2 item(s)

$79.00

Navigācija

Pasākumi

 


Pilsētvide un mākslas plenēri Stopiņu novada viensētā “Brasliņas”

Pēc vairāk nekā piecdesmit gadiem netālajā pieRīgas apkārtnē pulcējas tuvāki un tālāki novada ļaudis. Saimnieces Māras Brasliņas nodomāti un Ulbrokas bibliotēkas pētnieciskajā darbā izzināti, personību un notikumu fakti ir atgādinājums mākslinieku un plenēru darbībai šajā apvidū. Dažādu personību tikšanās, vēsturiski apzinātajos apstākļos – 20. gadsimta II puse, rosina dialogu un interesi par dabas un cilvēku mijiedarbības radīto kultūrvidi. Caur jaunradītu saturu runājam par lietām, kas kopumā ir kultūras identitātes jautājums un raksturo nemateriālā kultūras mantojuma nacionālās vērtības kā dažādu vēsturisku mantojumu kopumu. “Brasliņu” mājas vēsturei pieder saimnieces Almas Brasliņas (1907 – 1976) izcili veidotais dārzs, bibliotēkas darbība un viesmīlība, kur pulcējās tā laika kultūras un mākslas personības – tēlotājmākslas pārstāvji Leo Kokle, Jānis Pauļuks, Harijs Veldre, Edgars Vinters, rakstniecības – Kārlis Grigulis, Ausma Pormale, Austra Dāle, Elza Stērste, latviešu estrādes vecmeistars Tālis Matīss, koklētājs Roberts Jūsmiņš un daudzi citi, par kuriem šobrīd varam lasīt Viesu grāmatas un saglabāto vēstuļu rokrakstos. Iespējams, daudziem nezināma mākslinieku „kopienas” radošā darbnīca ārpus Rīgas, kas nostāstos, liecībās – tērpos, gleznās ir skatāma pasākuma laikā. 

Pirmie Ziedoņa svētki tika organizēti 1967. gada 22. maijā, kuriem sekoja vēl trīs citi. Almas Brasliņas domās vienmēr ir bijusi ideja padarīt šo vietu par kultūras cilvēku sanākšanas vietu. Panākt, lai cilvēki sev apkārt redz ne tikai darbu, bet arī skaisto – literatūru, mūziku un mākslu. Visu notikumu priekšvēstnesis ir kolhoza “Ļeņina ceļš” bibliotēka, kura darbojās no 1950.–1962. gadam.  Lai atceramies vien, cik bibliotēkas labi veica politiskās aģitācijas un kultūras izglītības darbu. Padomju laikā bibliotēkām bija sava virsvadība, kad tiek sniegti ne tikai padomi, bet arī kursi, apmācības, grāmatu komplekti. Neizpalika jaunāko laikrakstu priekšā lasīšana un pārrunas par izlasīto, tā veicot svarīgu darbu partijas un valdības vēsturisko lēmumu izskaidrošanā.

ZA Fundamentālās bibliotēkas bibliotekāres A. Neimanes ieraksts Viesu grāmatā atklāj, ka “Apmeklējot l/a “Ļeņina ceļš” bibliotēku, tā mani patīkami pārsteidza ar savu mājīgo iekārtojumu, kas bibliotēkas vienību skaita ziņā jau sasniedz masu bibliotēkas apmēru ( vienību skaits pāri par 1000) un sirsnību ar kādu l/a “Ļeņina ceļš” kultordze veic savu darbu bibliotēkā. 13. VIII.52”.

Savukārt Rīgas rajona bibliotekāre A. Emsiņa savā vērtējumā piebilst “Sakarā ar Rīgas rajona Kulturzglītības nodaļas rekomendējumu apmeklēju l/a “Ļeņina ceļš” bibliotēku. Bibliotēkas telpas ļoti mājīgas, iekārtotas gaumīgi. Grāmatas saliktas plauktos pēc nodaļām. Klasifikācija pareiza. L/a “Ļeņina ceļš” kultordze b. Brasliņa savu darbu veic ar lielu sirsnību un darba mīlestību, kā bibliotēkā, tā pārējā kultūras darbā. 25.VIII.52”. 

Tā paša gada augustā “L/a “Ļeņina ceļš” bibliotēka sarīkoja solo dziesmu koncertu veltītu ražas novākšanai.  Koncertā piedalījās: Alma Brasliņa, Helga Līcīte, Jānis Pauļuks, Harijs Veldre, Dzidra Bērziņa”. Tā ir mazākā ierakstu daļa, ko pieminu.

2018. gada ziedošais pavasaris ir svētku tradīcijas atjaunošana, kur dreskoda aksesuārs dāmām ir cepure, kungiem - tauriņs. Ziedoņa svētki izskan kā kultūras mantojuma apvienojums mākslā, mūzikā un atmiņu stāstos. Ēkas vēsturiskie artefakti un kultūrtelpas vērtību savdabība atgādina un rada interesi par tradīcijām, kam piemīt gan kultūrvēsturiska, gan mākslinieciska vērtība. Edvarda Šmite, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja speciāliste mākslas vēsturniece un gandrīz vai novadniece, norāda, ka ir pareizi, ja, uz nākotni ejot, atgādinām par bijušo. Zinātniece klātesošajiem atgādina to laiku, kad tiek noteikta jauno mākslinieku attieksme pret apkārtējo pasauli un reālo dzīvi. Saprotot un mīlot gan cilvēkus, gan dabu, veidojušās mākslinieku liecības par sava laika kultūras sabiedrību. Uzdzirksteļo tikumi un netikumi, uzvirmo stāsti un pastāsti, kaut kur atmiņās nosmaržo tā laika ziedu dārzs. Stāstījums ar akadēmiskāku vai populārāku ievirzi ir subjektīvs faktors, kur nav kategoriskuma un absolūtu secinājumu.

Reibinoša pavasara ziedu elpa uzvirmo, kad mākslas vēsturniece Vita Banga uzbur personību un notikumu radošo bohēmu vai kultūrvides darbību “Brasliņās”. Stāsts par tērpiem, glezniecību ir brīva radošā gara izpausme, kas tiecas atspoguļoties radniecīgās formās. Almas Brasliņas zaļais koncerttērps arī šodien ir goda vietā, grezna laikmeta liecība.

Ne tikai pagātne, bet galvenokārt dzīvā vēsture atklājas saimnieces Māras Brasliņas un viesu atmiņās un jaunības gaitās. Spilgtie iespaidi par “Brasliņās” dzīvojošām personībām ir laikmeta notikumu liecības, kas prasās būt dzirdamas un vērā ņemamas. Ļoti iespējams, ka reiz būs slapjo vistu festivāls vai kāds radošs mākslas plenērs, izstādes iekārtojums.

Mākslas vides cilvēks ir klātesošais Dzintars Melnis, kura karikatūras un ilustrācijas iepriecina pasākuma dalībniekus. Nemanāmi radīts portretējums patīkami pārsteidz nesagatavotus to saņēmējus. Pilnai līksmībai un svētku noskaņai atklājas mūziķes, gleznotājas Ainas Božas koncertprogramma “Savai Zemītei”, kur valda krāsas, sajūtas un tīkams noskaņojums. Ieliekot to, sirds un dvēseles patiesības svaros, Gunas Mūriņas vārdiem, “Brasliņās” atkal ienākusi māksla, kas te ļoti, ļoti daudz mājojusi. Šeit tāpat kā šodien skanējusi mūzika, tikšanās, daudz tā laika kultūras. Kultūras centrs “Brasliņās”.

Ulbrokas bibliotēkai prieks par padarīto un īstenoto. Arī turpmāk veiksim pētniecisko darbību un jaunu novadpētniecības resursu apzināšanu. 

Paldies Stopiņu novada pašvaldībai par atbalstīto un finansēto projektu “Ziedoņa svētki: radošo personību tikšanās “Brasliņās”. Paldies Brasliņu ļaudīm par labvēlību un izdošanos Ziedoņa svētku tradīcijas turpinājumam citugad. 

Foto galerijas autores Vita Banga, Inese Skrastiņa, Ieva Mūrniece: http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/pavasara-un-ziedona-svetki-vienseta-braslinas

Raksta autore
Daiga Brigmane,
Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja

2018. gada 18. maijs

 

Pētera Brūvera dzimšanas diena dzejnieka dzimtajās mājās

vai tie zvaniņi skan man
(atbalsojas: vai man? vai man?)
skan un skan bez mitas
krēslas stundā neredzami
sudrabmēlēm dzidri sitas 
vai tie zvaniņi skan man? 
/Pēters Brūveris “Pirmais dzejolis. Biķernieki”/

25. aprīļa rīta pusē dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera dzimtajās mājās Stopiņu novada “Kalējos ” rosījās bibliotekāri. Dzejnieka jubilejas pasākumu ievadīja Bibliotekāru talka. Ulbrokas bibliotēkas rosināta, aizsākta un veiksmīgi iedzīvināta, tā piekto gadu piesaista ne tikai novada bibliotekārus, bet arī atbalstītājus, pašvaldības pārstāvjus.

Kopīgiem spēkiem, mundrā solī, priecīgā noskaņojumā tika posta mājas sēta, dārzs ieguva spilgtu atraitnīšu akcentu, atbrīvojās no vecajiem zariem un kokiem. Īpaša “Kalēju” mājas sastāvdaļa ir dzejas dienu norises vieta, par kuru tiek turēta rūpe ikkatrā talkas reizē.

Talcinieki priecājās ne tikai par pašu paveiktajiem darbiem un saposto vidi, bet ar gardu muti ēda katlā virs ugunskura vārīto grūbu biezputru ar pasakainu sēņu mērci un slavēja bibliotekāres Kristīnes virējas prasmes. Paldies visiem, kas piedalījās, lai saglabātu, uzturētu mūsu novada kultūrvēsturisku vietu un dotu tai jaunas iespējas nākotnē.

Savukārt pēcpusdienā, noslēdzot Pētera Brūvera 60. jubilejas gadu, uz grāmatas atklāšanas svētkiem sāka pulcēties daudzi interesenti un dzejnieka meitu Zanes Brūveres - Kvēpas un Indras Brūveres – Darulienes aicinātie viesi. 

Pasākumu, kas bija veltīts, apgādā „Pētergailis” nule kā iznākušajai dzejoļu grāmatai bērniem “Brūveri brūvē”, kuras autori ir Zane un Indra kopā ar savu tēvu, Pēteru Brūveri, ievadīja Stopiņu novada amatpersonas, paužot pateicību par visu iesaistīto pušu sadarbības brīnišķīgo rezultātu- grāmatu. Izskanēja arī prieks par izveidojušos tradīciju, par iespēju “Kalējos” regulāri satikt dzejniekus un dzirdēt dzeju pašu dzejnieku lasījumā.

Emocionāli piesātināts bija komponista Māra Lasmaņa un vokālā ansambļa “Dziedošie” muzikālais sniegums, izpildot dziesmas ar jubilāra vārdiem.

Grāmatas atvēršanas svētkus kuplināja izdevniecības “Pētergailis” vadītāja un rakstniece Inguna Cepīte, dzejnieks un jaunās grāmatas sastādītājs Māris Salējs, kā arī grāmatas ilustrāciju autore un starptautiski godalgota māksliniece Gita Treice. Katrs no viņiem, būdami šajā procesā iesaistīti, dalījās savā neatkārtojamā stāstā par grāmatas tapšanas vēsturi, par dzejniekiem un cilvēkiem Pēteru, Zani un Indru Brūveriem. 

Pētera Brūvera dzeju skandēja gan dzejnieks Māris Salējs, gan dzejniece Daina Sirmā. Likās pats vārsmu autors uzmanīgi visu no augšas vēro, jo solītās lietainās dienas vietā, reizēm paspīdēja arī kāds saules stariņš, bet lielākoties pūta samērā nejauks vējš, likdams cilvēkiem sildīties ar vārda spēku un emocijām. Sveiciens dzimšanas dienā, dzejniek! 

Klātesošos pilnībā pārņēma dzejnieču Zanes un Indras savdabīgās balsis, kad viņas lasīja savus darbus no jaunā krājuma„ Brūveri brūvē”. Caur viņu dzejoļiem atklājas tik dažādas, bet vienlaicīgi, lai arī izteikti sievišķīgas, tomēr spēcīgas, spilgtas un krāsainas personības, kam ir, ko mums pateikt. 

Milzīgs prieks par kuplo skolu jauniešu pulciņu no Stopiņu pamatskolas un Ulbrokas vidusskolas, kas baudīja dzejas lasījumus. Paldies skolotājām par piedalīšanos novada kultūriglītojošos pasākumos!

Sirsnīgs paldies grāmatas autorēm un visiem grāmatas izdošanā iesaistītajiem cilvēkiem par skaistajiem grāmatas “Brūveri brūvē” atvēršanas svētkiem Stopiņu novadā, Pētera Brūvera dzimtajā mājā “Kalēji”.

Uz tikšanos nākamajos literārajos pasākumos “Kalējos”, jo Stopiņos mīl dzeju!

Aija Sausiņa,
Stopiņu novada Sauriešu bibliotēkas bibliotekāre
(26.04.2018.)

 

Ulbrokas bibliotēkā tikšanās ar rakstnieku, ceļotāju un dažādu kultūru pazinēju Pēteri STRUBERGU

Caur otrdienas, 20. marta, pavasarīgo cīruļputeni pie mums, Ulbrokas bibliotēkā ieradās pasaules apceļotājs un vairāku grāmatu autors Pēteris Strubergs. Cilvēks, kurš pēc būtības ir zinātkārs dēkainis un mēdz iegaumēt vissīkākos faktus un notikumus. Tikšanās reizē labprāt izklāsta zināmo kultūras kontekstu par sabiedrības dzīves stilu Austrālijas stāstā. 

Struberga kungu sagaidījām ar grāmatu izstādi, kurā iekļautas viņa ceļojumiem veltītās grāmatas – 
“Ceļojumu mozaīka”, “Tuvie Austrumi”, “Trīs pērles Āzijas kaklarotā”, “Dienvidamerikas odiseja”, “Sapņu zeme Austrālija”. Neierasti, bet patiesi P. Strubergs rakstījis arī par pazīstamo personību “Anatolijs Danilāns. Dakteris ar atvērtu sirdi”, tikpat atklāti – par savu dzīvesvietu grāmatā “Jūrmalas sirds atmiņu lokos”. Grāmatā “Latvijas leģendas” nodaļā “Kā Āgenskalna puikas padomju laika karogam “Nāves sodu izpildīja”, viņš atceras savas bērnības pasauli. Prieks par lasītājiem, kuriem gan zināmi, gan lasīti minētie nosaukumi.
Bet nu jau bibliotēkas plauktos atrodamas arī citas vērtīgas grāmatas par Austrāliju, piemēram, Ingunas Daukstes Silasproģes “Tāla zeme, tuvi ļaudis” par latviešu dzīvi Austrālijā. Atgriežoties pie pašiem austrāliešiem – atgādinām, ka varat lasīt Ievas Puķes grāmatu “Svētdienas sala”, krokodilu mednieka Arvīda Blumentāla un Rimanta Ziedoņa kopdarbu “Nacionālais dēkainis – krokodilu mednieks”, Andra Tidriķa “Tālskatī Austrālija” un grāmatu krievu valodā, bet ne mazāk interesantu – I.Železnovas un I.Ļebedeva “Еще одно открытие Австралии”.  Savukārt nodaļa “Австралия, Океания и Антарктида” lasāma grāmatā “100 великих чудес природы”. Par Austrāliju rakstījis arī Aleksandrs Vovnijs grāmatā “Cilvēks Austrumos”. Austrāliju un Jaunzēlandi grāmatā “Septiņjūdžu zābakos” aprakstījusi Aina Zemdega. Par Austrāliju rakstīts krāšņajā izdevumā “Gids pasaules apceļotājam”. Par Dienvidameriku, savukārt varam lasīt tikpat košā izdevumā “100 pasaules skaistākās pilsētas” un grāmatas “Kontinentos un valstīs” nodaļā, kas tā arī nosaukta – “Dienvidamerika”.

Satikšanās iemesls nav tikai rakstītais vārds, bet gan autora klātienes saruna par pasaulē mazāko kontinentu. Pasākuma viesis kā īstens ceļotājs, no savām mājām Jūrmalā, ieradās ar autobusu, interesējoties par jaunceļamo Kultūras centru un jau eksistējošām Stopiņu iestādēm, arī par bibliotēku. Vērojams, ka Strubergs ir cilvēks, kurš interesējas un mēģina atcerēties visu. Tostarp, ceļojumu ceļabiedrus no Ulbrokas. 

Ceļošana ir Pētera liekākais hobijs un varētu teikt, pat – dzīvesveids. Savus ārvalstu braucienus viņš aizsācis, strādājot Latvijas Olimpiskajā komitejā. Darbs gribot, negribot palīdzējis, nokļūt valstīs, kurās tobrīd norisinājusies olimpiāde. Taču ceļojumu “garšu” viņš izjutis jau agrā bērnībā, lasot, ceļotāju piedzīvojumus žurnālā “Atpūta”. Sapņiem ir spēja piepildīties, ja vien tie ir īsti.  P. Strubergs Austrālijā bijis trīsreiz. Apceļota visa valsts un iegūtas krāsainas foto atmiņas par neparasto Austrālijas dabu. Klausoties stāstījumā un vērojot foto ilustrācijas, sajūtam sevi līdzi ceļojot, skatot Austrālijas ainavas, dabas mākslas veidojumus – klintis, kalnus, smiltājus, eksotiskos ziedus. Arī to, kas svešā zemē izraisa bailes un atšķirīgo – lielo karstumu, čūskas, zirnekļus, krokodilus un citus zvērus. 

P. Strubergs pabijis ne tikai Austrālijā, bet arī citās – aptuveni 82 pasaules valstīs.  Tostarp apceļotas arī Dienvidamerikas teritorijas – Argentīna, Čīle, Bolīvija un Peru. Rakstnieks un ceļotājs darbojas arī Latvijas Klaidoņu brālībā. Vislielākais nopelns ir rakstnieka grāmatas, kas ļoti spilgti atklāj dažādu valstu kultūru – dabu, tradīcijas, cilvēkus un notikumus. Tikai vērīgam, jūtīgam ceļotājam lemts to nodot dokumentētā veidā. Ar nepacietību gaidīsim nākamo autora grāmatu. 

Lielu prieku sagādāja Struberga kunga līdzņemtie suvenīri – ķengurs ar visu ķengurēnu, bumerangs un citi priekšmeti. Īpaši pasākuma apmeklētājiem patika no ceļojumiem pārvestās galvassegas. Bet mums, bibliotēkas darbiniecēm, savukārt patika plašais pasākuma apmeklētāju pulks. Paldies visiem, kas piedalījās pasākumā, jautāja un saņēma atbildes un labprāt fotografējās ar mūsu viesi.

Ieva Mūrniece, Daiga Brigmane, Ulbrokas bibliotēka
2018. gada 26. marts

 

Ulbrokas bibliotēkas zinību stunda “Zīmes un raksti”

Katrs jaunais gads Ulbrokas bibliotēkā iesākas ar bibliotekāro stundu, kas tiek organizēta pirmsskolas izglītības iestādes “Pienenīte” vecāko grupu audzēkņiem, kurā klātesošie tiek iepazīstināti ar Ulbrokas bibliotēkas darbu un sniegtajiem pakalpojumiem. Šogad, kad notiek gatavošanās Latvijas 100. dzimšanas dienai, janvāris Ulbrokas bibliotēkā tematiski ir zīmju un rakstu mēnesis, tāpēc arī likumsakarīgi, ka bibliotekārā stunda “Zīmes un raksti” tika saistīti ar ikvienam apmeklētājam pieejamo izstādi “No simbola līdz zīmei”, kur zīmei ir dota īpaša loma, neatkarīgi, vai tā ir rakstu zīme, ceļa zīme vai kāda pazīšanās zīme. Arī Ulbrokas bibliotēkai ir sava (mākslinieces G.Muzikantes zīmēta) atpazīšanas zīme – grāmatu bruņurupucītis, kas itin viegli atpazīstams citu bibliotēku vidū. Izstādes ietvaros sīki un smalki iespējams apskatīt un izpētīt rakstu zīmes arī Stopiņu novada tautastērpā, kurš tapis par godu Stopiņu novada 130. dzimšanas dienai. 

Uzmanīgi un ar interesi PII “Pienenīte” audzēkņi no grupām “Rūķēni”, “Gliemezīši”, “Mārītes” un “Kāpēcīši” uzklausīja Ulbrokas bibliotēkas vadītājas Daigas Brigmanes stāstījumu par bibliotēku, izstādi un to saistību ar rakstu zīmēm. Pēcāk mazos bibliotēkas viesus pārsteidza noslēpumains viesis – priecīgais dūrainītis, kurš lasīja pasaku “Dumpīgais cimdu raksts” no Ulbrokas bibliotēkas krājumā esošās M.Cielēnas grāmatas “Pētera vaigi” ar G.Muzikantes košajām ilustrācijām un pēc tās mazos iesaistīja latvju rakstu zīmju meklēšanā, kas bija paslēpušās grāmatu plauktos starp grāmatām. 

Kā jau mācību stundās mēdz notikt, bērni stundu aktivitātes uztver dažādi, vieni disciplinēti, kārtīgi un klusi darbojas ap uzdoto uzdevumu, citi – žiperīgi rosīgi un ātri rod atbildes uz uzdotajiem jautājumiem un pie viena padalās ar saviem secinājumiem.  No jebkuras mācību stundas tiek kaut kas paturēts atmiņā, lai vēlāk to varētu pielietot katrs savā dzīves pratībā. Bibliotekārās zinību stundas nobeigumā katram audzēknim bija jāizgrezno dūrainītis ar jaunapgūtajām zīmēm un rakstiem, un kas zina, varbūt pēc tapušajiem zīmējumu paraugiem kāds dūraiņu pāris tiks arī uzadīts...

Paldies PII “Pienenīte” pedagogiem un metodiskajam personālam par sadarbību 17 gadu garumā un uz tikšanos citās, ar Ulbrokas bibliotēku saistītās, aktivitātēs.  

Foto: http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/bibliotekara-stunda-zimes-un-raksti

Daina Kalmane
Ulbrokas bibliotēkas radošā bibliotekāre

2018. gada 25. janvārī

 

 

PASĀKUMU ARHĪVS

Atpakaļ