Aptaujas pārskats par Ulbrokas bibliotēkas pakalpojumu kvalitāti

24/05/2018

Aptaujā piedalījušies kopumā 57 respondenti. 47,4% vecumā, kurš pārsniedz 50 gadus. 31,6% ir vecumā no 31-50 gadiem, 17,5% ir līdz 18 gadus veci. Un mazāk kā 5% ir respondenti vecumā no 19 līdz 30 gadiem. Aptaujas anketas darbības laiks 2018. gada 5. aprīlis – 7. maijs. Apkopotās atbildes katram anketas jautājumam uzrādītas procentu, kā arī skaitļu veidā. Aizpildot anketu, uz atsevišķiem jautājumiem lietotājiem tika dota iespēja izvēlēties vairākas atbildes. Tika dota iespēja izlaist jautājumu, ja uz to nebija iespējams atbildēt.
[Patīkami, ka lielākā daļa atbilžu sniedzēju ir darbspējīgā vecumā un zināma daļa ir jauniešu vecuma respondenti. Tātad bibliotēku lieto un par to interesējas ne tikai seniori.]

1.Vai Jūs esat Ulbrokas bibliotēkas lietotājs? (57 atbildes)
91,2% no aptaujas aizpildītājiem ir bibliotēkas lietotāji, un neliela daļa no tiem bibliotēku izmanto katru nedēļu. Pārējie aptuveni 8% bibliotēku neizmanto.
 
2.Kādā nolūkā jūs visbiežāk apmeklējat bibliotēku? (57 atbildes)
54 jeb 94,7% lietotāji bibliotēku apmeklē, lai izvēlētos sev tīkamas grāmatas. Vēl 11 (19,3%) cilvēki nāk uz bibliotēku arī pēc laikrakstiem. Tālāk jau seko interneta - 9 (15,8%), drukāšanas – 5 (8,8%) un skenēšanas pakalpojumu – 2 (3,5%) izmantotāji. 

3. Kādus no bibliotēkas piedāvātajiem resursiem Jūs izmantojat visbiežāk? (57 atbildes)
Līdzīga situācija ir ar bibliotēkas resursiem. Puse no bibliotēkas apmeklētājiem lasa grāmatas.  Tas ir 51 (89,5%) cilvēks no 57 aptaujātajiem. Bērnu grāmatas lasīšanas nolūkos ņem 18 (31,6%) cilvēki. Aptuveni vienādi skaitļi ir periodikas un interneta izmantotājiem. Attiecīgi – 11 (19,3) un 10 (17,5%).  Lai gan datu bāzes bibliotēkā izmanto reti, tomēr tās lietojuši 4 aptaujātie (7%). Bet pavisam maz – pa vienai personai no aptaujātajiem jeb 1,8% katrai opcijai izvēlas CD UN DVD diskus.

4.Vai Jūs apmierina bibliotēkas grāmatu krājums? (56 atbildes)
Uz jautājumu vai lietotājus apmierina bibliotēkas grāmatu krājums ar “Jā” atbildējuši 76,8% no respondentiem. Daļēji apmierināti ar bibliotēkas krājumu ir 21,4% cilvēki. Pavisam mazs skaits no bibliotēkas lietotājiem ir tādi, kas nepieciešamo atrod sev paši, bet priecē tas, ka grāmatu krājumu  par neapmierinošu neuzskata neviens no bibliotēkas apmeklētājiem.

5.Vai ir kādas konkrētas grāmatas, autori vai tēmas, ar ko papildināt bibliotēkas krājumu? (27 atbildes)
Lasītāju vēlmes attiecībā uz to, kādus avotus viņi vēlētos redzēt Ulbrokas bibliotēkas krājumā, ir visdažādākās – no konkrētiem autoriem un grāmatām līdz nozarēm. Tā lasītāji vēlētos bibliotēkas plauktos redzēt grāmatu “Nodotā” [Latvijā nav izdota] un “Daiļās būtnes” trešās daļas [Latvijā nav izdota] un Dīna Kūnca darbus. Starp vēlmēm ir arī Jāņa Ezeriņa “Stāsti un noveles”, Induļa Paiča “Deviņi dvēseles uzdevumi”, Agatas Kristi darbi, Aspazijas un Raiņa veikums. Tāpat lasītāji vēlas, lai bibliotēka iegādājas vairāk bērnu grāmatas (konkrēti – trīsgadīgam lasītājam), psiholoģijas un pedagoģijas nozares izdevumus, latviešu autoru darbus, grāmatas par dārzkopību, bērnu grāmatas angļu un vācu valodā, austrumu zemju literatūru un Nobela prēmijas ieguvēju grāmatas, piemēram Richard H. Thaler “Misbehaving: The Making of Behavioral Economics”. Pastāv ieteikums iegādāties arī vairāk DVD. [Te jāmin, ka bibliotēka iespēju robežās tiešām iepērk psiholoģijas, pedagoģijas un dārzkopības izdevumus, kā arī aktuālākos un pieprasītākos izdevumus citās nozarēs un daiļliteratūrā.]

6.Vai jūs apmierina bibliotēkā pieejamo 28 periodisko izdevumu klāsts? (54 atbildes)
Bibliotēkas lietotājus apmierina bibliotēkā šobrīd pieejamo 28 periodisko izdevumu klāsts. Šādi atbildējuši 61,1% no respondentiem, bet 18,5% ir apmierināti daļēji. Pārējie šo bibliotēkas piedāvājumu neizmanto vai nevar atbildēt uz jautājumu.

7. Vai ir kādi konkrēti periodisko izdevumu nosaukumi, ko Jūs vēlētos redzēt bibliotēkas krājumā? (20 atbildes)
Lasītāji vēlas bibliotēkas krājumā redzēt.  Žurnālus “Ieva”, “Ievas Dārzs”, “Ievas Māja”, “Ievas Stāsti”, “Rīgas Laiks”, “Klubs”, “Santa”, “Četras Sezonas” un rokdarbu žurnālu “Verēna”. [Daļu no minētajiem izdevumiem (žurnālu “Ieva” komplekts, žurnāls “Santa”) ar Latvijas Pasta starpniecību abonē Stopiņu novada Sauriešu bibliotēka. Jau vairākus gadus “Rīgas Laiks” ir LNB komplektēšanas nodaļas dāvinājums visām publiskajām bibliotēkām.]

8.Vai Jūs lasītu nozaru literatūru angļu valodā? (55 atbildes)
Diemžēl, nedaudz vairāk nekā puse (58,2%) respondentu nelasītu nozaru literatūru angļu valodā. Tomēr liela daļa (34,5%) no atbildēm vēsta, ka mums tomēr ir lasītāji, kuriem izglītības, interešu un izklaides vajadzībām nepieciešama nozaru literatūra angliski. Neliela daļa respondentu atbildējusi, ka nozaru literatūru angliski lasītu tikai nepieciešamības gadījumā vai noteicošais būs piedāvājums. Atsevišķi respondenti atzīst, ka nezina angļu valodu.

9.Vai Jūs izmantotu e-grāmatu pakalpojumu? (54 atbildes)
Savukārt e-grāmatu pakalpojumu, ja būtu tāda iespēja, izmantotu nedaudz mazāk nekā puse (44,4%) bibliotēkas lietotāju, bet 51,9% to neizmantotu. [Domājams, ka iemesls tam ir vēl neapzinātās e-grāmatu abonēšanas iespējas un nepieciešamība pēc kaut cik piemērotiem informācijas nesējiem.] Neliels procents lietotāju tomēr pa reizei vēlētos izmantot šo opciju un tikpat daudz lietotāju to vēlētos vismaz izmēģināt.

10.Kas, pēc jūsu domām, būtu nepieciešams, lai bibliotēka kļūtu pievilcīga jauniešiem? (33 atbildes)
Kas jādara, lai palielinātu lasīšanas ietekmi jauniešu vidū un bibliotēka kļūtu pievilcīga jauniešiem? Uz to ir atbildes, kuras liek mainīties gan bibliotēkai, gan jauniešiem. Tostarp bibliotēkai jānodrošina jauniešu literatūras piedāvājums un tematiski pasākumi. [Mūsuprāt, bibliotēka pašlaik ir jo īpaši apgādāta ar jauniešu literatūru, galvenokārt jauno cilvēku iecienītajā fantāzijas žanrā. Ir arī latviešu autoru darbi un ik pa laikam norisinās pasākumi, uz kuriem aicināti arī jaunieši.]
Starp respondentu ieteikumiem arī – ērtāka, mūsdienīga vide, plašs e-grāmatu un klausāmgrāmatu piedāvājums, studijām nepieciešama literatūra, mūzikas bibliotēka. Tiek ieteikts arī dažādot pasākumus, nodrošināt lielāku telpu datoriem, uzaicināt kādu jauniešu autoritāti, apskatīt jauniešus interesējošas tēmas. Izmantot mūziku, medijus. Vislabāk uzaicināt vietējos jauniešu līderus un pavaicāt, kā un ko darīt viņiem. Ļaut darboties jauniešiem pašiem.
Kāds no respondentiem saka, ka vajadzīgi tikai zinātgriboši jaunieši.
Attiecībā uz grāmatām ieteikums iepirkt tikai populārākās grāmatas un vadīties pēc pieprasījuma. Iepirkt pašpalīdzības (self help) un populāras autobiogrāfijas, piemēram, Nelson Mandela “Long Walk to Freedom”” vai Jordan Peterson “12 Rules for Life: Antidote to Chaoss”. Arī kāds cits respondents saka, ka vēlas bibliotēkas plauktos redzēt grāmatas angļu valodā.
Starp atbildēm ir arī “lasīšanas popularizēšana” un “piemērotāka atmosfēra”. Vēlreiz starp vēlamajiem faktoriem minētas e-grāmatas, DVD ar jaunākajām filmām, izglītojošu datorspēļu klāsts. Svarīga ir arī informācija par bibliotēkas pieejamību, atrašanās vietu, par kuru bibliotēka jau savlaicīgi padomājusi. Pieminēts, ka bibliotēkai nepieciešams jauniešu elks, kas lasa un liek lasīt. Vairāki atbilžu sniedzēji gaida uz jaunām, plašākām telpām. Ir tādi, kuriem pašlaik nav sava viedokļa un kuri uzskata, ka bibliotēkas un jauniešu attiecībās viss ir kārtībā. Tomēr, citējot kādu garāku atbildi; “Tos, kam patīk lasīt, interesētu pasākumi par konkrētām grāmatām, tematiku, tikšanās ar autoriem. Tos, kas ar lasīšanu draudzējas mazāk, varbūt varētu iesākumā “vilināt” ar blakus nozarēm – rokdarbu, fotografēšanas, spēļu pēcpusdienām un piedāvājot atbilstošu nozaru literatūru utml.”
Bet kāds no respondentiem saka, ka jāmaina vērtību sistēma valstī kopumā.

Uz jautājumu Nr.11 “Vai Jūs esat apmeklējis (-usi) bibliotēkas rīkotos pasākumus (56 atbildes) 69,6% atbildējuši pozitīvi, bet 30,4% no respondentiem nav nākuši uz bibliotēkas pasākumiem.

12. Jūsu iespaids par apmeklētajiem pasākumiem. Vai ir kādas vēlmes vai ieteikumi turpmāko pasākumu organizēšanai? (38 atbildes)
Komentējot vēlmes un ieteikumus turpmākajiem pasākumiem, cilvēki vēlas redzēt vairāk bērnu un jauniešu pasākumus, vēlas pasākumos uzdziedāt. Domājams, atbrīvotākas atmosfēras nodrošināšanu, kāda cita atbildes sniedzēja vēlme ir “lasīšanas plenēri brīvā dabā ar muzikālām pauzēm akustiskās mūzikas pavadījumā”. 
Citi respondenti saka, ka visi pasākumi ir ļoti saturiski pārdomāti, atmiņā paliekoši un labi organizēti. Ulbrokas bibliotēkas pasākumi esot ļoti labi, - meitenes strādā, profesionāli, radoši un pārdomāti. Kādam ļoti paticis stāsts par Austrāliju jeb – tikšanās ar Pēteri Strubergu, kas bibliotēkā norisinājās 2018. gada 20. martā. Un turpināt ceļojumu tēmu grib vēl vairāki citi anketas respondenti. 
Labs ieteikums ir “jauniešiem uzstādīt pienākumu organizēt, pieaugušo vadībā, lai apgūtu iemaņas strādāt kopā. Protams, ka jābūt arī atalgojumam.” Vēl kāds cits saka, ka; “Apmeklētie pasākumi ir izzinoši, kur valda patīkama, cilvēciski sirsnīga atmosfēra.”
Tomēr ir arī komentāri, kur par bibliotēku izteiktas ne tik pozitīvas domas. Ir vēlme; “Lai pasākumi netiktu rīkoti tikai pietuvinātām personām, jo bieži informācija par pasākumiem tiek publicēta, tikai tad, kad ir palikušas brīvas vietas pēc pietuvinātām personām” un “bieži pasākumi tiek rīkoti īpašiem cilvēkiem, tiek izziņoti pa kluso.” Kāds no anketas aizpildītājiem saka; “Ieteikums piedāvāt visiem bibliotēkas apmeklētājiem, Stopiņu novada nodokļu maksātājiem visus bibliotēkas organizētos pasākumus, tai skaitā arī ekskursijas, kas tiek izziņotas tikai konkrētam cilvēku lokam. Vai vismaz pēc tam nelikt rakstus pagasta avīzē par šīm ekskursijām, kur būtībā tiek aicināti konkrēti cilvēki.” [Jāpiemitina, ka šādi komentāri liecina par to, ka bibliotēkas pasākumi ir ļoti pieprasīti. Protams, informāciju par topošajiem pasākumiem vispirms uzzina tie, kas visbiežāk apmeklē bibliotēku, tātad – tiešām vistuvāk bibliotēkā notiekošajam esošās personas. Informācija par bibliotēkas pasākumiem tiek savlaicīgi izziņota no pasākuma uz pasākumu un bibliotēkai pieejamajos saziņas līdzekļos. Šī tēma apskatīta nākamajā jautājumā.] 
Ļoti pozitīvi tiek vērtētas ekskursijas uz rakstnieku muzejiem[mājām]. Respondenti saka; “Paldies, ar lielu prieku apmeklēju kvalitatīvi sagatavotus pasākumus.” Un – “Esmu sajūsmināta par katru apmeklēto pasākumu, jo tie ir pārdomāti un “izauklēti” līdz vissmalkākajām niansēm ar milzīgu sirsnības devu.” 
Bet vispatīkamāk dzirdēt kāda cilvēka teikto; “Vērtīgākie pasākumi mūsu pagasta ietvaros!”


13.Kādā veidā iegūstat informāciju par bibliotēkas aktualitātēm? (56 atbildes)
Informāciju par bibliotēkas aktivitātēm 41 cilvēks jeb 73,2% procenti no aptaujātajiem iegūst uz vietas – bibliotēkā. Otrs lielākais informācijas avots ir novada mājaslapa. Tajā ieskatās 35 jeb 62,5% cilvēku. Un 27 (48,2%) cilvēki ieskatās bibliotēkas informācijā arī novada laikrakstā “Tēvzemīte”. Aptuveni līdzīgi tiek izmantoti bibliotēkas Facebook un Biblioteka.lv konti. No visiem cilvēkiem, kuri piedalījās aptaujā, tos izmanto attiecīgi 4 un 3 cilvēki. [Te jāpiemin, ka uz šo brīdi – 17.05.2018 Stopiņu novada tīmekļa vietnei Facebookā ir 59 sekotāji].

14.Vai izmantojat bibliotēkas elektronisko katalogu? (56 atbildes)
Lai gan bibliotēkas elektronisko katalogu lielākā daļa – 48,2% lietotāju izmanto tikai dažreiz, tomēr tas ir labs rādītājs, ņemot vērā, ka 17,9% to izmanto regulāri. 32, 1% to neizmanto, bet daži lietotāji ir ar mieru elektronisko katalogu izmantot nākotnē sakot – “pagaidām, nē”.

15.Vai esat informēts par attālinātām elektroniskā kataloga izmantošanas iespējām (izdevumu rezervēšana, termiņa pagarināšana, iestāšanās rindā uz grāmatu)? (56 atbildes)
73,7 procenti ir informēti par attālinātām elektroniskā kataloga izmantošanas iespējām, bet 28,3% - nav. Ceram, ka mūsu lasītāji turpinās uzklausīt bibliotekāru ieteikumus un iepazīties ar iespējām, kuras atvieglo grāmatu apriti kā pašam lietotājam, tā bibliotekāram.

Paldies par atsaucību, atklātību un veltīto laiku! 

Tikai kopā mēs varam izvērtēt pakalpojuma nozīmi, kura apmierina lietotāja vajadzības, kā arī izprast sniegtā pakalpojuma trūkumus un nepilnības.

 

Daiga Brigmane
Ulbrokas bibliotēkas vadītāja