Kā ''Madaras'' Karpatu kalnus brauca lūkoties…

31/10/2019

Kad rudens lapas sārtojas un dzērves rindās kārtojas… sieviešu koris „Madara” devās ceļojumā uz Ukrainu, uz Aizkarpatu reģionu. Mūsu galamērķis Užgoroda – kā izrādās, sena ungāru arhitektūras un vēstures pieminekļu pilsēta, kura sevišķi skaista esot laikā, kad tur zied sakuras un magnolijas. Mēs, protams šo laiku esam krietni nokavējušas, bet arī rudenīgajās nokrāsās Užgorodai piemīt sava burvība. Ar savu liepu aleju, kura ir viena no garākajām Eiropā. Ar savu vecpilsētu, etnogrāfisko brīvdabas muzeju un daudzajām, ļoti dažādu ticību baznīcām. Lai arī vēsturiski bagāta, tomēr padomju laika ietekme jūtama vēl šodien. Pierobežas privātmājas un sanatorijas ir lepnas un turīgas, bet pilsētā viss juku jukām – vecpilsētas senie nami,  deviņdesmito gadu pagaidu būves un daudzdzīvokļu namu rajoni. Neiztrūkstošā kompota glāze ēdienreizēs atsauc atmiņā skolas laika ēdnīcas. 

Aizkarpatu senie pamatiedzīvotāji esot rusīni pie kuriem sevi pieskaita arī mūsu gids Vitālijs. Ļoti zinošs, asprātīgs, ar smalku humora izjūtu. Viņa it kā netīšā pārteikšanās, jociņi ar atskaņām, un teiciens, ka „tikai šodien un tikai priekš jums, vakar tā te vēl nebija...”  jau kļuvis par kora folkloru.

Otrā diena tiek veltīta kalniem. Vairākas stundas pa serpentīnu ceļiem, šķērsotas trīs kalnu pārejas! Iepriekšējā naktī lijis lietus, tāpēc kalni un ielejas sagaida mūs miglā un mākoņos tīti. Skaisti! Šipot ūdenskritums, Sinevira ezers 1000 m augstumā virs jūras līmeņa. Piļipec - slēpotāju un džipu pastaigu cienītāju paradīze, braucam ar pacēlāju, saņemam krietnu adrenalīna devu un neaizmirstamus iespaidus. Paceļamies virs koku galotnēm līdz kļūst redzama visu Karpatu kalnu varenība un skaistums. Kalnu pakājē zemnieku ciematiņi, tur sastopam gotiņas, kuras atgriežoties no ganībām pašas atver savas sētas vārtiņus. Gluži kā pirms 30 gadiem, kad biju te pirmo reizi. Un kā saka paši iedzīvotāji – „dzīve te ir laba, jo „virs” mums ir tikai kalni un debesis.”  Neaizmirstams ir arī  dienas noslēgums ar vakariņām kolibā (krodziņā) baudot nacionālos ēdienus un piecu Aizkarpatu konjaka šķirņu degustāciju. Pašsaprotami, ka atpakaļceļš uz viesnīcu tiek īsināts ar joku stāstiem un dziesmām. Un atkal nonākam pie secinājuma, ka esam īsteni latvieši un koristi, jo pirmos pantiņus vai vismaz divas rindiņas visām dziesmām zinām stabili.

Uzsākot mājupceļu priekšā nopietnākais pārbaudījums – Ukrainas un Slovākijas robeža, jo atgriežamies atpakaļ Eiropā. Vairāk kā piecas stundas uz robežas, čemodānu pārbaude un esam veiksmīgi ielaisti Slovākijā. Jā, tāda sen aizmirsta procedūra un piedzīvojums tiem, kuri ceļojuši tikai pa Eiropu. Tomēr, lai cik grūts ir bijis kāds ceļojums, pēc laika atmiņā paliek tikai tie labākie iespaidi un piedzīvotās izjūtas. 

Paldies brīnišķīgajiem ceļa biedriem ar kuriem kopā tika pavadītas šīs dienas. Paldies mūsu Stopiņu novada domei, kura palīdzēja realizēt šo jauko ceļojumu. Paldies mūsu diriģentei Kristīnei par izturību un nesatricināmo mieru organizējot braucienu. Paldies visiem kora atbalstītājiem un draugiem! Uz tikšanos koncertos un pasākumos Stopiņu novadā, jaunajā sezonā!

 

Sieviešu koris “Madara” Aija Lipska. (Foto no kora arhīva)