''Gada sieviete arhitektūras veicinātāja 2017'' balva pasniegta Vitai Bangai

28/05/2018

Jau otro reizi Latvijā tiek izsludināts forums - konkurss “Sieviete arhitektūrā, dizainā, būvniecībā” ar pieteikšanās termiņu 2018. gada 12. aprīlis Foruma - konkursa organizators ir biedrība “Building Design and Construction Council”, konkursa patrons – Māra Lāce, LNMM vadītāja.
Foruma – konkursa mērķis un misija ir popularizēt sabiedriski aktīvas sievietes, izcilas profesionāles, kuras sniegušas īpašu ieguldījumu arhitektūras, dizaina un būvniecības procesos savā valstī vai ārpus tās un piedalījušās pilsētu, ēku vai dizaina tapšanas procesu realizēšanā, veicināšanā vai pasūtīšanā. 

Sievietes ir īstās sabiedrības arhitektes, teikusi Henrieta Bīčere-Stova (1811-1896), ASV rakstniece ar nozīmīgu ietekmi uz sava laikmeta sociālajiem procesiem.
Forumam – konkursam ir 6 nominācijas: Sieviete – arhitektūras pasūtītāja vai pasūtīšanas veicinātāja; Sieviete – būvniecības pasūtītāja vai pasūtīšanas veicinātāja; Sieviete – dizaina pasūtītāja vai pasūtīšanas veicinātāja; Sieviete – arhitekte; Sieviete – būvniece; Sieviete – dizainere.  Šogad nozīmīgās nominācijas “Gada sieviete arhitektūras veicinātāja 2017” saņēmēja ir Stopiņu novada ilggadīga iedzīvotāja, kultūras projektu un arhitektūras mantojuma eksperte, Stopiņu novada Goda pilsone Vita Banga

Sveicam! Priecājamies par novērtējumu un veikto ieguldījumu nozares forumā.

Interjera māksliniece un kolēģe Ingrīda Gaile par Vitu “Gada sieviete – arhitektūras pasūtīšanas veicinātāja ir Vita Banga - dvēselē māksliniece, sirdī pētniece. Sieviete, kas nav pazaudējusi bērnišķīgo prieku par jaunu atklāsmi, mūžīgi urdošo tieksmi pētīt un arī spēju saskatīt. Saskatīt pērles tur, kur citi redz tikai putekļus. Vitai ir laimējies strādāt darbu, kas dod prieku, un nav jāskaita stundas līdz darba dienas beigām – tā bieži vien ievelkas pāri pusnaktij, jo darīts tiek darbs, kas dod prieku. Vita nav tikai aprakstoša arhitektūras pētniece. Vitai patīk darboties ēkā uz vietas, viņai būs vienmēr somiņā līdz nazītis, ar ko paurķēt dziļāk, nebaidoties nosmērēties. Saprast būtību, kas slēpjas zem tām tapešu un krāsu kārtām, aizrakties “līdz saknēm”, jo, viņasprāt, tikai tā var iepazīt vēsturiskās ēkas arhitektūru. Atsedzot slāni pa slānim, tu iepazīsti laikmetu. Vitas darbā nav rutīnas, jo katra ēka nāk ar savu stāstu. Milzīgā, gadiem ilgā pieredze, praktiski apsekojot dažādu stilu celtnes, reizēm dod to veiksmi, kad no kādas kaut vai sīkas arhitektūras detaļas Vita atklāj visas ēkas stāstu”.

Vita Banga 1982. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu. 1999. gadā ieguva Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas maģistra grādu mākslas zinātnes nozarē. 

No 1974. līdz 1989.gadam V. Banga strādāja Kultūras Ministrijas Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniski pētnieciskajā padomē (no 1975. gada par Māksla pieminekļu nodaļas vecāko zinātnisko līdzstrādnieci). Kopš 1992. gada strādā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) par Mākslas pieminekļu nodaļas vecāko speciālisti, no 2000. gada par Rīgas pilsētas mākslas pieminekļu valsts galveno inspektori. 2003.-2005. gadā darbojās „Lattelekom” interneta «Apollo» portālā kultūras sadaļā „Laiks un telpa” kā galvenā redaktore.
 
V. Banga ir vairāk nekā 200 publikāciju autore laikrakstos un žurnālos. Piedalījās autoru kolektīvu darbā izdevumiem Latvijas Padomju Enciklopēdija (sēj. Nr.1-10, raksti par Latvijas kultūras pieminekļiem, 1981-1987); raksti par Rīgas kultūras pieminekļiem enciklopēdijai "Rīga" (1988) un jaunās Latvijas enciklopēdijas I-IV sējumiem (2000-2006). 
Grāmatu krājumu „Latvijas Nacionālā opera” (2000), „Rīgas arhitektūra. Stili, ēkas, interjeri 21.gadsimtā” (2000),  „Rīgas laiks attēlos” (kopā ar J.Lejnieku 2000), „Nacionālais teātris” (2004), „ Ārlietu ministrijas nams” 2009., „ Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Rīgā” 2010. līdzautore. Aktīva mākslas zinātnieku konferenču un semināru dalībniece, plašāk pētītas tēmas – "Rīgas kafejnīcu interjeri 19.gs.-20.gs. 30-tie gadi.” un "Latvijas interjera māksla 20.gs.s. un 20.- 30. gados,"  arhitektes Marta Staņas daiļrade.
 
Kopš 1997.gada V. Banga darbojusies arī kā kuratore Latvijas Arhitektūras muzejā, izstādes  "Oficiālā arhitektūra un tradicionālā māksla. A.Birkhāns un K.Sūniņš." (1997); "Pauls un Haralds Kundziņi - nacionālie romantiķi" (1998); "Prāts un jūtas. A.Birzenieks un P.Bērzkalns" (1999); "Eižens Laube" (kopā ar J.Lejnieku, 2000); "Marta Staņa - modernisma romantiķe" (2005) un "Art Deco Latvijā" (autoru kolektīvā, 1999, Lietišķi dekoratīvās mākslas muzejā). Viena no pirmajām Latvijā pievērsusies arhitektu iemūžināšanai TV dokumentālās filmās - "Arhitekte Marta Staņa" un "Arhitekts Andris Kronbergs" scenāriju autore.  

RAIDĪJUMI AR VITU:
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/16.04.2015-lv-jaunatklasanas-raidijums-te.id47683/ (no 32.-34.min)
https://youtu.be/GrZM5fZhmkw 
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/19.03.2016-ielas-garuma.-k.valdemara-iela.-1.dala.id68533/ (no 4.-10.min.;  17.-22.min.; 24.-25.min.)
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/02.04.2016-ielas-garuma.-k.valdemara-iela.-2.dala.id69299/ (no 20.min.)

Informāciju apkopoja Ulbrokas bibliotēka