• Sākums
  • /
  • JAUNUMI
  • /
  • Attīstība
  • /
  • 8.februāra seminārā sniegtais informatīvais materiāls par iespējām siltināt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar ES fondu atbalstu

8.februāra seminārā sniegtais informatīvais materiāls par iespējām siltināt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar ES fondu atbalstu

06/03/2012

2012. gada 8.februārī Stopiņu novada Ulbrokas kultūras namā notika seminārs par iespējām piesaistīt Eiropas Savienības (turpmāk ES) finansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanai. Semināra organizēšanu bija uzņēmies Rīgas plānošanas reģions, piesaistot projekta „Mājas draugs” un Kurzemes reģionālās enerģētikas aģentūras projekta vadītāju Signi Kajaku.

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanai no ES struktūrfondiem ir iespējams saņemt 50 % līdzfinansējumu. Gadījumā, ja mājoklī dzīvo maznodrošinātas personas, tad šīs personas var saņemt 60 % līdzfinansējumu.

Lai gan ES līdzfinansējums māju siltināšanai ir pieejama jau vairākus gadus, Stopiņu novadā šāda iespēja nav izmantota. Uz aktīvu mājokļu siltināšanu aicināja Stopiņu novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Paulāne un pašvaldības aģentūras „Saimnieks” direktors Jānis Koponāns, minot pašvaldības atbalstu daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, apmaksājot energoaudita1 un tehniskā projekta vai vienkāršotās renovācijas kartes izmaksas.

Semināra norises laikā soli pa solim tika apskatīts, kas jādara, lai māja iegūtu jaunu veidolu, tiktu ietaupīti energoresursi un iedzīvotāju finanšu resursi.

Ēkas siltināšanas laikā iespējams veikt ventilācijas sistēmu sakārtošanu, siltumapgādes un karstā ūdens sistēmas renovāciju, pārsegumu, ārsienu siltināšanu, logu nomaiņu ēkā.

Kā informēja Kurzemes reģionālās enerģētikas aģentūras projekta vadītāja Signe Kajaka ir vairāki nosacījumi, kas jāzina, lai pretendētu uz ES līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanai. 1. no tiem ir, daudzdzīvokļu mājā ir jābūt vismaz 5 dzīvokļiem, 2. vienam īpašniekam drīkst piederēt ne vairāk kā 20 % no dzīvokļu skaita mājā (izņemot pašvaldībai piederošos dzīvokļus), 3. neapdzīvojamās telpas (biroji, veikali) ir ne vairāk kā 25% no visas ēkas, 4. ēka nedrīkst būt Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, 5. pēc projekta realizācijas siltumenerģijas ietaupījumam ir jābūt vismaz 20%. Daudzdzīvokļu mājas siltināšana, kopš līguma parakstīšanas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (turpmāk LIAA), ir jāveic 24 mēnešu laikā.

Tikām informēti, ka pirms projekta iesniegšanas LIAA daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem kopsapulcē ir jāvienojas par plānoto siltināšanu, jāapzina ēkas tehniskais stāvoklis, jānovērtē esošais siltuma patēriņš un attiecīgās izmaksas, jānovērtē komunālo maksājumu maksāšanas disciplīna (vai vispār ir vērts uzsākt renovāciju). Tāpat kopsapulces ietvaros jāvienojas par energoaudita veikšanu, tāmes2 sastādīšanu, dzīvojamās ēkas apsekojumu veikšanu.

Pirms projekta iesnieguma LIAA ir nepieciešams sagatavot daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju kopsapulces protokolu, inventarizācijas vai kadastrālās uzmērīšanas lietu, mājas tehnisko pasi, energoaudita pārskatu, vienkāršotās renovācijas apliecinājumu, projektētāja apliecināšanas polises kopiju par Ls 100 000. Tāpat ir nepieciešama būvatļauja, būvdarbu un būvuzraudzības žurnāls, kā arī atvērts konts bankā līdzfinansējuma saņemšanai, jāiesniedz iepirkuma plāns. Ja būvdarbiem paredzētā summa pārsniedz Ls 120 000 ir jāveic publiskais iepirkums, ko uzrauga LIAA. Gadījumā, ja kādam no iedzīvotājiem ir piešķirts maznodrošinātā statuss, apliecinošs dokuments ir jāiesniedz kopā ar pārējo dokumentāciju - tādejādi ir iespējams saņemt lielāku līdzfinansējumu.

Laikā, kad jau notiek dzīvojamās mājas renovācija, LIAA jāiesniedz starpatskaites, pēc kurām var saņemt starpmaksājumus. Slēdzot līgumu ar LIAA, var pieteikties 20 % avansam būvniecības uzsākšanai.

Iedzīvotājiem vajadzētu ņemt vērā to, ka kredīta atmaksa notiek tikai pēc daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanas darbu pabeigšanas, kā arī to, ka katrs dzīvokļa īpašnieks atsevišķi veic kredītu atmaksu par siltināšanas darbiem, to nedara visa māja kopā. Gadījumā, ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem vēlas - visu summu var atmaksāt vienā reizē vai īsākā laika posmā, nekā noteikts līgumā.

Ja kredīta atmaksas laikā kāds no dzīvokļu īpašniekiem nolemj dzīvojamo platību pārdot kredītsaistības pāriet nākamajam īpašniekam.

Daudzdzīvokļu mājas siltināšana ir ne tikai veids kā padarīt mājokli siltāku, bet arī - kā ietaupīt naudu, jo rēķinu samazinājums ir vērojams jau pēc renovācijas veikšanas, neskatoties uz to, ka papildus ir jāveic kredīta atmaksa bankai. Nav tādu gadījumu, kad siltināšana neatmaksātos finansiālā ziņā. Signe Kajaka dalījās pieredzē ar jau īstenotiem projektiem visā Latvijā, norādot, ka kaimiņu novadā Ropažos, Zaķumuižā, vairums daudzdzīvokļu mājas ir siltinātas un iedzīvotāji ir apmierināti ar esošo rezultātu.

Šeit pieejama semināra prezentācija par iespējām siltināt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar ES fondu atbalstu.

Plašāka informācija par dažādiem informatīviem materiāliem attiecībā par daudzdzīvokļu māju siltināšanu ir pieejami Ekonomikas ministrijas mājas lapā, sadaļā "Dzīvo siltāk!": http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30319 un http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30600.

Konsultācijas par iespējām siltināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ar ES fondu atbalstu var saņemt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (tālrunis 67039499), kā arī internetā ir pieejama plašāka informācija: http://www.liaa.gov.lv/lv/es_fondi/pienemsana/dms_9/

1Energoauditā tiek atspoguļots kādus būvdarbus ir nepieciešams veikt, lai tiktu sasniegti nepieciešamie siltumenerģijas ietaupījumi.

2Tāmē atspoguļo detalizētu izmaksu aprēķinu pa darbu vai konstrukciju veidiem.

Vineta Krūze, Stopiņu novada domes attīstības un plānošanas speciāliste