Iedzīvotāju viedoklis plānojot jauno Ropažu novadu

13/05/2021

Pēc pašvaldību vēlēšanām darbu uzsāks jaunais Ropažu novads, kurā ietilps pašreizējie Stopiņu, Ropažu un Garkalnes novadi un Vangažu pilsēta. Kopēju plānošanas darbu pašvaldības veic jau kopš šī gada sākuma, izstrādājot jaunā novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu. 

Viens no pirmajiem kopējās plānošanas pasākumiem – iedzīvotāju aptauja, kas norisinājās no 2021.gada 1.marta līdz 2021.gada 31.martam interneta vietnēs. Aptaujā viedokli izteica 796 iedzīvotāji no visām esošajām pašvaldībām, tostarp no tiem 10% bija no Vangažu pilsētas, 14% no Garkalnes novada, 24% no Ropažu novada un 52% no Stopiņu novada.

Aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji kopumā atzinīgi vērtē savu pašvaldību sniegtos pakalpojumus un pašvaldību darbu.

  • Vairāk apmierinoši kā neapmierinoši iedzīvotāji vērtē bērnudārzus, izglītības iestādes, pašvaldību e-pakalpojumus, sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, interneta un telekomunikāciju sakarus, sabiedrisko ēdināšanu, sabiedrisko transportu, komunālos pakalpojumus, medicīnas iestāžu un pašvaldības policiju darbību. 
  • Visaugstāko vērtējumu saņēma bērnudārzi, ar kuru darbību ir apmierināti 59%, daļēji apmierināti 15% un neapmierināti ir tikai 9%; nevērtē 17%.
  • Savukārt viszemākais vērtējums ir veloinfrastruktūrai. To negatīvi vērtē 58%, daļēji apmierinoši 20% un apmierinoši tikai 12%; neizmanto jeb nevērtē 19%. Lielāka neapmierinātība ir Garkalnes novadā (61%) un Stopiņu novadā (74%). Zemais vērtējums liecina gan par nepietiekami attīstītu veloinfrastruktūru, gan par pieaugošo pieprasījumu pēc tās, pēdējos gados mainoties iedzīvotāju pārvietošanās un aktīvās atpūtas paradumiem. 
  • Saprotamu iemeslu dēļ visbiežāk netiek izmantota un līdz ar to netiek vērtēta Sociālo dienestu un centru darbība (38%). Toties tie, kas izmanto šos pakalpojumus, tos vērtē apmierinoši 19%, daļēji apmierinoši 19% un neapmierinoši 24%.

Citi pakalpojumi, sarindojot tos secībā pēc augstāka novērtējuma:

  • Izglītības iestāžu darbība apmierina 57%, daļēji apmierina 18% un neapmierina 11%.
  • Pašvaldības elektroniskie pakalpojumi apmierina 55%, daļēji apmierina 22% un neapmierina 10%.
  • Sadzīves atkritumu apsaimniekošana apmierina 55%, daļēji apmierina 29% un neapmierina 15%.
  • Kafejnīcu un citu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu piedāvājums apmierina 48%, daļēji apmierina 28% un neapmierina 22%.
  • Interneta un telekomunikāciju sakaru kvalitāte apmierina 48%, daļēji apmierina 28% un neapmierina 22%. Zemāk interneta un telekomunikāciju sakaru kvalitāte tiek vērtēta Garkalnes novadā, kur 38% nav apmierināti, visbiežāk tie ir aptaujātie no Garkalnes un Makstenieku ciemiem.
  • Sabiedriskais transports apmierina 36%, daļēji apmierina 22% un neapmierina 14%, turklāt nozīmīga daļa – 28% to neizmanto. Visaugstākais sabiedriskā transporta novērtējums ir starp aptaujātajiem no Vangažu pilsētas, kur 54% to vērtē apmierinoši, 18% daļēji apmierinoši un 6% neapmierinoši. Savukārt visretāk sabiedrisko transportu izmanto Ropažu novadā – 41% sabiedrisko transportu neizmanto.
  • Pašvaldības policijas darbība apmierina 34%, daļēji apmierina 25% un neapmierina 22%.
  • Komunālie pakalpojumi (centralizētā ūdensapgāde, sadzīves kanalizācija, siltumapgāde) apmierina 36%, daļēji apmierina 22% un neapmierina 27%; neizmanto 15%. Vairāk neapmierināti ir Garkalnes novada aptaujātie (45%), īpaši Maksteniekos, Sunīšos un Garkalnē, bet apmierināto vairāk ir Vangažu pilsētā (41%) un Stopiņu novadā (44%).
  • Medicīnas iestāžu darbība apmierina 34%, daļēji apmierina 28% un neapmierina 27%.
  • Kultūras, sporta, aktīvās atpūtas un citu interešu piedāvājums apmierina 31%, daļēji apmierina 33% un neapmierina 31%; neizmanto tikai 5%.
  • Māju apsaimniekošana un teritorijas uzturēšana apmierina 24%, daļēji apmierina 27% un neapmierina 25%.
  • Veikali un tirdzniecības vietas biežāk tiek vērtēti neapmierinoši – neapmierināti 39%, daļēji apmierināti 31% un apmierināti 29%.
  • Ceļi un ielas, savienojumi starp ciemiem un novada centru neapmierina 36%, daļēji apmierina 26% un neapmierina 23%.
  • Gājēju infrastruktūra un publiskā ārtelpa ir novērtēta zemu – neapmierina 40%, daļēji apmierina 34% un neapmierina 23%. 
  • Vides pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem, vājredzīgiem, vājdzirdīgiem kā neapmierinošu vērtē 44%, daļēji apmierinošu 26% un apmierinošu 11%.
  • Mobilitātes pakalpojumi (informācija, auto, velo u.c. noma, piegādes uz mājām u.tml. jauni pakalpojumi) neapmierina 50%, daļēji apmierina 27% un neapmierina 15%; tos nevērtē tikai 8%.

Kopumā augsts ir iedzīvotāju vērtējums par savu pašvaldību administrāciju darbu. Vislabāk iedzīvotāji vērtē savu pašvaldību publicēto (vai sūtīto) informāciju. Tāpat labi tiek novērtēta saskarsme ar pašvaldību un ziņas dažādos mēdijos un sociālajos tīklos – apmierinoši novērtē 48%. Nedaudz zemāk, bet kopumā augsts vērtējums ir pašvaldību mājas lapām – 41% tās apmierina, 33% daļēji apmierina, 20% neapmierina un tikai 6% neapmeklē savas pašvaldības mājas lapu.

Uzdodot jautājumu, kas, iedzīvotāju prāt, ir viņu esošās pašvaldības attīstības virzieni, visbiežāk tiek minēts, ka tā ir vide prioritāri dzīvošanai, attīstot pašvaldības mājokli, privātā sektora mājokli un dzīvošanai nepieciešamos pakalpojumus. Tā uzskata gandrīz 60% aptaujāto. Gandrīz tikpat aptaujāto (52%) norāda, ka jāsaglabā dabasvide. Pārējās anketā ietvertās (norādītās) atbildes, t.i. tūrismu, pakalpojumus, ražošanu, informāciju tehnoloģijas, loģistiku, lauksaimniecību, mežsaimniecību u.c., izvēlas mazāk kā puse aptaujāto.

Aptaujātie bija lielākoties vecumā no 25 līdz 54 gadiem, līdz ar to lielākā daļa ir darba ņēmēji (63%) un uzņēmēji (11%), un trešajai daļai ienākumi ir 1000 EUR un vairāk uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Papildus atbildi “Manu/manas ģimenes labklājību negatīvi ir ietekmējusi COVID-19 ārkārtas situācija un ierobežojumi” norādīja 73 respondenti jeb 9,5% no visiem respondentiem.

 

Jautājumā par jaunā novada pašvaldības attīstības potenciālu tika dota brīva iespēja katram aptaujātajam norādīt savu atbildi. Tādēļ šī jautājuma atbildes vienlaikus dod iespēju novērtēt iedzīvotāju attieksmi pret reformu. Liela daļa (43%) norāda, ka ir grūti vērtēt vai nenorāda atbildi, 17% nesaskata jaunajā novadā attīstības potenciālu un 39% saskata jaunajā novadā attīstības potenciālu.

Tie iedzīvotāji, kas saskata jaunā novada attīstības potenciālu, visbiežāk (129 respondenti) sniedz vispārīgu atbildi (būs attīstība, pieaugs iedzīvotāju labklājība, cerība uz pārmaiņām, uz jauniem deputātiem u.tml., nereti ar nosacījumu, ja centrs Stopiņu novadā). Kā konkrēti ieguvumi tiek norādīti: infrastruktūras sakārtošana (56 aptaujātie), dzīvesvietas uzlabošana (55 aptaujātie), pašvaldību pārvaldības uzlabošana (36 aptaujātie), uzlabotas mobilitātes (35 aptaujātie) un tūrisma attīstības (34 aptaujātie) iespējas, ekonomiskā attīstība (33 aptaujātie), dabas, īpaši Pierīgas mežu saglabāšana (31 aptaujātais), uzlabotas finansējuma piesaistes iespējas pašvaldības projektiem (15 aptaujātie), ražotņu attīstība (12 aptaujātie), kultūras, izklaides, sporta iespēju uzlabošanās (11 aptaujātie), uzlabots izglītības piedāvājums, bērnudārzu pieejamība (9 aptaujātie), attīstīsies tirdzniecības sfēra (7 aptaujātie), jaunu mājokļa, biroju būvniecība, bet sabalansējot dzīvojamo un rūpniecisko apbūvi (7 aptaujātie), potenciāls iedzīvotāju iniciatīvām, aktivitātēm, draudzīgumam (5 aptaujātie), policijas darba un drošības līmeņa uzlabošanās (4 aptaujātie), lauksaimniecības, mežsaimniecības attīstība (3 aptaujātie), iespējas izveidot jaunu modernu medicīnas centru (2 aptaujātie) un uzlabotas vēsturiskā mantojuma saglabāšanas iespējas (1 aptaujātais).

Šeit ieskatam apkopotā veidā iedzīvotāju teicieni, raksturojot jaunā novada potenciālu: ielas, ceļi, apgaismojums, velo, ūdensapgāde, kanalizācija, publiskā ārtelpa, savienojumi starp centriem, konkrētu ciemu infrastruktūras uzlabošana; Vienota un "caurspīdīgāka" apsaimniekošana, mazāk birokrātijas, pie nosacījuma, ja pievērš uzmanību visām novada vietām, IKT attīstība pārvaldē un līdz ar to iedzīvotājiem tuvāka pārvalde, mazāk administratīvo izdevumu; Cerības uz sabiedriskā transporta uzlabošanu, vieglāka loģistika, mobilitātes iespējas, ko dod novietojums Pierīgā; Atpūtas dabā piedāvājums rīdziniekiem, novada iedzīvotājiem un lauku tūrisms; Uzņēmējdarbības attīstība, daudzveidība, darba vietu skaita pieaugums, vispārīga ekonomikas izaugsme.

Jaunajam novadam būs jāizvēlas sava simbolika. Aptaujā tika uzdots jautājums, ar kādu vizītkarti, simbolu, vērtību pašlaik iedzīvotājiem asociējas sava pašvaldība. Brīvā stilā sniegtās atbildes prioritārā secībā grupējas šādi: 

  • Vēsture - arhitektūra, pilsdrupas, ābeļu aleja, pilskalns, muižas parks
  • Daba, upes, meži
  • Cilvēki, ģimene
  • Kultūras pasākumi un kultūras centrs «Ulbrokas pērle» 
  • Izglītības pakalpojumi un izglītības iestādes
  • Infrastruktūra
  • Vide, drošība
  • Zaļā vārna

Informāciju sagatavoja:
Līga Ozoliņa,
SIA “Grupa93”