2 item(s)

$79.00

Navigācija

Izstādes

 

2018. gads

Literāri tematiska izstāde “JAPĀNAS STUDIJAS UN SINOLOĢIJA - VALODNIEKA, TULKOTĀJA, BIBLIOTEKĀRA EDGARA KATAJA 95 (1923) DARBS, AIZRAUŠANĀS UN DZĪVE”
Lielajam japāņu un ķīniešu kultūras pārzinātājam februārī nozīmīga dzīves jubileja. Šis cilvēks esot skarbs, bet pretimnākošs. Nācis pasaulē Buhedū ciemā, Ķīnā 1923.gada 2.februārī. 1943.gadā beidzis Ziemeļmandžūrijas universitātes Ekonomikas fakultāti. Bet savā dzīvē, viņa paša vārdiem ticot, Katajs pieredzējis 10 valstu karogus. Edgara Kataja tēvs, valcēnietis Kārlis Kattai Japānas – Krievijas kara dēļ savulaik iesaukts cariskās armijas dienestā un nosūtīts uz Tālajiem Austrumiem.  Savu bērnību Edgars Katajs nodzīvojis daudznacionālajā Mandžūrijā par kuru kāds japānis teicis, ka šajā vietā patiesībā nevar atrast ne īstu Japānu, ne īstu Ķīnu. Pēckara gadus Katajs jau minētajā Ziemeļmandžūrijā strādājis gan kā tulks,  gan kā Harbinas Polittehniskā institūta docētājs, līdz 1955.gadā ieradies Latvijā.

Kā japāņu un ķīniešu valodas tulkotājs Edgars Katajs nostrādājis 30 gadus, šo laiku vienlaikus pavadot arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Fundamentālajā bibliotēkā, bibliotekāra amatā. Bijis arī LU Orientālistikas katedras docētājs. Par tulkojumiem Katajs saņēmis Japānas valdības apbalvojumu Svētā Dārguma ordeni.

Bet arī latvieši ir pateicīgi par Kataja kunga ieguldījumu tulkošanā. Ne velti savulaik, vēl padomju gados ar šī cilvēka palīdzību latviski iznākušas tādas grāmatas kā “Sniegu valstībā” (1975), “Japāņu detektīvs” (1986) (pieejams arī Ulbrokas bibliotēkā) un citas. Iznākuši ne tikai daiļliteratūras darbi, bet arī grāmatas par Japānas un Ķīnas kultūrvēsturi. Tāpat grāmatu izdošanā Katajs konsultējis arī citus autorus, piemēram, Ulbrokas bibliotēkas krājumā esošos Zanes Mellupes “Dzenbudistu stāstus”. Atdzejojis arī savulaik žurnālā “”Karogs” ievieto japānietes Kadzuko Širaiši dzeju. Daudzu zinātnisku publikāciju autors.

Izstādē piedāvājam arī Ulbrokas bibliotēkas grāmatas, kas tieši nav saistītas ar E.Kataja darbu, bet cerams – patiks Japānas un Ķīnas kultūras cienītājiem un ieinteresētiem lasītājiem. Nemelosim, ka daudzu mūsu lasītāju sapnis ir aizbraukt uz kādu vai abām šīm valstīm. Izstādē izvietotās grāmatas būs labs sākums šādam nodomam!

Tematiska izstāde “NO SIMBOLA LĪDZ ZĪMEI”
Katrai zīmei ir sava nozīme. Tā vēsta dažādi avoti. Zīme ir tas, kas padara to atšķiramu starp citiem. Pieņemts simbolisks apzīmējums. Mājiens, norādījums. Pazīme. Kaut ko apliecinošs dokuments. Arī izziņa. Pats zīmes nosaukums cēlies no darbības vārda “zināt”. Izmantojot zīmi, domu priekšmeti tiek pārvērsti izklāstā. Ceļa zīme, pazīšanās zīme, vienlīdzības zīme... Zīmju stāsti ir daudz un dažādi. Pieņemot to, ka zīmes un simboli ir veidi kādā savstarpēji sazināmies, varam pieminēt arī žestus, kas arī ir sava veida sazināšanās veids. Par zīmju valodu rakstījusi arī J. Kursīte grāmatā “Zīmju valoda: latviešu žesti”. Informāciju par visu iepriekš minēto varēsiet skatīt izstādē.

 

IZSTĀŽU ARHĪVS

Atpakaļ