Navigācija

Pasākumi

 

Novada simtgades cilvēks – Edgars Lāčgalvis

Sagaidot Latvijas simtgadi, Ulbrokas bibliotēka piedalās Pierīgas reģiona publisko bibliotēku vienotās virtuālās izstādes “Mana novada simtgades cilvēks” veidošanā. Piedaloties šajā izstādē, Ulbrokas bibliotēka ir apzinājusi ilggadīgā Latvijas Lauksaimniecības Mehanizācijas un elektrifikācijas zinātniski pētnieciskā institūta direktora, zinātnieka, konsultanta-vadošā pētnieka, Goda doktora Edgara Lāčgalvja (1930-2008) dzīves un darba stāstu. Iepriekšējā gadā novada iedzīvotājiem bija iespēja aizpildīt pašvaldības veidotu anketu, kurā varēja norādīt cilvēkus, kuri būtu jāpiemin simtgades gadā. Šajā aptaujā Edgars Lāčgalvis tika minēts kā cilvēks, kurš devis lielu ieguldījumu Ulbrokas attīstībā.

21. novembrī Ulbrokas bibliotēkā notika virtuālās izstādes materiālu apkopojums – prezentācija. Uz to aicinājām Edgara Lāčgalvja kolēģus un visus, kas atsaucās aicinājumam dalīties atmiņās, uzticēt fotogrāfijas un citus materiālus, palīdzību savāktās informācijas apzināšanā. Paldies teicām arī Edgara Lāčgalvja ģimenei, kas bibliotēkai uzticēja ģimenes arhīvu un līdz ar to iespēju papildināt novadpētniecības krājumu ar vērtīgiem materiāliem par Edgaru Lāčgalvi un novada vēsturi. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja arī institūta un Stopiņu novada domes pārstāvji, kā arī kolēģi no Salaspils novada bibliotēkas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas.

Edgara Lāčgalvja dzīves ceļš ir aizsācies Allažu pagastā, pamatizglītību iegūstot Allažu un Siguldas skolās, tad seko studijas Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultātē. Kopš 1966. gada viņa darba un dzīves gaitas ir saistītas ar Ulbroku, kur 25 gadi pavadīti, pildot Latvijas Lauksaimniecības Mehanizācijas un elektrifikācijas zinātniski pētnieciskā institūta direktora pienākumus. Kopš 1991. gada viņš turpina darba gaitas institūtā kā Lauksaimniecības mašīnbūves koordinācijas nodaļas vadītājs un Ulbrokas zinātnes centra vadošais pētnieks. Edgars Lāčgalvis ir Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas inženierzinātņu Goda doktors. 2003. gadā viņam piešķirts Valsts emeritētā zinātnieka goda nosaukums, kas tiek piešķirts izciliem starptautiski atzītiem zinātniekiem pēc aiziešanas pensijā. Edgars Lāčgalvis ilgus gadus bijis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mehanizācijas fakultātes Valsts eksāmenu komisijas priekšsēdētājs, pasniedzis augstākās izglītības diplomus vairāk nekā 2000 jauno speciālistu. Viņš ir daudzu prēmiju laureāts, tai skaitā “Sējēja” prēmijas laureāts 1991. gadā. 

Būdams talantīgs vadītājs un labs saimnieks, Edgars Lāčgalvis daudz paveicis institūta darbinieku un Stopiņu iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanā. Viņam esot institūta direktora amatā, uzceltas daudzas dzīvojamās mājas, veikta Ulbrokas ciemata infrastruktūras attīstība. Pēc institūta inženierkorpusa uzcelšanas ciemam tiek nodotas ēdnīcas telpas ambulances vajadzībām, kas sekmīgi tiek izmantotas vēl šodien. Kopā ar valsts saimniecību “Ulbroka” tika risināta un sekmēta veikala, pasta, vidusskolas un sporta kompleksa celtniecība. Pēc 1990. gada Stopiņu pagasta pašvaldības rīcībā institūts nodod vairākas ēkas, piemēram, administratīvo ēku, kurā atrodas novada dome, izstāžu zāli, kas līdz šim, kalpo kā kultūras nams, informācijas nodaļas korpuss, kurā ilgus gadus mājīgas telpas radusi Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola. Intervijā novada informatīvajam izdevumam “Tēvzemīte” 2003. gadā Edgars Lāčgalvis atklāj, ka ir kvēls Ulbrokas patriots un pauž lielu gandarījumu par to, ka novada pašvaldība sekmīgi turpina iesākto ciemata infrastruktūras attīstību un ka institūta ēkas kalpo novada iedzīvotāju vajadzībām.

Pieminēšanas vērta ir arī Edgara Lāčgalvja darbība sporta un mākslinieciskās pašdarbības jomā. Viņš pats ir bijis gan aktīvs sportists, gan teātra spēlētājs un veicinājis kā sporta, tā arī mākslinieciskās pašdarbības attīstību institūtā un Stopiņu ciemā.

Apkopotais materiāls aptver Edgara Lāčgalvja publikācijas, darba vietas un ģimenes fotogrāfijas, darba kolēģu atmiņu stāstījumus, Edgara Lāčgalvja rokrakstus, goda un atzinības rakstus, diplomus. Rezultātā tapusi apjomīga, vērtīga novadpētniecības materiālu kolekcija par Edgaru Lāčgalvi, institūtu, līdztekus ietverot arī novada vēsturi atspoguļojošus materiālus. Tuvāk iepazīties ar novadpētniecības materiālu kopumu par LLMEZP institūtu un tā ilggadējo direktoru Edgaru Lāčgalvi, iespējams, atverot Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas elektroniskā kataloga saites https://salaspils.biblioteka.lv/Alise/lv/6/home.aspx novadpētniecības sadaļu, kā arī uz vietas Ulbrokas bibliotēkā novadpētniecības mapē. Pasākuma norise fotogrāfijās iekļauta galerijā http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas 
sistēmbibliotekāre Ivita Duļbinska
(24.11.2018.)

 

„Krēslas stundas varoņi”

2018.gada 13.novembrī bibliotēkas lasītāji pulcējās uz kārtējo rudens pasākumu bibliotēkā. Pasākumu aizsāka bibliotēkas vadītājas Daigas Brigmanes ievadvārdi par sajūtām un ziemeļniecisko šajā novembra dienā. 

Šī gada Ziemeļvalstu literatūras nedēļas „Krēslas stundu” turpinājām ar 2018. gadā izdoto ziemeļvalstu autoru darbu apskatu. Mums, bibliotekārēm bija liels prieks uzzināt, ka ziemeļvalstu literatūra tiek aizrautīgi lasīta un sagatavošanās procesā bibliotēkā nebija neviena no 2018. gadā izdotajiem daiļdarbiem. Tas nozīmē, ka šai literatūrai ir liela vērtība mūsu lasītāju vidū. Atsevišķi jāpiemin grāmata uz kuru jau izveidojusies lasītāju rinda. Tā ir zviedru autores Martinas Hāges grāmata par cilvēku likteņiem „Uz mūžu. Līdz sestdienai”.  Ar labu vārdu pieminējām arī otru zviedru rakstnieku – Frēdriku Bakmanu, kurš ar saviem romāniem „Vīrs, vārdā Ūve” un „Omce sūta sveicienus un atvainojas” jau iekarojis Ulbrokas bibliotēkas lasītāju sirdis. Šogad izdota un bibliotēkā lasāma viņa grāmata „Te bija Brita Marija”. Jāpiemin arī populārās grāmatas „Smillas jaunkundzes sniega izjūta” autoru Pēteru Hēgu un viņa šīgada latviski izdoto grāmatu „Ziloņkopēju bērni”. Starp šogad izdotajām grāmatām pie mums pieejami arī vairāki kriminālromāni, kuriem piemīt tikai Ziemeļvalstīm raksturīgā literārā pieeja un šarms.

Vakara turpinājumā neliels ieskats tajā, kas par vārdu „Varonis” sakāms enciklopēdijām. Kā rakstīts „Latviešu valodas vārdnīcā” varonis ir „varonīgs cilvēks; cilvēks, kas parādījis varonību; detalizēts tēls mākslas darbā; cilvēks, kas ar kaut ko izceļas, piesaista sev sabiedrības uzmanību”. Jāpiemin, ka tautas pasakās un dažādos citos daiļdarbos varonis ir arī cilvēks, kurš sākotnēji šķiet nevarīgs vai nesvarīgs. Te varam pieminēt pasakas „Sprīdītis”, „Trešais tēva dēls”, arī Raiņa lugu „Jāzeps un viņa brāļi” un Annas Brigaderes lugu „Maija un Paija”. Bet viens no galvenākajiem varoņiem latviešiem, protams ir „Lāčplēsis”. Varoņi nav tikai uzvarētāji spēkavīri. Varoņi ziemeļvalstu literatūrā ir arī Līsbete Salandere no Stīga Lārsona grāmatu sērijas „Meitene ar pūķa tetovējumu, Harijs Hols no Jū Nesbē kriminālromāniem, Gerda pasakā „Sniega karaliene”, Lindgrēnes „Pepija Garzeķe”, „Ronja laupītāja meita” un „Brāļi Lauvassirdis” un daudzi citi grāmatu izcilnieki.

Bet atgriežoties pie pašas „Krēslas stundas”, jau minējām, ka šogad tā norisinās „Ziemeļvalstu literatūras nedēļā”, nevis kā iepriekšējos gados – „Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā”. Ulbrokas bibliotēkā uz šo pasākumu sanācām jau 14 reizi, bet pasaulē tā norisinājusies 22 gadus un Latvijas „Krēslas stunda” ir tikai par gadu jaunāka. Tā notika 21 reizi. Šogad tika lasīti autora Einara Maura Gudmundsona darba „Islandes karaļi” fragmenti. E.M. Gudmundsons mums pazīstams pēc grāmatas „Visuma eņģeļi”, kuru lasīšanai varat paņemt no bibliotēkas 821 plaukta, kurā rindojas daudzas citas interesantas grāmatas no portugāļu, holandiešu, brazīliešu, igauņu, indiešu un citu tautu autoru radītā. 

Savukārt Gudmundsona „Islandes karaļi” vēsta par izdomāto Knudsenu dzimtu, kuri dzīvo nelielajā zvejnieku pilsētiņā Tangavīkā. Katru gadu novembrī godinām Latvijas varoņus, bet ik gadus šajā mēnesī arī bibliotēkā kāds kļūst par varoni, jo izlasīt attiecīgā gada literāro fragmentu nav joka lieta. Paldies visiem – novadniekiem un viesiem, kuri uzdrošinājušies lasīt šo literāro darbu fragmentus līdz šim!  Šī gada varoņi -  „Krēslas stundas” lasāmā darba fragmenta lasītāji bija Latvijas Radio personības, folkloras speciālisti Iveta un Vidvuds Medeņi. Kā jau žurnālistiem, abiem lasītājiem bija izteiksmīgas, labi nostādītas un skaļas balsis, kas ļāva koncentrēties uz lasītā teksta jēgu. Teksts stāsta par Knudsenu dzimtas varoņiem – vietējiem zvejniekiem, kā arī citiem varonīgiem Tangavīkas iedzīvotājiem, kurus varētu saukt par ikdienas varoņiem. Mūsu viesi arī nedaudz pievērsās varonības tēmai folklorā, bet visinteresantākā bija viņu sagatavotā viktorīna. „Kastaņu” un „Sprīdīšu” komandas centās atminēt vai folkloristu jautājums vai citāts atbilst patiesībai – vai tomēr nē. Iznākums bija GANDRĪZ neizšķirts! Piedalījās arī bibliotekāres un priecājās par pasākuma apmeklētāju entuziasmu un izdomu. Vakars tika pavadīts enerģiski un ar humora elementiem. Arī no bibliotēkas puses piedāvājām nelielu viktorīnu, kas nedaudz citādā izskatā, bet joprojām ar jautājumiem par Ziemeļvalstīm, varētu kļūt par ikgadēju tradīciju.

Noslēgumā aicinām padomāt par to vai arī mūsu novadā, dzimtā, ģimenē ir savi varoņi. Un varbūt mēs katrs varam sevi paslavēt par ikdienā izrādīto drosmi!

Pateicamies par atsaucību un atzinīgiem vārdiem, apmeklējot un piedaloties notiekošajā.
Neliels fotoieskats: http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/ziemelvalstu-literaturas-vakars

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas
bibliogrāfe Ieva Mūrniece
(26.11.2018.)


Balta, pūkaina un mīļa lāča apskāviens Ulbrokas bibliotēkā

Trešais izdevniecības Liels un mazs projekta “Mūsu mazā bibliotēka” lasīšanas veicināšanas pasākums Ulbrokas bibliotēkā notika lāča apskāviena tematikā.

Iesākumā, caur spēli, tika minēti Pšemislava Vehteroviča grāmatas “Lūdzu, apskauj mani” galvenie varoņi, kas dalībniekiem izvērtās par īstenu zināšanu pārbaudi. Kad grāmatas galvenie varoņi bija noskaidroti, sekoja tās lasījums, kura laikā pasākuma dalībniekus pārsteidza kāda balta, pūkaina un mīļa lāča apskāviens.

Pēc tā tika uzdoti jautājumi gan par stāstā dzirdēto, gan par galveno tēmu – kāpēc visiem ir nepieciešams apskāviens, gan arī par grāmatas izcelsmes valsti Poliju.

Aplūkojot grāmatas ilustrācijas Emilijas Džubakas izpildījumā, pasākuma dalībniekiem tika dots uzdevums – izveidot savu ilustrāciju aplikācijas, zīmēšanas un krāsošanas tehnikā, kurus var apskatīt foto galerijā http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas.

Kā ierasts, pasākuma nobeigumā arī cienasta baudīšana un maza, dzīvnieka veidola suvenīra saņemšana.

Mīļš paldies, visiem šī pasākuma dalībniekiem un uz tikšanos nākamās projekta grāmatas lasīšanas reizē!

Daina Kalmane, 
Ulbrokas bibliotēkas bibliotekāre, 
projekta īstenotāja un pasākuma vadītāja
(29.10.2018.)

 

Ar Pētera Brūvera zilo divriteni Latvijas simtgades ceļos

Āboli ieritinājušies viens pie otra ciešāk, debesu jums draudzīgi saulains, kaut kur citur pakšķēdamas, krīt zīles, bet dzejnieka mājās, kur ik vārds tiek dzejā teikts, skaņas un krāsas ielīst dvēselē. Ir Stopiņu novada Dzejas dienas pasākums “..viss ir tik vienkārši..”. Jau ceturto gadu pasākuma norises vieta ir Pētera Brūvera dzimtās mājas “Kalēji” ciematā “Līči”. Šogad Latvijas simtgades notikumu ietvaros tiek apzinātas skolu jaunatnes radošās spējas literāra vai mākslas darba radīšanā, izglītojamos motivējot laikmetīgās dzejas lasījumam vai ilustrācijai par tematu “Ko es simtgadē gribu pateikt sava novada dzejniekam”

Jautājums kāpēc un vai nepieciešama dzeja pat netiek uzdots, jo atbildi rodam ritmiski strukturētajās atskaņās, domu plūdumā un pārliecībā par sev zināmas pasaules izpratni. Ir sajūta, ka pateikti simt vārdi Latvijas simtgadei. Simts skaistu, labskanīgu latviešu vārdu un domu nākotnei, ko papildina dzejnieku un mūziķu sirsnīgās atmiņas un pastāsti. Dzejas dienas pasākuma īpašā viese ir Latviešu biedrības Norvēģijā pārstāve un dzejniece Daiga Mežaka.

Neiztrūkstoši Pētera Brūvera iedomātas, ne pasniegtas, ir Dzejas dienas balvas. Tām, kalēja mājās, kalēja amatam piederīgs izskats. Tradicionāli trešo gadu tos sagatavojis koktēlnieks Jānis Grazdanovičs. Šoreiz mazie koka āmurīši rosīgajiem talkas pārstāvjiem – Mārai Zebauerei un Vincetam Aniņam un skolniekiem, kas uzstājās ar priekšlasījumu vai poētisku vēstījumu, kas ir paša sacerēts un ilustrēts vai izvēlēts P. Brūvera dzejolis. 

Gaismas internātpamatskolas audzēkņi klātesošos iepriecināja, atgādinot un vizualizējot divus dzejnieka dzejoļus “Kas kur dzīvo?” un “Kur pasaulē visdrošāk? Dzimtenē.” Savā tautā.

Vērotāju un mīlestības jūtu vadītas ir Upesleju internātpamatskolas - rehabilitācijas centra skolas audzēkņu un Vidvuda Medeņa dzejiskās vārsmas.

Stopiņu pamatskolas audzēkņi patīkami pārsteidz ar apjomīgu dzejojumu un izteiktu saturu.

Izaicinājums un prasme ir Ulbrokas vidusskolas dzejas rakstīšanas un lasījumu veiktajā darbībā.

Savukārt jauno ilustrāciju autori no Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas sevi atklāj filozofiski un mākslinieciski radošā darbu kopumā. Viss summējas pārliecībā un drošības sajūtā, cik svarīgas ir teiksmas par savām mājām un skaisto dabā. Nesamākslota brīvība, vietas piederība un tiešums.  

Paldies Stopiņu novadu skolu pārstāvjiem un to izglītojamajiem par atsaucību un sadarbību. Ar autoru atļauju tiks publiskoti radītie darbi.

Tiem, kam dzejošana liekas neiespējama, dzejnieces un tulkotājas Indra Brūvere Daruliene un Zane Brūvere Kvēpa apliecina, ka Brūveri brūvē un rakstītais vārds spēj pārvērsties savdabīgā izaicinājumā un gramatiskā fonētikā. Jaunākais dzejoļu krājums “Brūveri brūvē” ir viegli plūstoša, jokaina un niansēta satikšanās visiem trim Brūveriem – tēvs Pēters Brūveris kopā ar dvīņumeitām Indru un Zani. 
.. atbalsojas tēta balss arī tajā mīlestības apliecinājumā, ko dzirdam turku valodā vai arī “viss ir tik vienkārši: mirstot neejam bojā”.

To, ka mūžam brīva un dzīva ir draudzība apliecina brīnišķīgi mūziķi un ļoti labi dzejnieka draugi – Ingus Ulmanis un Aigars Voitišķis. Esam vēl tuvāk valodas, skaņas un gara dzīvotspējai. Atmiņām par bijušo draugu dzejnieku Pēteru Brūveri ir sirsnīgums, smeldze un vērīgums. Un tāpēc dzīves laikā - ceļinieks - vērotājs, domātājs un radītājs, kas ir pratis ritmiskā struktūrā veidot rakstus un zīmes, iekļaut ikdienas krāsas un iegūtās zināšanas pārradīt estētiskā redzējumā. 

2018. gada autogrāfu kartiņas pamatā mākslinieces Aigas Garančas zīmējums - ceļinieks ar zilu divriteni, kas, mūsuprāt, lieliski sasaucas ar skaitli 100 un atspoguļo novada dzejnieka radošo šķautni Latvijas simtgades ceļos. Tāpat kā beretēs daiļi ģērbtās bibliotekāres. 

Paldies dalībniekiem par klātesamību un radīto domu, atmiņu, pierakstītā, izjustā, atgādinātā līdziesaisti. Paldies vadītājiem un atbalstītājiem par valodas, ainavas un cilvēku identitātei piederīgas kultūrtelpas veidošanu. Veselību dzejnieka māmuļai Vijai astoņdesmit devītajā dzīves gadā.

Interesenti dzejas dienas pasākuma vizuālo atklāsmi gūs, ieskatoties fotogrāfiju apkopojumā http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas.

Daiga Brigmane,
Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja
2018. gada 22. septembris

 

Sniegbaltais un Ogļmelnais Ulbrokas bibliotēkā

Otrs izdevniecības “Liels un mazs” projekta ‘’Mūsu mazā bibliotēka’’ ietvaros notikušais lasīšanas veicināšanas pasākums Ulbrokas bibliotēkā aizritēja kaķu tematikā ar lasītās grāmatiņas galvenajiem varoņiem – Sniegbalto un Ogļmelno jeb Amadeju un Ludvigu. 

Pasākuma laikā tā dalībniecēm bija iespēja noklausīties Igauņu rakstnieces Hilli Randas grāmatas “Sniegbaltais un Ogļmelnais” lasījumu, atbildēt uz jautājumiem ne tikai par dzirdēto, bet arī par grāmatas autores dzīvesvietu Igauniju, tostarp, kā igauniski pateikt kaķis. Noskaidrot, kāda saistība grāmatas galveno varoņu vārdiem ar pasaulslavenajiem komponistiem, izpētīt grāmatas mākslinieces Katerīnes Zaripas maigās krāsās un smalkās tekstūrās veidotās sirreālās ilustrācijas, kā arī uzzināt, kas ir faktūras jēdziens un kur tas sastopams dabā, mākslā, sadzīvē.

Dodot impulsu par to, kā iegūt zīmējumu ar faktūru, rosīgās dalībnieces pasākuma laikā nodevās radošam darbiņam, kuru gala rezultāts aplūkojams foto galerijā http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/projekta-musu-maza-biblioteka-otrais-pasakums

Pasākuma nobeigumā neizpalika arī kaķu cienīga ēdiena/dzēriena baudīšana un saimnieciski noderīga suvenīra saņemšana, arī kaķu tematikā.

Paldies, visām ieinteresētajām pasākuma dalībniecēm un uz tikšanos nākamās grāmatiņas lasīšanas reizē, cerot, ka pievienosies vēl klausīties un līdzdarboties gribētāji! 

Projekta īstenotāja un notikumu veidotāja 
Ulbrokas bibliotēkas bibliotekāre Daina

(22.08.2018.)

 

Jūlijs Ulbrokas bibliotēkā

Pirmo reizi Ulbrokā, jūlija mēneša darbdienās, bija iespēja apmeklēt Ezermalas lasītavu. Mums, kā vasaras darba veicējiem, bija iespēja ne tikai izmantot šo jauno Ulbrokas bibliotēkas pakalpojumu, bet arī palīdzēt un iegūt pieredzi darbā ar dažāda vecuma cilvēkiem. Kopā ar Ezermalas lasītavas apmeklētājiem mēs lasījām grāmatas, žurnālus un avīzes, zīmējām un krāsojām, klausījāmies dziesmas un pasakas, kā arī spēlējām dažādas galda spēles un pa reizei aktīvi uzspēlējām bumbu. Bija iespēja palīdzēt veikt sagatavošanās darbus Ogres reģiona (Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma) novada bibliotekāru uzņemšanai.

Darbojoties Ezermalas lasītavā, ievērojām, ka nepārtraukti tiek baroti putni, tāpēc nolēmām izveidot informatīvus plakātus un skrejlapiņas, lai novērstu cilvēku nezināšanas un neapdomīgās rīcības sekas: „Atklāti sakot, savvaļas putnus ar maizi barot nedrīkst. Gulbis ir veģetārietis. Un, lai paēstu, tiem pilnīgi pietiek ar zāli, aļģēm, planktonu un mazajiem kukaiņiem, kas mūsu ūdeņos ir pārpārēm. Taču cilvēki vienalga turpina putnus barot. Ja gulbjus ar maizi baro jau no bērnības, tad tie kļūst atkarīgi no tās, tā ir kā narkotika. Tāpēc, redzot atpūtniekus, putns pats dodas pie cilvēkiem un pieprasa to pabarot,” saka eksperts Dmitrijs Boiko.

Izgūts no: https://www.riga.lv/lv/news/gulbji-pilseta-vai-putnus-drikst-barot-ar-maizi?9089

Paldies jaukajām bibliotēkas darbiniecēm par mājīguma sajūtas radīšanu Ezermalas lasītavā un iespēju iegūt zināšanas par bibliotekāru ikdienu Ulbrokas bibliotēkā. Darbības vizualizācija vērojama bibliotekāres Dainas foto galerijā http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/ulbrokas-bibliotekas-ezermalas-lasitava

Ulbrokas bibliotēkas vasaras darba palīgi : Vusala, Emīlija un divi Rolandi

2018. gada 27. jūlijs

 

Latgales domāšanai nepieradinātie

Šogad Ulbrokas bibliotēkas lasītāju ceļi ved Latgales pierobežas virzienā. Redzētā saimnieciskā darbība ir pārsteidzoši veiksmīga un pārliecinoša. 

Esam aizkustināti par Zilupes zirgaudzētavas veiksmes stāstu un baltā linu kreklā ģērbtu, linu galdautiem klātu sagaidīšanu Mālnavas kandžas muzeja pagalmā. Nozīme ir tikai tam, vai spējam apjaust saimnieciskās lietas un to radītās pārvērtības. Latvijā lielākais Šmakovkas muzejs piedāvā mūsdienīgu un atraktīvu stāstu par šo Latgales stipro dzērienu, kas kļuvis par sava veida atpazīstamības zīmi un neatņemamu kulinārā mantojuma sastāvdaļu, ikvienam zināms, ka šmakovka būs pirmā lieta, ar ko tiks cienāti, ierodoties Latgalē. Jaunā uzņēmēja Jāņa Krivteža vadībā ir atklāta Latgales šmakovkas ražotne, pateicoties tam, ko saodis un vērojis bērnībā, redzējis, kā to gatavo apkārtējie. Varam piekrist, ka šobrīd ir novērtēta šī tradīcija, ko ilgus gadus izkopuši mūsu senči.

Zīmīgs simbols ir arī Malnavas muižas baltie vārti, kas saglabājušies no muižas laikiem. Vēsturiska liecība dokumentētam materiālam, kur redzams, ka Ādolfs Hitlers apmeklē armiju grupas "Ziemeļi" štābu Malnavas muižā pie Kārsavas 1941. gada 21. jūlijā. Mūsdienās par šo vizīti Malnavā un tās apkārtnē klīst leģendas, bet vēsturnieki apstiprina – tas, ka fīrers bijis Latvijā, ir pat ļoti ticami.

Zilupes zirgaudzētava ir viena no lielākajām Latvijā. Tā dibināta 1982. gadā. Te dzimuši un, izaudzināti daudzi, pasaules slavu iemantojuši zirgi. Zirgaudzētājs Roberts Škapars ar lielu degsmi un mīlestību stāsta par savas dzīves izvēli. Kurzemnieks Latgalē, kas atjauno tradīcijas un cer rīkot Latvijas mēroga zirgu sacensības. Tādejādi ieklausāmies stāstījumā par zirgkopības attīstību Latvijā, par šķirņu veidiem un to pielietošanu, par Zilupes zirgaudzētavā audzētajām šķirnēm un sporta zirgu audzēšanu. Cik noprotam, Roberta saimnieciskā darbība skar vēsturisko ciltsdarba attīstību ne tikai Latvijā, bet īpaši Zilupes novadā.

Ilgas un Jurija Ivanovu saimniecībā meloņu dārzs vēl briedumā, tāpēc godā celts priežu čiekuru ievārījums un priežu pumpuru sīrups. Kultūras zīme „Latviskais mantojums” kā pateicība par līdz šim paveikto kultūras mantojuma daudzināšanā tika piešķirta tāšu meistaram Jurijam. Pierobeža kļuvusi par tūristu iecienītu apmeklējuma vietu, jo te var, ne tikai iepazīt tāšu meistara darbu, bet galvenais iemācīties, uzzināt, kā to var darīt.

Kārsavas novada Mežvidu pagastā izlolots un veselīgs ir tomātu audzēšanas bizness. Līdzteku tomātu audzēšanai, īsteno to pārstrādi, pilnveidojot esošo produkcijas klāstu, tiek ražotas tomātu mērces un 100% dabīgās tomātu sulas. Skatāmā ir visur.

Zilupes un Pasienes sakrālās mākslas vērtības ir celtnes, kas pretstatā laicīgās arhitektūras objektiem, tiek izmantotas reliģiskai darbībai un ceremonijām, arī Kārsavas baznīca ir kultūras pērle, ne tikai Latgales kultūrtelpā. Zilupē, kas atrodas tikai 3 km no Krievijas robežas, mūsu interesi piesaista Savelinku kapliča, kurā glabājas vesela muzejisku vērtību kolekcija - prievīšu paklājs, baroka kokgriezumi. Pasienes sākotnējais altāris Savelinku kapliča ir neliela 19. gadsimta sākumā būvēta koka katoļu baznīciņa. Savukārt Pasienes katoļu baznīca mākslas zinātnieku aprindās tiek dēvēta par Austrumeiropas baroka pērli, pateicoties divu stilu apvienojumam - baroks un rokoko, ir saglabāts autentiskums un oriģinalitāte. Ienākot baznīcā, cilvēka skatiens atduras pret to eņģeli, kurš pauž tādu pašu emocionālo stāvokli, kādā cilvēks atrodas pats.

Kārsava ir vienīgā vieta Latvijā, kur līdzās atrodas divas - Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīcas. Koka baznīca celta 1741. gadā. Dievnamā apskatāmi dekoratīvās mākslas pieminekļi – trīs altāri un kancele, kas būvēta 1760. gadā. Koka baznīca ir valsts nozīmes aizsargājamais arhitektūras piemineklis. Blakus tai atrodas jaunais dievnams – lielāks un varenāks, pamati tam tika likti 1932. gadā, bet 2003. gada baznīca tika iesvētīta no jauna. Baznīcas romānikas stilizācijā veidotais interjers tapis Rīgas Amatniecības vidusskolā kā koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas audzēkņu diplomdarbs. Apbrīnojams arhitektūras un mākslas stils, kam raksturīgs ideālisms, dekorativitāte, kompozīciju monumentalitāte, vienkāršas masīvas formas. 

Ludzas Lielā sinagoga pārsteidz ar paveikto restaurācijas ziņā, lai nodrošinātu kultūras mantojuma saglabāšanu un kvalitatīvu kultūras pakalpojumu pieejamību sabiedrībai ir izveidotas vairākas ekspozīcijas, kurās raksturota geto vide, apstākļi, notikumu attīstība un raksturi. Fotogrāfa Vulfa Franka un kino dokumentālista Herca (Gercela) Franka darbu multimediāla ekspozīcija, Ludzas ebreju vēstures audiovizuāla ekspozīcija un ebreju dzīves un ticības ekspozīcija.  Ir restaurēta vecākā koka sinagoga Baltijā un veikta ebreju garīgā mantojuma atjaunatne. 

Piederību latgaliskai domāšanai rada arī tikšanās un sadziedāšanās ar folkloras kopu “Isnauda”, kas labprāt popularizē Ludzas novada mutvārdu daiļradi. Īpaša ir valodas fonētika, vērojot Baltinavas amatierteātra „Pallādas” Danskovītes lugas „Ontuns i Anne” ainiņas. Neizpaliek vietējo viesmīlība, mūsu līdzdalība un sadziedāšanās prieks, apgūstot tautas muzikālās tradīcijas.  

Dziedam arī, braucot autobusā, pastāsti un nostāsti virmo ekskursijas dalībnieku prātos. Divu dienu ciemošanās Latgalē katrā no mums atstājusi spilgtas pārdomas un kaut nedaudz mainījusi domāšanu par garīgumu, saimnieciskumu, lietu kārtību, tradīcijām un valodu. Paldies Janīnai Kursītei, piedaloties Brigitai Vīksniņai un grupas vadītājam Robertam Ķipuram par sadarbību un pierobežas ekspedīciju. Paldies, bibliotēkas lasītāju interesei un atsaucībai. Foto materiāls veidots, izmantojot Vitas Bangas un Brigitas Vīksiņas fotogrāfijas, kas plašāk atspoguļots galerijas materiālos http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/latgales-domasanai-nepieradinatie

Uz tikšanos nākamgad, kad vēlēsimies domāt, redzēt un būt cituviet.

Daiga Brigmane,
Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja

2018. gada 27. jūlijs

 

Valmieras teātra izrādes “Vidzemnieki” kolektīvs apmeklējums.

Vidzemnieku “kopportrets”: tā ir spītība, kas brīžam nelāgi atspēlējas, pašlepnums, kas neļauj skaļi paust savas patiesās jūtas, nezūdošas morālās vērtības, bet pāri visam – sekošana sirdij, ne prātam, pat tad, ja šķiet, ka viss jau zaudēts”. Ieva Rodiņa – teātra kritiķe, teātra aktuālo procesu vietnes “Kroders.lv” galvenā redaktore.

Daiga Brigmane, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja

 

Datorzinību prasmes un iesācēju gaitas Ulbrokas bibliotēkā

Jau no 2018. gada februāra, bibliotekāru aicināti un mudināti, apgūt datora lietošanas pamatprasmes, izvēlējušies vairāki novada cilvēki. Paši cītīgākie bibliotēkas datorzāli apmeklē vairākkārt mēnesī. Esam novērojušas, ka mūsu datorus izmanto arī cilvēki – iesācēji, kuri vispār neprot strādāt ar datoru vai arī zina tikai kādu noteiktu tā funkciju.

Datornepratējiem jau no marta aizsāktas mācības par pašu vienkāršāko – darbu Word teksta redaktorā, tādejādi apgūstot klaviatūru. Mēģinājām iegaumēt klaviatūras izkārtojumu, atrast lielos burtus, izveidot garumzīmes, izmantot pieturzīmes. Mācījāmies pāriet uz jaunu rindkopu un ievietot atstarpi starp vārdiem. Tika drukāts teksts no grāmatas “Velniņi” un dažāda veida literatūras, tika labotas kļūdas tekstā. Centīgākie skolnieki iemācījās arī izveidot savu CV. Izmēģinājām uzdrukāto tekstu izdrukāt. Un pats galvenais – ieslēgt un izslēgt datoru. Aprīlī apmācāmie izveidoja savu Google kontu, lai arī turpmāk varētu izveidot Google piedāvātās iespējas. Tika gūts ieskats Google+ darbībā. Skatījām, kā iepriecināt sevi skatot Youtube video. Maijā turpinājām apskatīt Google piedāvājumus – kartes, disku, tulkotāju, iespēju atrast lētākus lidojumus un grāmatas internetā. Jūniju esam iesākuši ar to, ka apgūstam, kur tiešsaistē izlasīt populārākos Latvijas laikrakstus, kur meklēt tiešsaistes ziņas. Kā sameklēt izdevīgus pirkšanas un pārdošanas piedāvājumus internetā un sameklēt darbu. Visbeidzot skatām, kur internetā atrast datus par sevi un kā to izdarīt. 

Paldies tām divām kundzēm, kuras nāk patiešām regulāri un atkārto to, ko iemācījušās. Un arī tiem cilvēkiem, kas nāk ne tik bieži, bet vienkārši apmeklē bibliotēku, lai iemācītos sev saistošo. Pat ja pēc mācībām vēl joprojām ir nepieciešama bibliotekāra palīdzība, tomēr ir radusies apjausma, kā strādā dators un cik daudz iespēju ir interneta plašumos. Jāatgādina klasiskais teiciens, ka “nekad nav par vēlu mācīties”. Turklāt darbošanās ar datorprogrammām un internetu sagādā tik daudz prieka!

Jūlijā un augustā “skolnieki” varēs paņemt atvaļinājumu vai atkārtot jau zināmās lietas, bet septembrī atsāksim mācīšanos ar Ulbrokas bibliotēkas abonētajām datubāzēm News.lv un Letonika.lv, kuras lieti noder, kā meklējot konkrētu informāciju laikrakstos, tā vispārējā Latvijas kultūras apguvē caur enciklopēdijām, vārdnīcām, pilntekstu latviešu autoru darbiem, attēliem, video un audio ierakstiem, valodas mācību un tik daudzām citām iespējām, kādas piedāvā šīs datubāzes. Oktobrī bibliotekāri piedāvā iespēju apgūt virtuālā kopkataloga un bibliotēku WebPAC piedāvātās iespējas. Gan atrast nepieciešamo izdevumu, gan izmantojot bibliotēkas doto lietotājvārdu un paroli (ja esat bibliotēkas lasītājs) rezervēt, pagarināt grāmatas un veikt citas darbības ar WebPAC. Novembrī atgriezīsimies pie sarežģītākiem jautājumiem, kas attiecas uz elektroniskās vides izmantošanu pakalpojumos un arī rēķinu apmaksu elektroniski. Bet gaidot Ziemassvētkus – decembrī izmantosim datorus rokdarbiem un izklaidei – meklējot tiešsaistē apsveikumus, Ziemassvētku rotājumus un informāciju par šo svētku tradīcijām, atkārtojot tiešsaistes meklēšanas galvenos principus.

Atgādinām, ka, iepriekš sarunājot apmeklējuma laiku, varat ar bibliotekāra palīdzību apgūt datora lietošanas pamatus arī citkārt. Iedrošinājumam varam teikt, ka arī gados vecāki ļaudis bieži izmanto datoru galvenokārt rēķinu apmaksai un lai uzzinātu pasaules jaunumus tiešsaistes ziņu portālos. Dators ir kļuvis par draugu ne tikai bērniem un jauniešiem, bet arī citu paaudžu cilvēkiem. Un bibliotēka ir vieta, kur nesteidzīgi un bez maksas iemācīties pašus pirmos soļus darbībā ar datoru!

Ieva Mūrniece,
Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas bibliogrāfe
2018. gada 13. jūnijā

 

UMMS jauno ilustratoru viesošanās Ulbrokas bibliotēkā

“Skaista, izdomas bagāta Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas bērnu tematiskā izstāde “Dzeja tēlos un attēlos”. Darbi apliecina, ka aug jauna, gudra, darbīga paaudze”.  Gan šis, gan citi ieraksti Ulbrokas bibliotēkas viesu grāmatā ļoti iepriecināja pašus izstādes autorus – Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas Vizuāli plastiskās  mākslas nodaļas audzēkņus.

Pateicoties Ulbrokas bibliotēkas vadītājas un darbinieku atsaucībai, divus mēnešus bibliotēkas telpās bija skatāma bērnu veidoto grāmatu izstāde. Grāmatas tapušas  Latvijas Nacionālā kultūras centra organizētā Valsts konkursa Latvijas profesionālās ievirzes mākslas un dizaina izglītības programmu audzēkņiem pirmās kārtās ietvaros. 

Konkursa pirmā kārta norisinājās visās Latvijas Mākslas skolās. Bērnu uzdevums bija izveidot katram savu grāmatiņu ilustrējot kādu no latviešu autoru dzejoļiem. Mūsu skolā lielu popularitāti iemantoja Arnolda Auziņa dzejolis “Meitene un skudra” un Ojāra Vācieša “ Varonīgu pelēnu vakardziesma ar ne visai labām beigām”.  Trešā kursa audzēkņi savukārt apliecināja daudzpusību ne vien ilustrācijā, bet arī paši sacerēja vārsmas par visai sarežģītu mācību tēmu - proporcijām. 

Ikviens autors ieguldīja ļoti daudz laika, enerģijas, izdomas, atraisījās radošumā, vingrinājās tehniskajās prasmēs un pieauga meistarībā. Rezultāti  ļoti iepriecināja gan pašus autorus, gan skolotājus. Šķita netaisnīgi, ka plašāku atzinību iegūst tikai tie seši audzēkņi, kurus atbilstoši konkursa nolikumam skolas vērtēšanas komisija izvirzīja uz konkursa otro kārtu valsts mērogā. Tā tapa šī izstāde.

Īpašs prieks par bibliotekāres Dainas radīto izstādes iekārtojumu – grāmatiņas tika sagrupētas atbilstoši ilustrētajam dzejolim , kas radīja iespēju novērtēt autoru dažādību un oriģinalitāti.

Maija pēdējā mācību nedēļā no 21.05 līdz 25.05.  Ulbrokas bibliotēka uzņēma viesus. Katru dienu viena vai vairākas Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas jauno ilustratoru grupas devās uz īpašu izstādes slēgšanas pasākumu. 

Bērnus laipni sagaidīja bibliotēkas vadītāja Daiga, iepazīstināja ar bibliotēkas darbu, iepriecināja ar jaukajām un iedvesmojošajām izstādes skatītāju atsauksmēm. Daži no bērniem, dodoties uz bibliotēku, lepni varēja rādīt ceļu kursabiedriem. Citi uzzināja, ka tepat, blakus skolai, gaidot stundu sākumu var lietderīgi un interesanti pavadīt brīvo laiku.

Jaunie autori dalījās pārdomās par grāmatas tapšanas procesu, ieinteresēti aplūkoja gan savus, gan citu autoru darbus, novērtēja  bibliotēkas krājumus. 

Daudzi no skolēniem uzzināja, ka Stopiņu novadā dzīvojis un strādājis dzejnieks Pēteris Brūveris. Bibliotekāre Ivita ne tikai pastāstīja bērniem par dzejnieka  daiļradi, bet arī pārsteidza ar īpaši sagatavotām radošajām aktivitātēm. Izrādās, bibliotēkā “Radošajā čemodāniņā” glabājas vesela brīnumu pasaule! Bērni vingrinājās atskaņu radīšanā, cenšoties atrast  Pētera Brūvera dzejolī  zem svītriņām paslēptos vārdus, mēģināja  sakārtot  atsevišķus vārdus tautasdziesmas pantos un uzbūvēt bibliotēkas logo no spoži iesaiņotām grāmatām.

Patiess gandarījums bērniem, skolotājiem, vecākiem, bibliotēkas darbiniekiem un visiem, kas šo divu mēnešu laikā paspēja iepazīties ar izstādi “Dzeja tēlos un attēlos”. Paldies par atsaucību, sadarbību, ieinteresētību, iedziļināšanos sirsnīgajiem, atzinīgajiem un iedvesmojošajiem vārdiem bibliotēkas darbiniekiem un  visiem, kas dalījās gan mutiski, gan veicot ierakstus bibliotēkas viesu grāmatā! 

 

Dace Balode
Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas skolotāja

(30.05.2018.)

 


Pilsētvide un mākslas plenēri Stopiņu novada viensētā “Brasliņas”

Pēc vairāk nekā piecdesmit gadiem netālajā pieRīgas apkārtnē pulcējas tuvāki un tālāki novada ļaudis. Saimnieces Māras Brasliņas nodomāti un Ulbrokas bibliotēkas pētnieciskajā darbā izzināti, personību un notikumu fakti ir atgādinājums mākslinieku un plenēru darbībai šajā apvidū. Dažādu personību tikšanās, vēsturiski apzinātajos apstākļos – 20. gadsimta II puse, rosina dialogu un interesi par dabas un cilvēku mijiedarbības radīto kultūrvidi. Caur jaunradītu saturu runājam par lietām, kas kopumā ir kultūras identitātes jautājums un raksturo nemateriālā kultūras mantojuma nacionālās vērtības kā dažādu vēsturisku mantojumu kopumu. “Brasliņu” mājas vēsturei pieder saimnieces Almas Brasliņas (1907 – 1976) izcili veidotais dārzs, bibliotēkas darbība un viesmīlība, kur pulcējās tā laika kultūras un mākslas personības – tēlotājmākslas pārstāvji Leo Kokle, Jānis Pauļuks, Harijs Veldre, Edgars Vinters, rakstniecības – Kārlis Grigulis, Ausma Pormale, Austra Dāle, Elza Stērste, latviešu estrādes vecmeistars Tālis Matīss, koklētājs Roberts Jūsmiņš un daudzi citi, par kuriem šobrīd varam lasīt Viesu grāmatas un saglabāto vēstuļu rokrakstos. Iespējams, daudziem nezināma mākslinieku „kopienas” radošā darbnīca ārpus Rīgas, kas nostāstos, liecībās – tērpos, gleznās ir skatāma pasākuma laikā. 

Pirmie Ziedoņa svētki tika organizēti 1967. gada 22. maijā, kuriem sekoja vēl trīs citi. Almas Brasliņas domās vienmēr ir bijusi ideja padarīt šo vietu par kultūras cilvēku sanākšanas vietu. Panākt, lai cilvēki sev apkārt redz ne tikai darbu, bet arī skaisto – literatūru, mūziku un mākslu. Visu notikumu priekšvēstnesis ir kolhoza “Ļeņina ceļš” bibliotēka, kura darbojās no 1950.–1962. gadam.  Lai atceramies vien, cik bibliotēkas labi veica politiskās aģitācijas un kultūras izglītības darbu. Padomju laikā bibliotēkām bija sava virsvadība, kad tiek sniegti ne tikai padomi, bet arī kursi, apmācības, grāmatu komplekti. Neizpalika jaunāko laikrakstu priekšā lasīšana un pārrunas par izlasīto, tā veicot svarīgu darbu partijas un valdības vēsturisko lēmumu izskaidrošanā.

ZA Fundamentālās bibliotēkas bibliotekāres A. Neimanes ieraksts Viesu grāmatā atklāj, ka “Apmeklējot l/a “Ļeņina ceļš” bibliotēku, tā mani patīkami pārsteidza ar savu mājīgo iekārtojumu, kas bibliotēkas vienību skaita ziņā jau sasniedz masu bibliotēkas apmēru ( vienību skaits pāri par 1000) un sirsnību ar kādu l/a “Ļeņina ceļš” kultordze veic savu darbu bibliotēkā. 13. VIII.52”.

Savukārt Rīgas rajona bibliotekāre A. Emsiņa savā vērtējumā piebilst “Sakarā ar Rīgas rajona Kulturzglītības nodaļas rekomendējumu apmeklēju l/a “Ļeņina ceļš” bibliotēku. Bibliotēkas telpas ļoti mājīgas, iekārtotas gaumīgi. Grāmatas saliktas plauktos pēc nodaļām. Klasifikācija pareiza. L/a “Ļeņina ceļš” kultordze b. Brasliņa savu darbu veic ar lielu sirsnību un darba mīlestību, kā bibliotēkā, tā pārējā kultūras darbā. 25.VIII.52”. 

Tā paša gada augustā “L/a “Ļeņina ceļš” bibliotēka sarīkoja solo dziesmu koncertu veltītu ražas novākšanai.  Koncertā piedalījās: Alma Brasliņa, Helga Līcīte, Jānis Pauļuks, Harijs Veldre, Dzidra Bērziņa”. Tā ir mazākā ierakstu daļa, ko pieminu.

2018. gada ziedošais pavasaris ir svētku tradīcijas atjaunošana, kur dreskoda aksesuārs dāmām ir cepure, kungiem - tauriņs. Ziedoņa svētki izskan kā kultūras mantojuma apvienojums mākslā, mūzikā un atmiņu stāstos. Ēkas vēsturiskie artefakti un kultūrtelpas vērtību savdabība atgādina un rada interesi par tradīcijām, kam piemīt gan kultūrvēsturiska, gan mākslinieciska vērtība. Edvarda Šmite, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja speciāliste mākslas vēsturniece un gandrīz vai novadniece, norāda, ka ir pareizi, ja, uz nākotni ejot, atgādinām par bijušo. Zinātniece klātesošajiem atgādina to laiku, kad tiek noteikta jauno mākslinieku attieksme pret apkārtējo pasauli un reālo dzīvi. Saprotot un mīlot gan cilvēkus, gan dabu, veidojušās mākslinieku liecības par sava laika kultūras sabiedrību. Uzdzirksteļo tikumi un netikumi, uzvirmo stāsti un pastāsti, kaut kur atmiņās nosmaržo tā laika ziedu dārzs. Stāstījums ar akadēmiskāku vai populārāku ievirzi ir subjektīvs faktors, kur nav kategoriskuma un absolūtu secinājumu.

Reibinoša pavasara ziedu elpa uzvirmo, kad mākslas vēsturniece Vita Banga uzbur personību un notikumu radošo bohēmu vai kultūrvides darbību “Brasliņās”. Stāsts par tērpiem, glezniecību ir brīva radošā gara izpausme, kas tiecas atspoguļoties radniecīgās formās. Almas Brasliņas zaļais koncerttērps arī šodien ir goda vietā, grezna laikmeta liecība.

Ne tikai pagātne, bet galvenokārt dzīvā vēsture atklājas saimnieces Māras Brasliņas un viesu atmiņās un jaunības gaitās. Spilgtie iespaidi par “Brasliņās” dzīvojošām personībām ir laikmeta notikumu liecības, kas prasās būt dzirdamas un vērā ņemamas. Ļoti iespējams, ka reiz būs slapjo vistu festivāls vai kāds radošs mākslas plenērs, izstādes iekārtojums.

Mākslas vides cilvēks ir klātesošais Dzintars Melnis, kura karikatūras un ilustrācijas iepriecina pasākuma dalībniekus. Nemanāmi radīts portretējums patīkami pārsteidz nesagatavotus to saņēmējus. Pilnai līksmībai un svētku noskaņai atklājas mūziķes, gleznotājas Ainas Božas koncertprogramma “Savai Zemītei”, kur valda krāsas, sajūtas un tīkams noskaņojums. Ieliekot to, sirds un dvēseles patiesības svaros, Gunas Mūriņas vārdiem, “Brasliņās” atkal ienākusi māksla, kas te ļoti, ļoti daudz mājojusi. Šeit tāpat kā šodien skanējusi mūzika, tikšanās, daudz tā laika kultūras. Kultūras centrs “Brasliņās”.

Ulbrokas bibliotēkai prieks par padarīto un īstenoto. Arī turpmāk veiksim pētniecisko darbību un jaunu novadpētniecības resursu apzināšanu. 

Paldies Stopiņu novada pašvaldībai par atbalstīto un finansēto projektu “Ziedoņa svētki: radošo personību tikšanās “Brasliņās”. Paldies Brasliņu ļaudīm par labvēlību un izdošanos Ziedoņa svētku tradīcijas turpinājumam citugad. 

Foto galerijas autores Vita Banga, Inese Skrastiņa, Ieva Mūrniece: http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/pavasara-un-ziedona-svetki-vienseta-braslinas

Raksta autore
Daiga Brigmane,
Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja

2018. gada 18. maijs

 

Pētera Brūvera dzimšanas diena dzejnieka dzimtajās mājās

vai tie zvaniņi skan man
(atbalsojas: vai man? vai man?)
skan un skan bez mitas
krēslas stundā neredzami
sudrabmēlēm dzidri sitas 
vai tie zvaniņi skan man? 
/Pēters Brūveris “Pirmais dzejolis. Biķernieki”/

25. aprīļa rīta pusē dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera dzimtajās mājās Stopiņu novada “Kalējos ” rosījās bibliotekāri. Dzejnieka jubilejas pasākumu ievadīja Bibliotekāru talka. Ulbrokas bibliotēkas rosināta, aizsākta un veiksmīgi iedzīvināta, tā piekto gadu piesaista ne tikai novada bibliotekārus, bet arī atbalstītājus, pašvaldības pārstāvjus.

Kopīgiem spēkiem, mundrā solī, priecīgā noskaņojumā tika posta mājas sēta, dārzs ieguva spilgtu atraitnīšu akcentu, atbrīvojās no vecajiem zariem un kokiem. Īpaša “Kalēju” mājas sastāvdaļa ir dzejas dienu norises vieta, par kuru tiek turēta rūpe ikkatrā talkas reizē.

Talcinieki priecājās ne tikai par pašu paveiktajiem darbiem un saposto vidi, bet ar gardu muti ēda katlā virs ugunskura vārīto grūbu biezputru ar pasakainu sēņu mērci un slavēja bibliotekāres Kristīnes virējas prasmes. Paldies visiem, kas piedalījās, lai saglabātu, uzturētu mūsu novada kultūrvēsturisku vietu un dotu tai jaunas iespējas nākotnē.

Savukārt pēcpusdienā, noslēdzot Pētera Brūvera 60. jubilejas gadu, uz grāmatas atklāšanas svētkiem sāka pulcēties daudzi interesenti un dzejnieka meitu Zanes Brūveres - Kvēpas un Indras Brūveres – Darulienes aicinātie viesi. 

Pasākumu, kas bija veltīts, apgādā „Pētergailis” nule kā iznākušajai dzejoļu grāmatai bērniem “Brūveri brūvē”, kuras autori ir Zane un Indra kopā ar savu tēvu, Pēteru Brūveri, ievadīja Stopiņu novada amatpersonas, paužot pateicību par visu iesaistīto pušu sadarbības brīnišķīgo rezultātu- grāmatu. Izskanēja arī prieks par izveidojušos tradīciju, par iespēju “Kalējos” regulāri satikt dzejniekus un dzirdēt dzeju pašu dzejnieku lasījumā.

Emocionāli piesātināts bija komponista Māra Lasmaņa un vokālā ansambļa “Dziedošie” muzikālais sniegums, izpildot dziesmas ar jubilāra vārdiem.

Grāmatas atvēršanas svētkus kuplināja izdevniecības “Pētergailis” vadītāja un rakstniece Inguna Cepīte, dzejnieks un jaunās grāmatas sastādītājs Māris Salējs, kā arī grāmatas ilustrāciju autore un starptautiski godalgota māksliniece Gita Treice. Katrs no viņiem, būdami šajā procesā iesaistīti, dalījās savā neatkārtojamā stāstā par grāmatas tapšanas vēsturi, par dzejniekiem un cilvēkiem Pēteru, Zani un Indru Brūveriem. 

Pētera Brūvera dzeju skandēja gan dzejnieks Māris Salējs, gan dzejniece Daina Sirmā. Likās pats vārsmu autors uzmanīgi visu no augšas vēro, jo solītās lietainās dienas vietā, reizēm paspīdēja arī kāds saules stariņš, bet lielākoties pūta samērā nejauks vējš, likdams cilvēkiem sildīties ar vārda spēku un emocijām. Sveiciens dzimšanas dienā, dzejniek! 

Klātesošos pilnībā pārņēma dzejnieču Zanes un Indras savdabīgās balsis, kad viņas lasīja savus darbus no jaunā krājuma„ Brūveri brūvē”. Caur viņu dzejoļiem atklājas tik dažādas, bet vienlaicīgi, lai arī izteikti sievišķīgas, tomēr spēcīgas, spilgtas un krāsainas personības, kam ir, ko mums pateikt. 

Milzīgs prieks par kuplo skolu jauniešu pulciņu no Stopiņu pamatskolas un Ulbrokas vidusskolas, kas baudīja dzejas lasījumus. Paldies skolotājām par piedalīšanos novada kultūriglītojošos pasākumos!

Sirsnīgs paldies grāmatas autorēm un visiem grāmatas izdošanā iesaistītajiem cilvēkiem par skaistajiem grāmatas “Brūveri brūvē” atvēršanas svētkiem Stopiņu novadā, Pētera Brūvera dzimtajā mājā “Kalēji”.

Uz tikšanos nākamajos literārajos pasākumos “Kalējos”, jo Stopiņos mīl dzeju!

Aija Sausiņa,
Stopiņu novada Sauriešu bibliotēkas bibliotekāre
(26.04.2018.)

 

Ulbrokas bibliotēkā tikšanās ar rakstnieku, ceļotāju un dažādu kultūru pazinēju Pēteri STRUBERGU

Caur otrdienas, 20. marta, pavasarīgo cīruļputeni pie mums, Ulbrokas bibliotēkā ieradās pasaules apceļotājs un vairāku grāmatu autors Pēteris Strubergs. Cilvēks, kurš pēc būtības ir zinātkārs dēkainis un mēdz iegaumēt vissīkākos faktus un notikumus. Tikšanās reizē labprāt izklāsta zināmo kultūras kontekstu par sabiedrības dzīves stilu Austrālijas stāstā. 

Struberga kungu sagaidījām ar grāmatu izstādi, kurā iekļautas viņa ceļojumiem veltītās grāmatas – 
“Ceļojumu mozaīka”, “Tuvie Austrumi”, “Trīs pērles Āzijas kaklarotā”, “Dienvidamerikas odiseja”, “Sapņu zeme Austrālija”. Neierasti, bet patiesi P. Strubergs rakstījis arī par pazīstamo personību “Anatolijs Danilāns. Dakteris ar atvērtu sirdi”, tikpat atklāti – par savu dzīvesvietu grāmatā “Jūrmalas sirds atmiņu lokos”. Grāmatā “Latvijas leģendas” nodaļā “Kā Āgenskalna puikas padomju laika karogam “Nāves sodu izpildīja”, viņš atceras savas bērnības pasauli. Prieks par lasītājiem, kuriem gan zināmi, gan lasīti minētie nosaukumi.
Bet nu jau bibliotēkas plauktos atrodamas arī citas vērtīgas grāmatas par Austrāliju, piemēram, Ingunas Daukstes Silasproģes “Tāla zeme, tuvi ļaudis” par latviešu dzīvi Austrālijā. Atgriežoties pie pašiem austrāliešiem – atgādinām, ka varat lasīt Ievas Puķes grāmatu “Svētdienas sala”, krokodilu mednieka Arvīda Blumentāla un Rimanta Ziedoņa kopdarbu “Nacionālais dēkainis – krokodilu mednieks”, Andra Tidriķa “Tālskatī Austrālija” un grāmatu krievu valodā, bet ne mazāk interesantu – I.Železnovas un I.Ļebedeva “Еще одно открытие Австралии”.  Savukārt nodaļa “Австралия, Океания и Антарктида” lasāma grāmatā “100 великих чудес природы”. Par Austrāliju rakstījis arī Aleksandrs Vovnijs grāmatā “Cilvēks Austrumos”. Austrāliju un Jaunzēlandi grāmatā “Septiņjūdžu zābakos” aprakstījusi Aina Zemdega. Par Austrāliju rakstīts krāšņajā izdevumā “Gids pasaules apceļotājam”. Par Dienvidameriku, savukārt varam lasīt tikpat košā izdevumā “100 pasaules skaistākās pilsētas” un grāmatas “Kontinentos un valstīs” nodaļā, kas tā arī nosaukta – “Dienvidamerika”.

Satikšanās iemesls nav tikai rakstītais vārds, bet gan autora klātienes saruna par pasaulē mazāko kontinentu. Pasākuma viesis kā īstens ceļotājs, no savām mājām Jūrmalā, ieradās ar autobusu, interesējoties par jaunceļamo Kultūras centru un jau eksistējošām Stopiņu iestādēm, arī par bibliotēku. Vērojams, ka Strubergs ir cilvēks, kurš interesējas un mēģina atcerēties visu. Tostarp, ceļojumu ceļabiedrus no Ulbrokas. 

Ceļošana ir Pētera liekākais hobijs un varētu teikt, pat – dzīvesveids. Savus ārvalstu braucienus viņš aizsācis, strādājot Latvijas Olimpiskajā komitejā. Darbs gribot, negribot palīdzējis, nokļūt valstīs, kurās tobrīd norisinājusies olimpiāde. Taču ceļojumu “garšu” viņš izjutis jau agrā bērnībā, lasot, ceļotāju piedzīvojumus žurnālā “Atpūta”. Sapņiem ir spēja piepildīties, ja vien tie ir īsti.  P. Strubergs Austrālijā bijis trīsreiz. Apceļota visa valsts un iegūtas krāsainas foto atmiņas par neparasto Austrālijas dabu. Klausoties stāstījumā un vērojot foto ilustrācijas, sajūtam sevi līdzi ceļojot, skatot Austrālijas ainavas, dabas mākslas veidojumus – klintis, kalnus, smiltājus, eksotiskos ziedus. Arī to, kas svešā zemē izraisa bailes un atšķirīgo – lielo karstumu, čūskas, zirnekļus, krokodilus un citus zvērus. 

P. Strubergs pabijis ne tikai Austrālijā, bet arī citās – aptuveni 82 pasaules valstīs.  Tostarp apceļotas arī Dienvidamerikas teritorijas – Argentīna, Čīle, Bolīvija un Peru. Rakstnieks un ceļotājs darbojas arī Latvijas Klaidoņu brālībā. Vislielākais nopelns ir rakstnieka grāmatas, kas ļoti spilgti atklāj dažādu valstu kultūru – dabu, tradīcijas, cilvēkus un notikumus. Tikai vērīgam, jūtīgam ceļotājam lemts to nodot dokumentētā veidā. Ar nepacietību gaidīsim nākamo autora grāmatu. 

Lielu prieku sagādāja Struberga kunga līdzņemtie suvenīri – ķengurs ar visu ķengurēnu, bumerangs un citi priekšmeti. Īpaši pasākuma apmeklētājiem patika no ceļojumiem pārvestās galvassegas. Bet mums, bibliotēkas darbiniecēm, savukārt patika plašais pasākuma apmeklētāju pulks. Paldies visiem, kas piedalījās pasākumā, jautāja un saņēma atbildes un labprāt fotografējās ar mūsu viesi.

Ieva Mūrniece, Daiga Brigmane, Ulbrokas bibliotēka
2018. gada 26. marts

 

Ulbrokas bibliotēkas zinību stunda “Zīmes un raksti”

Katrs jaunais gads Ulbrokas bibliotēkā iesākas ar bibliotekāro stundu, kas tiek organizēta pirmsskolas izglītības iestādes “Pienenīte” vecāko grupu audzēkņiem, kurā klātesošie tiek iepazīstināti ar Ulbrokas bibliotēkas darbu un sniegtajiem pakalpojumiem. Šogad, kad notiek gatavošanās Latvijas 100. dzimšanas dienai, janvāris Ulbrokas bibliotēkā tematiski ir zīmju un rakstu mēnesis, tāpēc arī likumsakarīgi, ka bibliotekārā stunda “Zīmes un raksti” tika saistīti ar ikvienam apmeklētājam pieejamo izstādi “No simbola līdz zīmei”, kur zīmei ir dota īpaša loma, neatkarīgi, vai tā ir rakstu zīme, ceļa zīme vai kāda pazīšanās zīme. Arī Ulbrokas bibliotēkai ir sava (mākslinieces G.Muzikantes zīmēta) atpazīšanas zīme – grāmatu bruņurupucītis, kas itin viegli atpazīstams citu bibliotēku vidū. Izstādes ietvaros sīki un smalki iespējams apskatīt un izpētīt rakstu zīmes arī Stopiņu novada tautastērpā, kurš tapis par godu Stopiņu novada 130. dzimšanas dienai. 

Uzmanīgi un ar interesi PII “Pienenīte” audzēkņi no grupām “Rūķēni”, “Gliemezīši”, “Mārītes” un “Kāpēcīši” uzklausīja Ulbrokas bibliotēkas vadītājas Daigas Brigmanes stāstījumu par bibliotēku, izstādi un to saistību ar rakstu zīmēm. Pēcāk mazos bibliotēkas viesus pārsteidza noslēpumains viesis – priecīgais dūrainītis, kurš lasīja pasaku “Dumpīgais cimdu raksts” no Ulbrokas bibliotēkas krājumā esošās M.Cielēnas grāmatas “Pētera vaigi” ar G.Muzikantes košajām ilustrācijām un pēc tās mazos iesaistīja latvju rakstu zīmju meklēšanā, kas bija paslēpušās grāmatu plauktos starp grāmatām. 

Kā jau mācību stundās mēdz notikt, bērni stundu aktivitātes uztver dažādi, vieni disciplinēti, kārtīgi un klusi darbojas ap uzdoto uzdevumu, citi – žiperīgi rosīgi un ātri rod atbildes uz uzdotajiem jautājumiem un pie viena padalās ar saviem secinājumiem.  No jebkuras mācību stundas tiek kaut kas paturēts atmiņā, lai vēlāk to varētu pielietot katrs savā dzīves pratībā. Bibliotekārās zinību stundas nobeigumā katram audzēknim bija jāizgrezno dūrainītis ar jaunapgūtajām zīmēm un rakstiem, un kas zina, varbūt pēc tapušajiem zīmējumu paraugiem kāds dūraiņu pāris tiks arī uzadīts...

Paldies PII “Pienenīte” pedagogiem un metodiskajam personālam par sadarbību 17 gadu garumā un uz tikšanos citās, ar Ulbrokas bibliotēku saistītās, aktivitātēs.  

Foto: http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/bibliotekara-stunda-zimes-un-raksti

Daina Kalmane
Ulbrokas bibliotēkas radošā bibliotekāre

2018. gada 25. janvārī

 

 

PASĀKUMU ARHĪVS

Atpakaļ