LITERĀRI TEMATISKA IZSTĀDE “MĀRAS ĶIMELES ZIEMASSVĒTKU ZVAIGZNE”
Decembrī ievērojamās režisores un skatuves mākslas pedagoģes Māras Ķimeles 75 dzīves jubileja. Māra Ķimele pazīstama ne tikai kā ar teātri saistīta personība, bet arī vieds cilvēks ar stingru nostāju. Kā saka rokrakstu pētnieki, Māras Ķimeles rokraksts saistīts ar to, ka viņai jābūt noteicējai, kam piemīt kategoriskums un konsekvence. Šādi cilvēki ne vienmēr tiek ieredzēti, bet Māras Ķimeles devums skatuvei - runā par ko citu. Tas ir tik apjomīgs un plašs, ka visu nemaz nav iespējams uzskaitīt. Ne velti viņa ir rakstnieka Jūlija Lāča un režisores Annas Lāces mazmeita. Pabeigusi Maskavas teātra mākslas institūtu, viņa paguvusi strādāt gan Valmieras teātrī, gan teātrī “Kabata”, Māras teātrī un Jaunajā Rīgas teātrī. Strādājusi Latvijas Konservatorijā un docējusi kursus Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļā, bet kopš 1997. gada strādā par pasniedzēju Latvijas Kultūras akadēmijā, kur māca nākamos aktierus un režisorus.
Māra Ķimele pati iestudējusi vairāk nekā 80 izrādes, kā aktrise pati piedalījusies arī kinofilmās “Pitons” un “Kolka Cool”. Savukārt dokumentālā filma “Māra” stāsta par režisores ģimeni un attiecībām ar mākslu. Aicinām iepazīt šo daudzpusīgo personību no Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkā pieejamajiem materiāliem, kas decembrī būs izvietoti izstādē “MĀRAS ĶIMELES ZIEMASSVĒTKU ZVAIGZNE”.
NOVEMBRIS – “LATVIJAS VALSTS PROKLAMĒŠANA GRĀMATU LAPPUSĒS”
Par Latvijas valsts pirmajām dienām savā stāstā “Prezidenta gājiens” rakstījis Jānis Klīdzējs, Melānija Vanaga stāstā “Latvija!”, Pauls Bankovskis grāmatā “18” un citi autori. Izstādes izdevumos – par to, kā Latvijas inteliģence gatavojās un līdzējā kopīgā Latvijas valsts tapšanā. Kādi noteikumi un likumi radušies Latvijas Brīvvalsts sākumā. Par to V. Lāča, A. Birkerta, U. Ģērmaņa un citu autoru darbos. Interesanti, ka, Latvijas vārdā nosaukts, koris, viena no saules sistēmas planētām un barkentīna. Izstādē būs ne tikai materiāli par datumiem, personām, notikumiem, bet arī par izjūtām, kas saistībā ar Latviju un patriotisma tēmu grāmatās atrodama Ulbrokas bibliotēkā. Domājot par valsts svētkiem - bibliotēkā, varat meklēt ne tikai vēstures literatūru, bet arī ornamentus, tautasdziesmas, ticējumus un cita veida avotus zinību apgūšanai un svētku organizēšanai.
Literāri tematiska izstāde “FILOLOGAM, TULKOTĀJAM VALDIM BISENIEKAM – 90” (1928 – 2017).
Valda Bisenieka vārds Stopiņu iedzīvotājiem nav svešs, jo viņa dzimtās mājas ir Stopiņu pagasta “Līgas”. Tiesa gan, pēc kara beigām Bisenieks šajās mājās nav atgriezies.
Viņš bija cilvēks, kuram svarīgā cilvēka garīgā izaugsme, sasaiste ar visumu un Dieva mīlestība. Lai gan tulkojis sarežģītus darbus, Bisenieks bijis radošs cilvēks. Materiālās vērtības bijušas svarīgas tikai pastarpināti. Lai gan fiziskā spēka šim cilvēkam, iespējams, nav bijis tik daudz, tomēr jau no mazotnes viņš mīlējis valodas un literatūras klasiku. Poļu, vācu, franču valodas tulkotājam vedušās jau no bērnības. Un to, ka Bisenieks būs valodnieks viņš zinājis jau no pirmās klases. Pēc augstskolas beigšanas Bisenieks pats strādājis par pasniedzēju. Papildus tulkošanai bijis latviešu – vācu vārdnīcas līdzautors un titulredaktors. Protams, Valdis Bisenieks nav tik zināms, kā citi tulkotāji, valodnieki, filologi. Jo īpaši, ja runājam par bohēmu. Bet arī ap viņu spietojuši kolorīti tipāži. Viņa dzīvoklis bijis “literārām padarīšanām vienmēr stipri vaļā”. Savu garīgo pacēlumu un vieglprātīgās dabas dēļ viņš pāris reizes nonācis psihiatriskajā slimnīcā, tomēr – studenti viņu uzskatījuši par izcilu cilvēku. 2009.gadā atdzejotājs, vācu valodas un literatūras pasniedzējs, habilitētais filoloģijas doktors iecelts par atzinības krusta komandieri par mūža darbu valodniecībā. Savulaik saņēmis arī Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu.
Arī mūža nogalē Bisenieks nekur tālu no Stopiņiem nav nošķīries. Dzīvojis tepat kaimiņos – Dreiliņos. Uzturējis spartisku dzīvesveidu, esot arī sirmgalvja vecumā. Cēlies četros no rīta, dzēris tēju un benediktīniešu liķieri un skrējis pa pļavām, caur mežu. Spēlējis kāršu spēles. Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas izstādē uzzināsiet vairāk par šo mazzināmo dižo garu, harmonisko cilvēku un vienlaikus – dzīves baudītāju Valdi Bisenieku.
Literāri tematiska izstāde “KRIEVU RAKSTNIEKAM, PEDAGOGAM UN DOMĀTĀJAM ĻEVAM TOLSTOJAM— 190" (09.091828.–10.11.1910).
Viens no krievu gaišākajiem prātiem dzimis Jasnaja Poļanas muižā un studējis Kazaņas Universitātē. Strādājis par skolotāju, bet kad skolas slēgtas, ķēries pie diždarba “Karš un miers” rakstīšanas. Izveidojis arī “Ābeci” un sarakstījis vairākas “Grāmatas lasīšanai”. Ļeva Tolstoja vispopulārākie darbi, protams, ir “Karš un miers” un “Anna Kareņina”. Savos darbos viņš pievēršas ētikas un cilvēcības tēmai, tāpēc viņa rakstītais ir populārs vēl aizvien. Klasikas cienītāji iepazinušies arī ar Tolstoja darbu “Bērnība”. Tolstojs dzimis četru bērnu ģimenē. Abi rakstnieka vecāki miruši agri, tālab rakstnieks viņus faktiski nav pazinis, bet pēc nostāstiem viņam bijis savs skatījums uz vecāku dzīvi. Gribēdams būt, vispusīgs rakstnieks gan studējis universitātē, gan mācījies patstāvīgi. Viņu interesējis viss – jurisprudence, medicīna, valodas, lauksaimniecība, vēsture, ģeogrāfija, mūzika un māksla. Viņš gribējis kļūt gan par ierēdni, gan jātnieku pulka kavalēristu. Ticējis, kā Dievam, tā čigānu izzīlētajam kārtīs. Lai gan cilvēki viņu uzskatījuši par gaisīgu un nenoteiktu personu, tomēr no nemierpilnā jaunekļa izveidojies lielisks rakstnieks.
Atgādinām, ka viņa populārākie darbi pārtapuši teātra izrādēs, filmās un televīzijas seriālos. Turklāt daļa seriāla “Karš un miers” epizožu filmētas Rundāles pilī. Pilnu darba “Karš un miers” tekstu oriģinālvalodā varat lasīt šeit https://ilibrary.ru/text/11/p.1/index.html Izrāde “Anna Kareņina” uzvesta uz Latvijas Nacionālās Operas un Baleta teātra skatuves. Pēc romāna motīviem tapušas arī vairākas filmas – 1948., 1997. un 2012. gadā, bet pēc “Karš un miers” motīviem tapuši seši kinodarbi. Arī par pašu Tolstoju uzņemtas vairākas dokumentālas filmas. Tolstojs sarakstījis arī trīs lugas, kas gan nav tik zināmas kā viņa romāni. Vairāk par šo dižo krievu rakstnieku uzzināsiet izstādē.
Literāri tematiska izstāde “RAKSTNIECEI, LITERATŪRZINĀTNIECEI INGRĪDAI SOKOLOVAI – 95” (10.08.1923 – 27.10. 2012)
Ingrīda Sokolova ir ļoti pretrunīga personība. Rakstnieces dzīvesstāsts ir gana interesants, jo sākotnēji viņa rakstījusi apskatus un recenzijas tieši par Padomju Savienībā ieredzētiem latviešu rakstniekiem – Žani Grīvu un Vili Lāci. Padomju gados daudzi rakstnieki bija režīma kalpi. Taču jāatzīmē, ka grāmata par Viļa Lāča dzīvi tapusi arī 2008. gadā. Par spīti savai sievišķībai, viņa rakstījusi arī par II Pasaules Kara laiku. Padomju periodā bijusi Lielā Tēvijas kara veterāne. Tā kā vasarās viņa bijusi rakstnieka Valda Rūmnieka kaimiņiene, viņš zina teikt, ka Sokolovai “vesela atvilktne bijusi pilna ar dažādām sūdzībām”, no kurām daža laba sūtīta Leonīdam Brežņevam. Taču, vienlaikus viņa ir arī filoloģijas zinātņu doktore un publiciste.
Ingrīda Sokolova bijusi arī jūtu pilns cilvēks. Latvijai atgūstot brīvību, Sokolova pievēršas Zentas Mauriņas dzīvei un daiļradei. Rakstnieces emocijām un paveiktajam. Tāpat tapusi grāmata par Z. Mauriņas dzīvesbiedru Konstantīnu Raudivi. Bet kāda grāmata veltīta savam vienaudzim Miervaldim Birzem. Tiešsaistes dzīlēs mīt arī raksts par operdziedātāju Jāni Zāberu. Sokolovas daudzpusība visvairāk laikam atainojas viņas darbā “Septiņas šķautnes”.
Piedāvājam ieskatīties šīs dažādās un neviennozīmīgās personības darbos, pašiem atcerēties un izvērtēt viņas dzīvi un veikumu latviešu kultūrvēsturē.
Literāri tematiska izstāde “RAKSTNIEKAM UN ŽURNĀLISTAM AIVARAM KĻAVIM – 65” (dz. 1953. gada 17. jūlijā)
Rakstnieka pēdējā Ulbrokas bibliotēkas krājumā atrodamā grāmata izdota šogad. Savulaik mūsu bibliotēkas lietotāji ļoti aktīvi lasīja sērijas “Viņpus vārtiem” grāmatas. Aivars Kļavis īpaši atpazīstams ar saviem stāstiem. Pirmie no tiem sarakstīti dienējot armijā, taču pats saka, ka rakstīt sācis jau bērnībā un ietekmējies gan no Majakovska, gan Čaka, gan Rokpeļņa. Rakstnieks studējis žurnālistiku LVU Filoloģijas fakultātē. Strādājis žurnālā “Liesma” un laikrakstā “Kriminālvēstis”. Jūtot atmodas vēsmas, izveidojis žurnālu “Avots”. Taču divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā žurnāls beidz pastāvēt. Bijis žurnāla “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Vēstnesis +” redaktors. Strādājis arī par žurnāla “Kapitāls” atbildīgo redaktoru. Kā arī darbojies pie citu žurnālu izveides un darbības. Kopš 2007. gada Aivars Kļavis pilnībā pievērsies rakstniecībai. Un ne tikai. Viņš kļuvis arī par aktīvu bibliotēku draugu un aizstāvi, pārstāvot plašsaziņas līdzekļos reorganizācijai paredzētās mazās lauku bibliotēkas. Rakstnieks savos darbos aizvien saglabā savu jauneklīgo pieeju dzīves situācijām un pārdzīvojumiem. Būdams savdabis, neiekļaujoties Latvijas literārajā elitē, viņš tik un tā ir viens no Latvijas vērtīgākajiem un gudrākajiem autoriem, kura literāro devumu iesakām izlasīt. Ar Aivara Kļavja darbiem un citiem viņa dzīves faktiem varēsiet iepazīties izstādē.
Literāri tematiska izstāde “RAKSTNIEKAM ANTONAM STANKEVIČAM – 90” ( dz.1928. gada 13. jūnijā)
Nepelnīti aizmirsts un maz pieminēts, pēdējos gados, ir rakstnieks Antons Stankevičš, kurš sarakstījis biogrāfijas gan par mākslinieka Jaņa Rozentāla, gan par rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa, gan komponista Emīla Dārziņa dzīvi. Vērtīgs darbs ir arī viņa iztulkotais Viktora Šklovska darbs “Ļevs Tolstojs”. Savulaik, padomju gados Antona Stankeviča darbi daudz publicēti žurnālos “Karogs”, “Draugs”, “Dadzis”, “Zīlīte”, kā arī citos izdevumos. Jūtams, ka tas bijis rakstnieka ražīgākais darba posms. Viņš publicējis vairākas grāmatas, kā arī stāstu krājumus “Nātnās drānas”, “Esplanāde” un “Ingravas stāsti”. Tikai retais zina, ka pēc Blaumaņa noveles uzņemtās kinofilmas “Purva bridējs” scenārija autors arī ir A.Stankevičs. Atnākot jaunam gadsimtam pievērsies latgaliskā dzīvessstila un valodas izpētei. Izdevis grāmatas “”Golvonais vaicōjums”, grāmatu sēriju latgaliešu rakstu valodā “Mes ticejom dzeivei”, “Stygys aizputynoj”, “Viejs īsaraudoj kai bārns”, “Sirds napasadūd”. Sarakstījis arī divas lugas “Ar taisneibas spornim” un “Pzudynuots, bet nauzvarāts”. 2004. gadā izdevis divpadsmit Latgales autoru darbu un fragmentu izlasi “Divpadsmit”.
Tematiska izstāde “IEKLAUSĪTIES UN IESKATĪTIES...” VĀCU KOMPONISTAM, DIRIĢENTAM, RAKSTNIEKAM RIHARDAM VĀGNERAM – 205. (1813. gada 22. maijs – 1883. gada 13. februāris).
R.Vāgners ir viens no latviešiem pazīstākajiem ārvalstu komponistiem. Dzimis Leipcigā. Būdams operas reformators, nozīmīgi ietekmējis, ne tikai vācu, bet arī citu tautu mūziku. Esot savas muzikālās karjeras zenītā, viņš pabijis arī Rīgā, tāpēc arī šobrīd viena no Vecrīgas mazajām ieliņām nosaukta par Riharda Vāgnera ielu. Taču viņa dzīvesvietas atradušās gan Kalēju ielā, gan Brīvības ielā. Rīgā viņš pavadījis laiku no 1837.gada augusta līdz 1939.gada jūlijam, strādājot par Pilsētas (vācu) teātra galveno diriģentu jeb pirmo kapelmeistaru. Pabijis Norvēģijā, Anglijā un Francijā. Komponists bijis cilvēks ar plašu domāšanu, bet vienlaicīgi arī cilvēks ar lielu pašpārliecību, kurš allaž neatlaidīgi sekojis savām idejām. Savu pirmo operu “Fejas” viņš uzraksta 1883.gadā, bet Rīgā top viņa opera “Rienci”. Jāpiemin, ka visa Vāgnera ģimene ir muzikāla, jo viņa māsa bija aktrise, bet brālis – dziedātājs un režisors. Plašāku komponista biogrāfiju un informāciju par viņa darbiem redzēsiet R.Vāgneram veltītajā izstādē.
Tematiska izstāde. “GAIDOT UN GATAVOJOTIES BALTĀ GALDAUTA SVĒTKIEM”. Galds izsenis ir saimes vai ģimenes vienojošs simbols. Tādu pašu sajūtu mēģinām radīt, pulcējoties kopā 4. maija Baltā galdauta svētkos. Lai laicīgi varat sagatavoties svinībām, bibliotēkā aprīlī tiks izstādīta literatūra, kas saistās ar galda klāšanu, galda rotājumiem, ēdieniem, galda dziesmām, izklaidēm pie galda un svētku godināšanu. Kopumā – par svētku radīšanu. Izstādē tiks iekļauti materiāli par iepriekšējo gadu Baltā galdauta svētkiem visā Latvijā.
Jaunums! Aprīlī Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas mākslas nodaļas audzēkņu darbu izstāde Ulbrokas bibliotēkā! Radoša mācību procesa rezultātā ir tapušas skolas audzēkņu ilustrētas grāmatas. Valsts konkursa ietvaros darbam izmantotie materiāli un izpildes tehnika raksturo audzēkņu izpratni par daudzveidīgiem teksta vizualizēšanas veidiem, atklāj viņu zināšanas par grāmatu uzbūves principiem un norāda audzēkņu izpratni par ilustrācijas un teksta vizualizēšanas darbību grafikā. Skaitliski sagatavoto grāmatu skaits ir vairāk par 90, vienas grāmatas minimālais apjoms – 8 lappuses. Ilustrācijas pamatā dažādu autoru vai darbi pēc savas izvēles. Aicinām iepazīt Ulbrokas mākslas nodaļas audzēkņu un pedagogu darba rezultātu.
Tematiskās izstādes nosaukums “Dzeja tēlos un attēlos”.
* Kopš 1967. gada pēc Starptautiskās bērnu un jaunatnes literatūras padomes (SBJLP) aicinājuma vairākās pasaules valstīs 2. aprīlis – Hansa Kristiana Andersena dzimšanas diena – ir arī Starptautiskā bērnu grāmatu diena, kam atbilstoša tēma un plakāts.
Literāri tematiska izstāde DRAMATURGAM GUNĀRAM PRIEDEM – 90
(1928. gada 17. marts – 2000. gada 22. decembris)
Gunārs Priede visvairāk mūsu lasītājam pazīstams, kā brīnišķīgu – latvisku lugu autors, taču viņš tiek saukts arī par rakstnieku, tāpēc divkārt svarīgs mūsu bibliotēkas krājuma darbu autors. Visvairāk laikam pazīstams, kā kinoscenārija autors filmām “Četri balti krekli” (skatāma arī no Ulbrokas bibliotēkas krājuma) un “Kārkli pelēkie zied”. Savstarpējo attiecību drāmu atainojuma izcils meistars. Zināmākās no viņa lugām – “Smaržo sēnes” un “Sniegotie kalni”. Pārsvarā viņa darbi uzvesti padomju laikā, bet G.Priedem raksturīgais rokraksts vairāk rāda tieši cilvēku attiecību savstarpējos līkločus un sarežģījumus, ne tā laika politisko sistēmu. Tāpēc vairākām paaudzēm viņš bijis sava veida mentors, to lugu autors “uz kurām iet”. Dramaturga dienasgrāmatu “Mans 1984. gads” interesents var paņemt lasīšanai no mūsu bibliotēkas krājuma. Tāpat pieejami vairāki lugu krājumi un literāta Kopoto rakstu, nu jau, pieci sējumi, kas atklāj populārzinātnisku pieeju materiāla atlasē un apstrādē un iemantojuši nosaukumu “Gunāra Priedes dzīve un darbi”.
Gunāra Priedes piemiņai izstādē iekļauti autora darbi, citu literātu rakstītais par dramaturga un rakstnieka dzīves gājumu un daiļradi.
Literāri tematiska izstāde “JAPĀNAS STUDIJAS UN SINOLOĢIJA - VALODNIEKA, TULKOTĀJA, BIBLIOTEKĀRA EDGARA KATAJA 95 (1923) DARBS, AIZRAUŠANĀS UN DZĪVE”
Lielajam japāņu un ķīniešu kultūras pārzinātājam februārī nozīmīga dzīves jubileja. Šis cilvēks esot skarbs, bet pretimnākošs. Nācis pasaulē Buhedū ciemā, Ķīnā 1923.gada 2.februārī. 1943.gadā beidzis Ziemeļmandžūrijas universitātes Ekonomikas fakultāti. Bet savā dzīvē, viņa paša vārdiem ticot, Katajs pieredzējis 10 valstu karogus. Edgara Kataja tēvs, valcēnietis Kārlis Kattai Japānas – Krievijas kara dēļ savulaik iesaukts cariskās armijas dienestā un nosūtīts uz Tālajiem Austrumiem. Savu bērnību Edgars Katajs nodzīvojis daudznacionālajā Mandžūrijā par kuru kāds japānis teicis, ka šajā vietā patiesībā nevar atrast ne īstu Japānu, ne īstu Ķīnu. Pēckara gadus Katajs jau minētajā Ziemeļmandžūrijā strādājis gan kā tulks, gan kā Harbinas Polittehniskā institūta docētājs, līdz 1955.gadā ieradies Latvijā.
Kā japāņu un ķīniešu valodas tulkotājs Edgars Katajs nostrādājis 30 gadus, šo laiku vienlaikus pavadot arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Fundamentālajā bibliotēkā, bibliotekāra amatā. Bijis arī LU Orientālistikas katedras docētājs. Par tulkojumiem Katajs saņēmis Japānas valdības apbalvojumu Svētā Dārguma ordeni.
Bet arī latvieši ir pateicīgi par Kataja kunga ieguldījumu tulkošanā. Ne velti savulaik, vēl padomju gados ar šī cilvēka palīdzību latviski iznākušas tādas grāmatas kā “Sniegu valstībā” (1975), “Japāņu detektīvs” (1986) (pieejams arī Ulbrokas bibliotēkā) un citas. Iznākuši ne tikai daiļliteratūras darbi, bet arī grāmatas par Japānas un Ķīnas kultūrvēsturi. Tāpat grāmatu izdošanā Katajs konsultējis arī citus autorus, piemēram, Ulbrokas bibliotēkas krājumā esošos Zanes Mellupes “Dzenbudistu stāstus”. Atdzejojis arī savulaik žurnālā “”Karogs” ievieto japānietes Kadzuko Širaiši dzeju. Daudzu zinātnisku publikāciju autors.
Izstādē piedāvājam arī Ulbrokas bibliotēkas grāmatas, kas tieši nav saistītas ar E.Kataja darbu, bet cerams – patiks Japānas un Ķīnas kultūras cienītājiem un ieinteresētiem lasītājiem. Nemelosim, ka daudzu mūsu lasītāju sapnis ir aizbraukt uz kādu vai abām šīm valstīm. Izstādē izvietotās grāmatas būs labs sākums šādam nodomam!
Tematiska izstāde “NO SIMBOLA LĪDZ ZĪMEI”
Katrai zīmei ir sava nozīme. Tā vēsta dažādi avoti. Zīme ir tas, kas padara to atšķiramu starp citiem. Pieņemts simbolisks apzīmējums. Mājiens, norādījums. Pazīme. Kaut ko apliecinošs dokuments. Arī izziņa. Pats zīmes nosaukums cēlies no darbības vārda “zināt”. Izmantojot zīmi, domu priekšmeti tiek pārvērsti izklāstā. Ceļa zīme, pazīšanās zīme, vienlīdzības zīme... Zīmju stāsti ir daudz un dažādi. Pieņemot to, ka zīmes un simboli ir veidi kādā savstarpēji sazināmies, varam pieminēt arī žestus, kas arī ir sava veida sazināšanās veids. Par zīmju valodu rakstījusi arī J. Kursīte grāmatā “Zīmju valoda: latviešu žesti”. Informāciju par visu iepriekš minēto varēsiet skatīt izstādē.