudīm, kas pieprot celtniecību, vada saimniecību un attīsta lauksaimniecību. Alekšu dzimtas lietu stāsti ir dokumentētas atmiņas, lai pieminētu gan karalauka varonību, gan novērtētu tos, kuru cīņas ierocis ir lauku saimniecības lauki un ēkas, mājas grāmata pilsoņu pierakstīšanai un saimniecības grāmatas, kas ataino preču, naudas un algotā darbaspēka attiecības un kustību. Īpašu nozīmi laika gaitā ieguvušas dzimtas priekšmetiskās liecības – karogs, vijole, pūra lāde, fotogrāfijas un vēstules. “Būmaņu” saimniecībā ir saglabātas senas ēkas un dzimtas vērtības, kā arī zināmas darba un sadzīves, no agrākām paaudzēm pārņemtas tradīcijas.

Alekšu dzimtas saimnieciskā un praktiskā darbība galvenokārt saistīta ar dārzkopības, graudkopības, piensaimniecības, putnkopības un citiem lauksaimniecības un lopkopības darbiem. Pirmie “Būmaņu” mājas saimnieki ir Trīne Būmanis (1856 – 1944), dzimusi Cīrulis un Gusts Būmanis (1855-1924). Muzeja nakts stāsta pamatā ir dzimtas saimnieces darbības laiks - Anna Amālija Būmane (1882 – 1960), precējusies ar Johanu Bruno Aleksi (1886 - 1973). Ģimenes locekļi gan laukstrādnieki, gan piensaimnieki. Sākas saimniecības ēku, vēlāk dzīvojamās mājas celtniecība.

Viensētā esošā ledus pagraba celtniecības laiks ir 20. gadsimta trīsdesmitie gadi, kad tika celta saimniecības kūts un klēts.  Aplūkojot ēku, var redzēt, ka virs ledus pagraba bijusi liela zemes slāņa kārta, apaugusi ar zāli, lai pagraba telpās uzturētu vajadzīgo temperatūru. Ledus pagrabā ir divas pilnīgi atsevišķas telpas. Vienā apcirkņos tika turēti kartupeļi, bet otrā, zem kuras, ir vēl pazemes lūkas, tika turēti atdzesēti piena produkti: piens, krējums, saldais krējums, sviests. Pazemes lūkās ziemas periodā tika ievietoti, no tuvākā Juglas ezera, ar zirdziņu atvestie sazāģētie ledus kluči. Ledus pagrabs arī mūsdienās galvenokārt kalpo pārtikas produktu uzglabāšanai. Lai izkliedētu raizes par tā laika saimniekošanu un mazā dēla veselību, Anna Amālija tiekas ar Eiženu Finku. Šim gājienam sava leģenda un labvēlīgs turpinājums. Annas Amālijas un Johana Bruno Alekša saimniekošanas laikam piemīt vērienīgums - plaša govju, zirgu un putnu saimniecība. Katrai govij savs vārds, rūpīgi tiek pierakstīts izslaukums pa dienām vairāku gadu garumā, sākot no 1922. gada līdz 1940. gadam. No Anitas Alekses stāstījuma uzzinām: “Piena un pārstrādes produktus veda ar zirdziņu veikalam Rīgā, Tallinas ielā. Veda gan siltu, gan jau atdzesētu. Veda pa tagadējo A. Deglava ielu un tur nebija gluds ceļš, bet gan pār purvu no baļķiem salikts....No nostāstiem atceros, ka esot jau gaidījuši pircēji rindā..”. 

Ne mazāk spilgtas ir atmiņas par kāpostu kublu un kāpostu audzēšanu, gatavošanu un tirgošanu. Patiesu interesi izraisa saimniecības ēkas – vāgūzis, šķūnis, kūts, ratnīca pastāsti. Plānoto darbu un izdevumu uzskaitījums raksturo saimniekošanas darbību. Pārsteigums ir oficiāli reģistrēta un izdota Zirga pase. 1921. gadā pieņemts Latvijas Satversmes Sapulces prezidenta Jāņa Čakstes un Iekšlietu ministra Laimiņa parakstīts dokuments, kas paredz nosacījumus un instrukciju par zirgu pasēm un tirgošanos ar zirgiem, kā arī nosaka zirgu reģistrēšanas kārtību. Noteikumi paredz, katram zirgu īpašniekam pēc viņu dzīves vietas jāizņem no sava pagasta, pilsētas vai miesta valdes pase katram viņam piederošam zirgam. Pasē jāieraksta zirga īpašnieka vārds, uzvārds, adrese un zirga raksturīgās pazīmes: vecums, augstums, spalvas krāsa un sevišķas pazīmes. Pirkt vai pārdot zirgu, kuram nav pases – aizliegts. (Pagaidu noteikumi, 2., 4. punkts).

Pēc Zirga pases datiem lasāms, ka Bruno Aleks dzīvo Dreiliņu pagasta “Būmaņos” un iegādājies melnu zirgu, vecums seši ar pus gadi. Suga Igaunijas. Augstums pie skaustuves 155 centimetri, sevišķas pazīmes – zvaigzne pierē, kreisajai pakaļkājai vēzītis balts.

Zirga pase Izdota no Valkas Apriņķa pašvaldības iestādēm, reģistrēta Dreiliņu pagasta Valdē 1930. gada 16. janvāris, Nr.74. 1935. gadā Armijai derīgs. Vezumnieku. 1938. gada zīmogs Armijai nepiemērots.

Kūts iemītnieku un lauksaimniecības darbu vizualizācija – video ieraksts tiek pārvērsts skaņā.  Uz mirkli liekas, ka laukstrādnieku darbi – sēšana, pļaušana, labības kulšana un piena apstrāde notiek tepat līdzās. Tāpat kā dokumentālais kino par 20. gadsimta pirmās puses saimniecisko darbību Latvijā, kas atspoguļo 1924. gada starptautisku lauksaimniecības un piensaimniecības uzplaukumu, pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes pamatnopelns ir demokrātijas, tiesiskuma ideju iedēstīšana jaunajā valstī, kā arī eiropeiskas valsts veidošana. Valdība īsteno arī Priekuļu Lauksaimniecības institūta apmācības specifiku. Ikvienas darba rokas ir valsts stiprais balsts un veicina valsts atjaunatni. Paveras bezgalīgas lauku ainavas, labības lauki, ganāmpulki un darbu daudzveidība. Ārējie tirgi Latvijas lauksaimniecības ražojumiem ir labvēlīgi, un nojaušams preču eksporta galamērķis. Otrā daļa uzskatāmi parāda, kā Latvijā mainās iekārtas un to varoņi. Dreiliņu pagasta zemnieki nodod valstij labību, aktivizējas kooperatīvā iekārta, tiek slavēta Rīgas Apriņķa kolhoza “Cīņa” piena ferma (1945 – 1949). Dokumentālajā kinožurnālā “Padomju Latvija”, redzama Alekšu dzimtas un citu Dreiliņu pagasta zemnieku saimnieciskā darbība.

Zemnieks no kaula ir arī Annas Amālijas un Johana Bruno dēls Visvaldis Jānis Aleksis (1924 – 2010). Lasām vēstules, kas ir vēsturiskā laikmeta raksturojošas, neiztikt bez cenzūras. Vēstuļu saturs ar mirkļa burvību … jaunekļa domas par skološanās piecgadīgajā Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā. Tad notikumi, kas skaudri atklāj Otrā pasaules kara laika sajūtas. Cilvēki centās piemēroties vācu okupācijas apstākļiem. Esot Padomju armijas rindās, Visvaldis iegūst ievainojumu un jāturpina ilgstoša ārstēšanās slimnīcā. Sākotnēji Rēzeknē, vēlāk Krievijas Udmurtijas Republikā, kas atrodas Volgas federālajā apgabalā.

Attālums un domas par mājiniekiem ir saikne par lietām un neziņu. Arī jaunākā paaudze vecvectēva vēstules, agrāk nav lasījusi, tāpēc jo īpaši – emocionāli skaisti! 

Tikpat nozīmīgi un sevis cienoši apzināts Alekšu dzimtas veiksmes talismans – kastaņkoks, kas bieži vien sastopams pie senām ēkām. Tas vairo skaistumu, ģimenes materiālo un emocionālo labklājību. Senos laikos saimnieki, stādot kokus, šīs vērtības ļoti ievēroja. Pavasarī mājas ļaudis priecē krāšņas ziedu sveces, rudenī – zaļas adatu bumbas, kurā slēpts radības brīnums.

Novēroju, ka katra jaundzimuša cilvēka ienākšana šajā dzimtā ir mīlestības un dziļas cieņas apliecinājums. Šeit rodams latviskai videi piedēvējamais dzīves spēks un rakstura īpašības – liela darba mīlestība, nebeidzama rosība un patiesa griba. Ar lepnumu gribu teikt: “Latvijas simtgades garā piedzīvots patiesi skaists vienas dzimtas atmiņu stāsts, ieskandinot gan dvēselisko, gan cildeno - sajūtot lepnumu par dzimtu un tās spēku turpinājumā”. 

Paldies par Alekšu dzimtas kopību un atbalstu, paldies par Anitas un Ineses viesmīlību un labvēlību vēsturiskās atmiņas izklāstā, veidojot jaunu novadpētniecības materiāla kolekcijas daļu par saimniecisko dzīvi ar starpkara ainavu, lauku darbu, lauksaimniecības priekšmetu un piedzīvotajiem pirmajiem padomju kolektīvajiem Darba gadiem. Alekšu dzimtas lietu stāsti interesentiem atklāja 2019. gada Muzeja nakts notikumu burvību un dzimtas vienotības spēku. Paldies Stopiņu novada domes finansējumam, vēsturisko viensētu saimniekiem un visu klātesošo līdzdalībai. Pavisam kopā pulcinot vairāk nekā 100 interesentus. Uz tikšanos jaunos stāstos un vēsturiskās atmiņas dzīvotspējā!

Neliela klātienes foto reprodukcija apkopota un vērojama Ulbrokas bibliotēkas galerijā https://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas un sadaļā projekti https://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/projekti

Daiga Brigmane,
projekta īstenotāja un pasākuma vadītāja
2019. gada 27. maijs

 

Pasaku vārīšana Ulbrokas bibliotēkā

Kāda saistība ēdienu gatavošanai un pasaku izdomāšanai? Kāpēc grāmatas varonim - mīļajam zaķītim vislabāk garšoja mammas trešajā reizē gatavotā pasaciņa? Vai tam ir kāds sakars ar tuvojošos Māmiņu dienu? Vai gards ēdiens sanāk, ja to gatavo sarkanā kastrolītī jeb tam nepieciešama mīlestības garšviela? Uz šiem un vēl citiem jautājumiem atbildes varēja rast izdevniecības “Liels un mazs” projekta “Mūsu mazā bibliotēka” noslēdzošās – sestās grāmatas – Majdas Korenas “Uzvāri man pasaciņu!” lasīšanas reizē. 

Šī pasākuma tēmu jau iezīmēja lasīšanai paredzētā grāmata, līdz ar to kopā ar pasākuma dalībniekiem uzzinājām un pārrunājām daudzus zināmus un nezināmus faktus par vienu no sarežģītākajām un grūtāk izskaidrojamām maņām - garšu. Bija iespēja izzināt mēles un garšas kārpiņu, precīzāk, sīpolveida garšas pumpuriņu, nozīmi ēdiena baudīšanā un izgaršošanā, veicot eksperimentus ar četrām pamatgaršām – saldo, sāļo, skābo un rūgto.

Pasākuma nobeigumā tika gatavots augļu-ogu kokteilis, kura sastāvdaļās ietilpa 14 avenes, 6 āboli, 9 bumbieri, 88 ērkšķogas, 16 mellenes, 100 upenes, 2 zemenes, 1 kg plombīra saldējuma un krietna šķipsna gatavošanas prieka.

Paldies, šīs reizes pasākuma apmeklētājiem par aktīvu līdzdalību un atbalstu un uz tikšanos projekta noslēguma pasākumā 2019. gada 12. jūnijā!

Ieskats pasākuma laikā fiksētajos foto mirkļos aplūkojams: https://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas

Daina Kalmane,
Projekta īstenotāja un pasākuma organizētāja Ulbrokas bibliotēkā
2019. gada 27. maijs

 

Vieta. Laiks. Mūžība.

Bibliotekāru talka 2019, kā ierasts norisinās Bibliotēku nedēļas laikā no 22.–28. aprīlim. Tas parasti ir laiks, kad bibliotēkas ar dažāda veida norisēm un aktivitātēm pastiprināti pievērš uzmanību sev, savam darbam un bibliotēku nozīmei sabiedrībā. Radošas vides un radošuma kultūras veidošana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem bibliotēkā, kurš aktualizē, uzrunā, aicina, rosina iedzīvotājus pamanīt lietas un darbības, lai tās izmantotu kā lielisku tikšanās vietu un sniegtu jaunas izzināšanas iespēju.

Šogad bibliotekāru saimes vienojošā tematiskā līnija ir moto “Bibliotēkas – dialogs ceļā uz pārmaiņām”, tas vedina saskatīt un īstenot nepieciešamās pārmaiņas! Katram tās ir citādas un procesuāli atšķirīgas ar sev raksturīgu vēstījumu, institūciju partnerību un saturisko darbību. 
Stopiņu novadā pārmaiņu rosinoša ir pavasara darbu aktualitāte, vai novada bibliotekāru talka dzejnieka Pētera Brūvera (1957 – 2011) dzimtajās mājās “Kalēji”, kas celtas tālajā 1930. gadā. Tradicionāli novada bibliotēku bibliotekāres domājušas par Dzejas dienas norises vietas sakārtošanu. Darāmie darbi - lapu grābšana, krūmu apravēšana, mēslošana, mulčēšana, nogriezto zaru vākšana un dedzināšana ugunskurā, ziedu stādīšana un “romantiskā” šķūnīša demontāža. Ne mazāk nozīmīga ir talcinieku cienāšana ar turpat gatavotu ēdienu - sakņu sautējums, kas dod spēku un pārliecību, cik veiksmīgi! Nešaubīgi, ka plānotie darbi tiek izpildīti, vienam otru atbalstot. Viena rosība ved pie nākamās. Esam vienoti un gandarīti par paveikto.

Vides un darbības raksturojums, kas pulcinājis bibliotekārus, brīvprātīgos, pašvaldības darbiniekus un aģentūras “Saimnieks” stiprākos spēkus pierāda, cik nozīmīgi ir padarītie darbi, lai godā un cieņā turētu savu rakstniecības vidi un literatūras vērtību kopumu. Nesaraujama vienotība, kas sevī nes vietas, laika un prāta radītās vērtības. Arvien svarīgi saprast, kas ir tās pārmaiņas, lai noturētos līdzsvarā, nenojaucot pasauli, kas mums ir svarīga un vienojoša. Lietas nekad nav tikai ķermeniskas, tās sevī nes līdzi laika, vietas piederības sajūtu un rada jaunas vērtības, ko mācāmies nolasīt. Paldies, talkas īstenotājiem!

Laikā, kad lasīsiet šo rakstu, mūžībā būs devusies dzejnieka māte Vija Brūvere (1929 – 2019), lai nebeidzamā laika bezgalībā aizsaules dārzos satiktos ar saviem mīļajiem.

Daiga Brigmane
Ulbrokas bibliotēkas vadītāja
2019. gada 27. aprīlis

 

Grāmatu tematiskie vāciņi vai saruna par literatūru

Jau otro reizi Ulbrokas bibliotēkā interesenti pulcējas uz sarunu par literatūru pasākumā “Grāmata uz mana galda”. Šoreiz “Latvijas Grāmatas” darbinieces Ances Zvejas stāstījums par tematiskām grāmatām, kas veltītas bibliotēkām un grāmatniecībai daiļliteratūrā. Ceļojuma koferī grāmatu nosaukumi, kas radīti, lai aprakstītu bibliotēku dzīvi, ietverot lasīšanu un stāstu stāstīšanu. Grāmatu varoņi ar to palīdzību atklāj burvestības, detektīva cienīgus notikumus, ieskatās nākotnē un atrisina dzīves cilpas un līkločus, aktualizē globāli svarīgāko un aktuālāko. Saruna par to kā izvēlamies grāmatas? Vai to darot, mūs iespaido grāmatas biezums, personlietojums, lapušu skaits, varbūt valoda vai ilglaicības fenomens? 

Seko ieteikums izlasīt Ievas Melgalves darbu “Vēsais prāts”, kurā aprakstītās tehnoloģijas un zinātniskie atklājumi ir eksistējošas lietas. Gabriela Zevina darbā “Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi”, Ance atpazīst sevi, jo šī grāmata stāsta par grāmatu izdevējiem, izplatītājiem un tirgotājiem, “dzīvā dvēselīte” – radītāja. Tikpat ideālais skolotājs vai smalkā vientulība, kā nepalikt vienam, atklājas Lindas Malelijas Hantas romānā “Zivs kokā”. Grāmatu skaitā Nikolas Jūnas romāns “Viss, itin Viss”, un vairākas citas grāmatas, kas atspoguļo ekoloģisko katastrofu un ar nākotnes tematiem saistītus notikumus.

Paldies Annai Marijai Kubilei, kura ļoti aktīvi diskutēja, atklājot kādas grāmatas, viņai patīk, veiksmīgi pamatojot savu viedokli. Bijām priecīgas satikt zinošu pretinieku grāmatu spēlēs. Jā, runājām arī par grāmatām angļu valodā, kurās aprakstītas spēles un cita veida zināšanas. 

Oktobrī gaidīsim senākus un jaunākus draugus uz trešo “grāmatu galda” pasākumu, kas veicina brīvas zināšanas jebkurā vecumā!

Ulbrokas bibliotēkas bibliotekāres Ieva Mūrniece un Daiga Brigmane
2019. gada 25. aprīlī

 

PAVASARA VĒSMAS ULBROKAS BIBLIOTĒKĀ

Pavasara iestāšanos varam noteikt pēc putnu treļļiem agrās rīta stundās, vizbuļiem mežmalās un briestošajiem lapu pumpuriem kokos. Domas neviļus aizklīst pie filozofiskiem jautājumiem par dabas kārtību, piemēram, kas bija pirmais - vista vai ola? Šāda nosaukuma grāmata, jau piektā pēc kārtas, lasīšanas veicināšanas projekta “Mūsu mazā bibliotēka” ietvaros Ulbrokas bibliotēkā tika lasīta 2019. gada 30. martā. Sanākušie pasākuma dalībnieki uzmanīgi noklausījās poļu rakstnieka Pšemislava Vehteroviča stāstu ‘’Vista vai ola?’’, aizrautīgi līdzdarbojās dažādu eksperimentu ar olām veikšanā, uzmanīgi un ar interesi pildīja ar noklausītā stāsta saistītus uzdevumus projekta darba burtnīcā, kā arī ar lielu azartu izspēlēja spēli “Kurš pirmais uzzīmēs vistu?” Līdztekus visām nodarbēm, noskaidrojām, kas vēl, izņemot putnus, šķiļas no olām. 

Tomēr visu jau nevar uzrakstīt, ir jāņem dalība kādā no pasākumiem, lai noklausītos kādu stāstu un noskaidrotu dažādas sakarības. Ieskats pasākuma laikā fiksētajos foto mirkļos aplūkojams: https://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/vista-vai-ola

Paldies par dalību un atbalstu visiem tiem, kuri apmeklējuši kaut vienu lasīšanas veicināšanas projekta ietvaros veidoto pasākumu.

Projekta īstenotāja Ulbrokas bibliotēkā – 
bibliotekāre Daina Kalmane 

 

Digitālajai nedēļai noslēdzoties

Piektdien pēdējo dienu apmācījām jaunos un jau pieredzējušos datorprasmju apguvējus. Nedēļa beidzās ar ieskatu brīvā laika pavadīšanas veidos dažādos portālos, kur iespējams draudzēties un apmainīties viedokļiem. Bet aizsākām nedēļu ar to, kādas vietnes un tajās iekļauto informāciju nodrošina Ulbrokas bibliotēka. Atliek vien atgādināt, ka bibliotēkas paveiktais un jaunumi ir lasāmi gan novada mājaslapā, gan Twitterī un Facebookā. Video varat skatīties mūsu Youtube kontā. Nākamā dienā pievērsāmies veselības jautājumiem un portāliem, bet jāsaka, ka tie vēl nav visai attīstījušies, tomēr lasāmas gan zāļu receptes, gan lietošana. Skatāmi tie medikamenti, kurus izrakstījis ārsts. Tāpat iespējams redzēt savas darbnespējas lapas un analīžu rezultātus. Dažu portālu attīstība ir mūsu pašu ziņā, jo tur informācija jāievada pašrocīgi. Šogad vēlreiz pievērsāmies portālam Latvija.lv, jo arī tur piedāvāto elektronisko pakalpojumu skaits aug.

Priecājamies, ka pirmos nedrošos soļus datorprasmēs sper jauni lietotāji un ka parādās entuziasms apgūt arvien vairāk, kā izklaidei, tā nopietniem zinātniskiem pētījumiem. Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas darbinieces allaž atbildēs uz Jūsu jautājumiem, bet veicamie darbiņi dažādās datora piedāvātajās programmās jādara pašiem!

Bibliotēka, savukārt saņēma atzinības rakstus no Eiropas “All Digital Week” organizētājiem. Ne vienmēr mums ir iespēja piedalīties tādos pasākumos kā Digitālā nedēļa. Mums – Ulbrokas bibliotēkas darbiniecēm galvenais ir redzēt apmeklētāju izaugsmi un prieku, ko spēj dot dažādas digitālas ierīces, sākot no jau ierastā datora līdz elektronisko grāmatu lasītājiem.

Ieva Mūrniece,
Ulbrokas bibliotēkas bibliogrāfe un Digitālo prasmju 2019 īstenotāja.
2019. gada 30. marts

 

Skatiens. Fotogrāfija. Mirklis. Stāsts. Dzimta.

Viens pavasarīgi cerīgs vakars. Sarunu par Spridzānu dzimtas likteņiem aizsāku ar kādu epizodi no stāsta “Debesīs nav naida”. Dīvaini - vienīgais anonīmais stāsts no Birutas Eglītes grāmatas “Ceturtais bauslis”, par kuru runājam literāri tematiskajā vakarā – stāsti par 100 gadiem Latvijā. Ieradušies klausītāji zina stāstītā saturu, zina, cik rotaļīgas mēdz būt atmiņas … “nez kāpēc tās jaucas un izkārtojas pēc sava prāta”, zina, cik svarīgi pierakstīt piemiņas, patiesības un pateicības lietas, ne tikai tāpēc, ka dzimtas ļaudis skāris izsūtītā liktenis, tas skāris arī tos, kas cerēja un gaidīja mājās. Nozīme ir kopainai.

Saruna ar grāmatas autori ir vienotas asinsrites caurstrāvota. Spridzānu dzimtas daudzie atzari plešas plašumā un nebeidz pārsteigt stāstos. Piedalījās visi, kas vēlējās to darīt. Dokumentēts vēstījums par visiem tiem, kam “rūgti iet”, kam skaudri, dzīvi un patiesi. Cieņa, darbs un mīlestība veido šo dzimtu, kas šodien spēj kopīgi priecāties un sevi skaita divos tūkstošos, apvienojot vairāk nekā 150 uzvārdus. Savstarpēji iepazīstoties, atklājas, cik interesantām personībām bagāts radu pulks.  Visvairāk dzimtā ārstu, juristu, izmeklētāju, skolotāju, radošu personību.

Apmēram desmit gadu laikā pierakstītas četras klades, apkopotas neskaitāmas fotogrāfijas un izveidota vārdu kartotēka. Rūpīgi krātie cilvēkstāsti, atklātībai atklājas mirklī, kad autore tos iekļauj Latvijas 100 gadu vēstures veidolā. Lielākoties visiem zināmi notikumi un procesi atklājas stāstos, kas veidojuši Latvijas valsti un mainījuši cilvēku dzīvi - “iedvesmojot un apbalvojot, laužot un sadragājot, liekot pielāgoties un pārbaudot izturību un godaprātu”. Katra fotogrāfija, kas veido pastāstu, ir vitāli interesanta un daudzstāstoša. “Vecais cilvēks zina, cik mūžs ir īss, bet mazais vēl pat nenojauš, cik viņam daudz jādzīvo”, tā Biruta Eglīte par sev tuviem un mīļiem cilvēkiem. Ikkatra no tām glabā sirsnības pilnus dzīves mirkļus. Šajā tikšanās reizē fotogrāfijas raksturoja un atklāja tā laika vidi, sadzīvi un ģimeniskās attiecības, liekot, kaut nedaudz gan domāt par pasauli sevī, gan atrast tajā pašam sevi. Skatiens. Fotogrāfija. Mirklis. Stāsts. Dzimta. Laiks. Jautājums katram mums pašam – vai laika dzīslā mēs atrodam sevi un, ko no tā ierakstām sevī.

Fotoieskats: https://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/tiksanas-ar-publicisti-literati-birutu-egliti

Daiga Brigmane,
Ulbrokas bibliotēkas vadītāja
2019. gada 25. martā

 

NE – Notikušais atklājums Ulbrokas bibliotēkā 

Par visām norisēm dabā visizsmeļošāk varētu pastāstīt dabas pētnieki. Bet, vai kāds var pastāstīt par pašiem dabas pētniekiem? 

Š.g. 23. februārī Ulbrokas bibliotēka pulcināja bērnus/jauniešus uz projekta “Mūsu mazā bibliotēka” ceturtās grāmatas lasījumu, kurā tika izvēlēta latviešu autora, Jāņa Baltvilka balvas saņēmēja par labāko debiju bērnu literatūrā 2015. gadā - Mārtiņa Zuša grāmata “Nenotikušais atklājums”. Grāmatas stāsta un ilustrāciju autors savā debijas darbā apraksta, kādi secinājumi tiek izdarīti, kad stāsta galvenais varonis – dabas pētnieks Kārlis Darviņš savā piesnigušajā pagalmā pamana vienkājainas būtnes pēdu nospiedumus... Un kas notiek, kad nākas izdomāt, kas varētu atstāt 10 pēdu nospiedumus sniegā?

Pasākuma laikā dalībnieki turpināja rast atbildes uz dažādajiem darba burtnīcu uzdevumiem, un nobeigumā katrs palīdzēja izlasītā stāsta varonim, dabas pētniekam Kārlim Darviņam, izdomāt un uzzīmēt, kas varētu atstāt 11 pēdu nospiedumus.

Ieskats pasākuma laikā fiksētajos foto mirkļos aplūkojams: https://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/nenotikusais-atklajums

Mīļš paldies, visiem šī pasākuma dalībniekiem un uz tikšanos piektās projekta grāmatas lasīšanas reizē - 30. martā!

Daina Kalmane, 
Ulbrokas bibliotēkas bibliotekāre, projekta īstenotāja un pasākuma vadītāja
(25.02.2019.)

 

GRĀMATA UZ MANA GALDA JEB JAUNO “GRĀMATNIEKU TIKŠANĀS”

Šī gada 19. februārī sākotnēji nelielā, bet patīkamā pulciņā, tikāmies Ulbrokas bibliotēkas datorzālē, lai iepazītos un runātu par tēmu, kas gandrīz nav saistīta ar datoriem un programmām. Par jauniešu grāmatām un nobriedušu cilvēku grāmatām, kuras lasa jaunieši 16 +/-. Ulbrokas bibliotēkā ciemojās Ance Zveja no uzņēmuma “Latvijas Grāmata”.  Anci ikdienā draugi sauc arī par Nāriņu. Kā saka pasākuma apmeklētāja Laura: “Latvijas Grāmatas pārstāve, kas mūs plašāk iepazīstināja ar savām grāmatām uz galda un paralēli darbojās arī kā diskusijas katalizators.” Sākotnēji, izmantojot telefonu iespējas atbildējām uz Ances jautājumiem par mīļāko grāmatu un pēdējo lasīto grāmatu. Bet pamatu pamats bija Ances izvēlētās grāmatas, kuras varētu interesēt jauniešus - J. Egle “Svešie”, T.Pračets “Pilna cepure debesu”, R.Dž. Benets “Kāpņu pilsēta”, J.N. Harari “Sapiensi”, A.Sapkovskis “Likteņa zobens”, V.Depānta “Apokalipses mazulīte”, J.Niemi “Tu neiesi viens”. Lielākā daļa no skatītajām grāmatām aptver šobrīd populāro fantāzijas žanru. Ance stāstīja par savām emocijām attiecībā uz lasīto. Runātāja nav tikai Ance. Arī klātesošie un klāt neesošie jaunieši, paldies Tomasam par attālinātu līdzdalību, dalījās ar viņuprāt vērtīgākajām izlasītajām grāmatām: nosacīti pieaugušo literatūra – Paskāls Mersjē “Nakts vilciens uz Lisabonu”, Patriks Rotfuss grāmata “Vēja vārds”, Margo Fragoso “Tīģer, tīģer”. Tomasam patīk lasīt grāmatas angliski un par piedzīvojumiem, fantāziju, kā arī pieaugušākām tēmām: apokalipses, cilvēce, tās pagātne, tagadne un nākotne - Michael James Massimino "Spaceman", Dmitry Glukhovsky "Metro 2033".

Ance min arī dažus jaunos grāmatu apskatniekus, kuru vērtējums par lasītājām grāmatām vērojams internetā. Piemēram, Spīganas Spektores grāmatu blogs - http://spigana.spektore.lv/.

Runājām par grāmatām, kas iepriecina. Par brīvo zināšanu meklēšanu nozaru literatūrā, kā piemēru minot, jau lielu popularitāti ieguvušo, Juvāla Noasa Harari “Sapiensus” un agrāk izdotās Bila Braisona grāmatas, kuras pieejamas arī Ulbrokas bibliotēkā. Izvēlamies vairākas tēmas, kas apspriežamas nākamajā tikšanās reizē 25. aprīlī. Viena no tām – grāmatas, kuras veidotas pēc videospēļu motīviem vai videospēles, kas tapušas pēc grāmatu motīviem, kā arī par minētajām jauniešu iecienītajām grāmatām.

Kopumā varam teikt, ka bibliotēka ir mierinātāja jauniešu lasītkārei. No tās var izgūt ko jaunu. Bet grāmatai un ar to saistītajām industrijām nepieciešama vērienīga reklāma. Reklāma, kas akcentē tieši grāmatu vērtību, vēlams metaforu veidā. “Pasākuma izskaņā dalībnieki bija vienisprātis jau par nākamās tikšanās datuma noteikšanu un dažs mājās devās ar jaunieteiktu literatūru”, tā saka Laura. Un vēl, no klātesošās lasītājas Vinetas teiktā: “Ir jāpieaug līdz tam, lai lasītu grāmatas ar laimīgām beigām!”.

Mūsu kopīgais ieguvums šajā vakarā ir jauna tikšanās, jaunas zināšanas un vēlme saprast, ko jauni cilvēki grib redzēt bibliotēkā. Pietuvināšanās grāmatām un viens otram. Sirsnība, kas šajā laikā tik ļoti nepieciešama mums visiem! Sakām Paldies pasākuma apmeklētājiem un gaidām ciemos uz literāro “jauno grāmatnieku tikšanos” aprīlī! Kad atkal kāda grāmata būs uz mūsu galda!

Grāmatu cienītājus Ulbrokas bibliotēka informē, ka no 1.-3. martam norisinājās kārtējā “Latvijas Grāmatu izstāde 2019”, kurā kā allaž viesojās rakstnieki, izdevēji un bija iespējams apmeklēt arī grāmatu maiņas punktu. Tostarp, notika dažādas prezentācijas un grāmatu atvēršanas svētki. 
Bet konkursam “Zelta ābele” mazliet agrāk, 20. februārī nominēta mūsu novadnieku Brūveru dzimtas darbi grāmatā “Brūveri brūvē”! Gaidīsim vēl vairāk labas ziņas no grāmatu pasaules!

Raksta autores Laura Veremeja un Ulbrokas bibliotēkas darbinieces

 

 

Tikšanās grāmatu pasaulē vai pirmsskolas audzēkņi Ulbrokas bibliotēkā

“Ja es būtu grāmata”, mana ikdiena atklātos dažādos negaidītos notikumos, man būtu nezināmi draugi un es būtu laimīgs! Laimīgs, jo notikusi tikšanās bibliotēkā, kur atrodas ļoti daudz lielu, mazu, krāsainu, tēlainu, tematisku stāstu un dažādu valodu grāmatas. Visu pārzina bibliotekāres – grāmatu kārtojumam savi noteikumi, tāpat kā lasītāju kārtībai, atrodoties bibliotēkas telpās. Burtu kabatiņas, grāmatu rindiņas un svītru līnijas, lai izsniegtu grāmatiņu, bibliotēkas rīcībā datorsistēma – noskan skaņu svītru lasījums un izvēlētā grāmata tiek izsniegta mājas lasīšanai. Ja nu to esmu atnesis, ne bibliotēkas darba laikā, tur ir mazas durtiņas, kas atļauj veikt grāmatas nodošanu, to ātrāk varēs lasīt jau cits lasītājs.

Prieks, jo trīspadsmit tūkstošu liels krājums, ir pietiekami, lai katram novadā dzīvojošam iedzīvotājam, būtu vismaz pa vienai grāmatai. Ir domāts, lai sev ko interesantu var rast jebkura vecuma lasītājs – grāmatas, laikraksti, CD. Pavisam nesens jaunums - bibliotēkas reģistrēts lasītājs var lasīt arī e - grāmatas viedtālrunī vai datorā.  

Un, nu, atveras grāmatu maiss, katram rokās nonāk nezināma grāmata. Cik labi, ka protu lasīt! Atklājas brīnumlietas.. balti milti, balts piens, saulītes rotaļas un notikumi mežā, zaķēni, bizbizmāsiņa, pelēni, lācēni, spārītes, gluži, kā mūsu pirmsskolas iestādes “Pienenīte” sagatavošanas grupiņas. 

“Ja es būtu grāmata”: es gribētu, lai tu paņem mani uz mājām un man atrastos vieta tavās mājās, ar gudru ziņu es veidotu debesskrāpi no burtiem un skaņām, lai tu atklātu vissenākos notikumus, lai esmu draugs.
Iegaumē! Kā mani atrast bibliotēkā!
Atceries! Es protu glabāt uzticētos noslēpumus.
Atceries! Es negribu būt aizmirsta.

Es zinu visu zinās bibliotekāres, ja arī būšu, ko aizmirsis, viņas man palīdzēs. Interesanti gan, kurā plauktā meklējamas saldi ilustrētās “Saulītes”, “Lācēni”, “Zaķēni, “Spārītes” grāmatas? 

Kāda īpaša grāmata, kas visā noskatījās, un gaida tavu atgriešanos. Paldies par iepazīšanos saka Ulbrokas bibliotēkas bibliotekāres un noteikti gaida jaunu tikšanos klātienes lasījumos! 

Fotogalerija: https://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/ja-es-butu-gramata

Daiga Brigmane, 
Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja
2019. gada 25. janvāris

 

* * * 

PASĀKUMU ARHĪVS

Atpakaļ