2 item(s)

$79.00

Līgo parks

 

Līgo parks ir īpaša vieta Latvijā un pasaulē. Atklāts 1988.gadā. Līgo parkā līdzās sadzīvo un papildina viens otru kultūrvēsturiskais mantojums un novada kultūras dzīves norise. Līgo parkā apskatāmas 11 unikālas latvju rakstu zīmju akmens skulptūras (autors – tēlnieks Uldis Sterģis), ozolu un bērzu birzs. Brīvdabas estrāde ir lieliska vieta svētku svinēšanai un pasākumu rīkošanai.

Biruta Zvaigznīte, grāmatā "Mēs stāstām par Stopiņu novadu" par Līgo parka tapšanu raksta:

"Tie, kas dodas uz Sauriešiem vai Salaspili, lielceļa malā noteikti pamanīs akmeni-milzi - ar iekaltu vārdu "Līgo". Jā, te tas ir - vienīgais Latvijā šāda veida parks. Tā izveides iniciatori ir paši ulbrokieši. Un sākumā bija tā: vai Līgo svētku svinēšana bija vai nebija tā laika valdības atļauta, ciema ļaudis meklēja iespēju svinēt šos svētkus kopā. Kur gan tas visur nenotika: Acones dzelzceļa pļavās, Brīvzemnieku laukmalē, Ulbrokas ezera krastā, skaļāk un klusāk, bet riepu dūmi līdz debesīm vismaz dienas divas... 1988.gada agrā pavasarī nejauši satikās trīs ciema speciālisti: mākslinieks akmeņkalis Uldis Sterģis, ciemā dzīvojošais arhitekts Elmārs Orniņš un v/s "Ulbroka" galvenā ekonomiste Biruta Zvaigznīte. Tieši viņam bija noteicošais vārds estrādes plānošanā un būvē. Bija nepieciešams plašs sabiedrības atbalsts - katru mēnesi te notika vismaz divas, trīs talkas. Strādāja pēc izveidota grafika (tas atrodas muzejā). Strādāja ne tikai "Ulbrokas", bet arī Rīgas PMK, zinātnes un ražošanas apvienības "Stars" ļaudis. Ne arhitekts, ne mākslinieks, ne citi iniciatori un lielo darbu darītāji nav ne kapeiku sev prasījuši. Viss darīts pašu rokām, pašu sirdsapziņai un godam. Pat lielais akmens 1987.gadā (kad vēl skaļi nerunāja par Līgo svētku atjaunošanu) noskatīts tepat pašu mājās. Saimniecības direktora Pētera Vilka atbilde uz jautājumu, kāpēc šāds parks vajadzīgs, bija īsa: "Kopības izjūtai ar savu tautu". (...)

Līgo parka kalna galā sev mājvietu radis Auseklis. Tas ir tā laika v/s "Ulbroka" metālkalēja Gunāra Andersona darbs. (...)

Līgo parku ciema ļaudis pirmo reizi ielīgoja 1988.gada 23.jūnija vakarā. (...)

1992.gada vasarā Līgo parkā vareno ozolu aizgādībā tika uzstādīti latvju zīmju akmeņi."*

*Zvaigznīte, B. "Mēs stāstām par Stopiņu novadu". Rīga, "Pētergailis", 2005, 206.-208.lpp.

Rakstu zīmju akmeņi Līgo parkā. Autors - tēlnieks Uldis Sterģis.

Līgo parkā līdzās sadzīvo un papildina viens otru gan kultūrvēsturiskais mantojums, gan novada kultūras dzīves norise. Vasarā koncertdarbība un kultūras pasākumu norise pārceļas uz Līgo parku. Šeit ir plaša brīvdabas estrāde ar dabīgo dēļu skatuvi. Latvijas novadu sadziedāšanās, sadejošanās svētki, "Dziesma manam novadam", "Līgo parka lielais Vasaras festivāls", gadskārtu svētki - Lieldienas un Jāņi, teātra izrādes, un daudzi citi kultūras un atpūtas pasākumi  visu vasaru notiek Līgo parkā.

2013.gadā Līgo parkam apritēja 25 gadi. Par godu šim notikumam mākslinieks Rolands Vēgners bija izveidojis "Līgo 25" svētku logo, kas 2013.gadā rotāja Stopiņu novadu. "Līgo 25" logo attēlotā saule simbolizē mūsu dzīves ritumu. Krāsas, kas zaigo saules rakstos - saules ceļu dienas garumā, kas simboliski savijas arī ar cilvēka dzīves gājumu. Bordo krāsas mirdzums simbolizē mūsu tautas vienotību. Jubilejas gada ietvaros, pašvaldība organizēja konkursu novada skolēniem "Līgo parkam 25". Stopiņu novada pašvaldība bija sagatavojusi īpašu svētku programmu vasaras mēnešos, kas priecēja Līgo parka viesus. 

2014.gadā Līgo parkā mājvietu rada vēl viena tēlnieka Ulda Sterģa darināta latvju rakstu zīmes skulptūra laukakmenī – „Auseklīša zīme”.

Atpakaļ