2 item(s)

$79.00

Navigācija

Izstādes

 

2017. gads

Literāri tematiska izstāde “ILUSTRATORA MĀJU IZJŪTAS RADĪŠANA” Grafiķim, grāmatu ilustratoram Albertam Kronbergam – 130 (18.10.1887 – 16.09.1958)

Reti pieminēts, bet ļoti talantīgs grāmatu ilustrators ir Alberts Kronenbergs, kurš nule ieinteresējis arī somu Juku Rislaki, kura papārnē nākusi klajā grāmata par A.Kronenberga dzīvi un daiļradi. Viņš saka, ka Alberta Kronenberga zīmējumi soma acij ir patīkami .“…manī modās  neizskaidrojama māju sajūta”. Tā J.Rislaki. Daudzus gadus uz Dailes teātra skatuves tikusi spēlēta Kronenberga radītā “Jērādiņa”. Kronenbergs ilustrējis arī latviešu literatūras klasiķa Ernesta Birznieka – Upīša “Pastariņa dienasgrāmatu” un šī paša autora darbu “Mūsu lācēns”, kā arī zviedru autores Lauras Fītinghofas grāmatu “Aizmežu bārenīši” un krievu klasiķa Dmitrija Mamina – Sibirjaka “Pasaku par pēdējo mušu”. Viņa rokai pieder arī latviešu tautas pasaku ilustrācijas krājumos “Brīnuma stabulītes” un “Pasaku dārzā”. Savukārt “Teic māmiņa, manu darbu” ir Kronenberga ilustrēta tautas dziesmu grāmatiņa. Tās apkopotas arī “Tautas dziesmu vācelītē”. Alberts Kronenbergs plašāk zināms ar tautasdziesmu, mīklu, sakāmvārdu, pasaku un humoresku krājumu “Pieci kaķi” J. Osmaņa kārtojumā, bet paša autora radīti ir jau minētā “Jērādiņa”, “Tuntuļu Jurītis” un “Sprunguļmuižā gadatirgus”.  Visus šos darbus varēsiet skatīt Ulbrokas bibliotēkā izvietotajā izstādē. Dažādos avotos Kronenbergs saukts par ilustratoru – grafiķi un literātu – dzejnieku. Mācījies dažādās mākslas skolās un “ilustrācijas veidojis melnbalta vai kolorēta tušas zīm. tehnikā ar izteiksmīgu līniju piešķirot tēliem sirsnību, labvēlīga humora noskaņu.”(Latvijas Enciklopēdija,  3.sēj, 526.lpp.) Bibliotēkā esošajā datubāzē “Letonika” par viņu rakstīts; “Izkopis savdabīgu rokrakstu – lakonisks, nedaudz primitivizēts lineārais zīmējums, līdzsvarota kompozīcija, izteiksmīgs siluets.” Savā veidā Kronenbergs saistīts arī ar bibliotēkām, jo koka un metāla skulptūru komplekss Raiņa ielā 3, pie Slokas bibliotēkas atrodas vietā, kur savulaik iznāca Kronenberga pirmā grāmata. Jāpiemin, ka autors bijis arī karikatūru meistars. Viņa ilustrācijas un tekstu grāmatai “Pieci kaķi” varat skatīt arī tīmekļa vietnē https://www.youtube.com/watch?v=7zv3co5JS9g, bet fragmentus no izrādes “Jērādiņa” šeit - https://www.youtube.com/watch?v=wgsJZ7RgGgo . 

 

Literāri tematiskā izstāde “REALITĀTES UN FANTĀZIJAS PINEKĻOS” STĪVENAM EDVINAM KINGAM - 70 (1947. gada 21. septembris)

Lai gan Stīvens Kings tiek uzskatīts par šausmu, fantāzijas un zinātniskās fantastikas literatūras žanra pārstāvi, tomēr viņa grāmatu lasītāji zina, ka lielākā daļa no darbiem risina cilvēcīgas problēmas un indivīdu rīcības motivāciju ekstrēmos apstākļos.  Lai cik dīvaini nebūtu, it kā nešpetnie, nedaudz īpatnie Kinga romānu varoņi un viņu gaitas izraisa pretējas izjūtas – kā līdzjūtību, tā riebumu. Stīvens Kings savos darbos nav tik skarbs, kā piemēram, Edgars Alans Po, kurš bieži paša lasītāja ziņā atstāj jautājumu “kāpēc”. Kinga romānos mēs uzzinām rīcības iemeslus, bet to, vai just līdzi grāmatu varoņiem – tas jāizšķir pašam lasītājam. Nezinātājam šī autora grāmatu pirmās lappuses bieži vien atgādina parastu, sadzīvisku romānu, bet te – sāk risināties pavisam dīvaini notikumi, kas aizķer lasītāja interesi un sasniedz savu apogeju grāmatas noslēgumā.  Stīvena Kinga daiļrade var patikt vai arī tieši pretēji – ļoti nepatikt. Šīs literatūras cienītāji aizrautīgi lasīs aizvien jaunas Kinga grāmatas. Jāpiemin, ka gandrīz visas no latviski iznākušajām grāmatām ir arī ekranizētas. Apliecinājums šī autora talantam ir viņa nopietnie apbalvojumi, sākot no pagājušā gadsimta astoņdesmitiem gadiem, līdz pat mūsdienām. Ulbrokas bibliotēkā lasītājam pieejamās šī autora grāmatas lasāmas kā latviešu, tā krievu valodā. Nav iespējams izcelt kādu īpašu Stīvena Kinga citātu, jo domugrauds atrodams katrā kopumā un izlasītā šī autora darbā. Oficiālā autora mājaslapa skatāma šeit - http://stephenking.com/ 

Literāri tematiskās izstāde “BRAZĪLIEŠU LITERATŪRAS ALĶĪMIĶIS – PAULU KOELJU” 

Šogad brazīliešu rakstniekam Paulu Koelju (Paulo Coelho) aprit 70 gadi. Viņa dzimšanas diena ir 1947. gada 24. augustā. 
It kā lielais Koelju grāmatu lasīšanas laiks pierimis, tomēr tas nebūt nemazina rakstnieka daiļrades nozīmību. Ikkatrā grāmatā Koelju atļaujas ievietot dzīvesgudrus izteicienus, kas ne vienmēr sakrīt ar lasītāja gaumi. Taču dažkārt viņš trāpa tieši mērķī un tieši lasītāja sirdī. Koelju prot rakstīt gan ļoti filozofiskus darbus (“Ceļavārdi gaismas bruņiniekam”), gan atklāt savu varoņu nozīmīgos liktens pavērsienus (“Veronika grib mirt”), kas būtiski ietekmē varoņu dzīves. Brīžam viņa grāmatas lasāmas arī kā kriminālromāni (“Uzvarētājs ir viens”).  Koelju ļoti meistarīgi iejūtas savu varoņu – vīriešu un sieviešu ādā. Viņš saka; “Ja šodien man būtu jāizstāsta sava dzīve, es to varētu pasniegt tā, ka mani uzskatītu par patstāvīgu, drošu un laimīgu sievieti.” Viņš pārzina cilvēku ieradumus un nebaidās par tiem rakstīt. Dažkārt, varbūt autora grāmatu varoņu rīcība un domas ir nepierasti vai pat nepieņemami, bet nekādā mērā klišejiski. Piemēram, kādā no grāmatām viņš iesaka ceļojot izvairīties no muzejiem, bet apmeklēt krogus. Koelju romāni ir gan vēsturiski, gan mūsdienīgi. Tālab viņa darbiem nepavisam nevar pārmest vienveidību, tikai katram lasītājam jāpiemeklē savs romāns.  Vai stāstu krājums. No 1998.–2004. gadam tapušos stāstus varat izlasīt grāmatā “Kā aizplūstoša upe”, kurā arī ievietoti dažādi atklājumi, patiesības un izteikumi; “Tik tiešām, mēs bijām sarunājušies turpat piecas minūtes, ne viens, ne otrs neprotot sarunbiedra valodu! Mēs bijām sapratušies ar žestiem, smaidiem un mīmiku un vēlmi dalīties savā priekā.” Dalīsimies lasīšanas priekā un pārdomās, ielūkojoties šī populārā brazīliešu rakstnieka darbam un dzīvei veltītajā izstādē “BRAZĪLIEŠU LITERATŪRAS ALĶĪMIĶIS - PAULU KOELJU”
Vēl jāpiemin, ka šis autors ir daudzu starptautisku apbalvojumu saņēmējs, kurš neskatoties uz saviem gadiem, ar lasītājiem sazinās izmantojot dažas tīmekļa platformas un savu tīmekļa dienasgrāmatu http://paulocoelhoblog.com/.

Literāri tematiskā izstāde “HARMONIJAS MEKLĒTĀJS – HERMANIS HESE” (02.07.1877 – 09.08.1962)

Hermanis Hese ir dzimis Vācijā, bet viņa tēvs – mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, savukārt māte – Indijā. Heses darbu lasīšana padodas ne katram.  Viņš rakstījis sociālpsiholoģiskus romānus, kuru nozīmes izpratnei nepieciešams gudrs, bet atvērts prāts. Tā rakstnieks pārstāv modernās literatūras klasiku. Hese, būdams Šveices iedzīvotājs savulaik, sarakstījis humoresku par to, kā arī par Aspazijas un Raiņa laika Lugānu. Tepat arī latviešu autores stāsts par mūsu dižgariem. Hermanis Hese asi pārdzīvojis visus notikumus, kas saistīti gan ar viņa ģimeni, gan izmaiņām pasaules politikā. Jau padomju gados latvieši lasījuši viņa populārākos romānus “Narciss un zeltamute” un “Stikla pērlīšu spēle”, kas pārizdoti un lasāmi arī mūsdienās. Izstādē varēsiet skatīt arī viņa darbus “Sidharta” un “Demians”, kā arī pasaku krājumu. Ikviens Heses darbs ir par varenību un vājumu, par dzīvošanu un izdzīvošanu, par garīgumu un jutekliskumu.  Tie ir metaforiski, pilni alūziju un simbolu, un lasītā interpretējums bieži vien paliek paša lasītāja ziņā. H.Hesem pieder citāts; “Vārdi nenāk par labu slepenajai jēgai, viss allaž kļūst mazliet citāds, tiklīdz ir izrunāts, kļūst mazliet viltots, mazliet muļķīgs – jā, un, arī tas ir ļoti labi un man ļoti patīk, arī ar to es esmu ļoti vienisprātis, ka tas, kas vienam cilvēkam ir dārgums un gudrība, otram vienmēr izklausās kā muļķība.”

Literāri tematiskā izstāde ”SKAISTI NORIET SAULE ZIEMEĻVAKAROS...” – skolotājam, bibliogrāfam, literatūrzinātniekam un tulkotājam KĀRLIM EGLEM – 130 (02.06.1887 – 25.06.1974).

Misiņa bibliotēkas otrais vadītājs, kurš to pārvalda no 1925. līdz 1952. gadam, ir literatūrzinātnieks un tulkotājs Kārlis Egle. Arī pēc amata pamešanas viņš turpina darboties šajā bibliotēkā kā galvenais bibliogrāfs. Intensīvi papildinājis bibliotēkas krājumu arī ar latviešu kultūras darbinieku rokrakstiem. K. Egles laikā bibliotēka pilnveidoja katalogu kārtojumu un fondu sastāvu.  K. Egle papildina bibliotēkas fondus arī ar Padomju Savienībā 20.-30. gados izdotajām latviešu grāmatām un periodiskajiem izdevumiem. Cilvēcīgs tīrradnis, kura darbs literatūras jomā ir ļoti godināms. Kārlis Egle būs interesants kā grāmatu lasītājiem, tā bibliotēku un informācijas zinātņu studentiem. 

Tematiskā izstāde “MAIZES ZĪMES”.

Maizei ir bijusi ļoti liela nozīme jau agrīnajos laikos un maiznieka amats ir viens no pasaules senākajiem arodiem. Arī Latvijā viens no galvenajiem iztikas līdzekļiem arvien ir maizīte. Sākotnēji latvieši maizi pazinuši kā neraudzētu mīklas plāceni. Rīgu ar miltiem maizes cepējus nodrošinājušas sešas dzirnavas, bet 14.-15.gs. Rīgā radušās pirmās maiznīcas, kurās strādājuši vīrieši – maizes cepēji. Radušās maiznieku cunftes – meistari, amatnieki un zeļļi. Maizes nozīme aprakstīta tautasdziesmās un ticējumos. Izstādes materiālos atradīsiet padomu kā izcept maizi pašam. Lai gan mūsdienu tehnoloģiskās iespējas nodrošina pašrocīgu maizes kukulīša darināšanu, taču vēl aizvien lielā cieņā ir ceptuves, kas gatavo tādu maizi, kāda mūsu garšas kārpiņas iepriecināja pirms daudziem, daudziem gadiem.
Ulbrokas bibliotēka sadarbojas ar Stopiņu novadā esošo “Feliksa maiznīcu”. “Fēliksa Maiznīcas pirmsākumi meklējami Latvijas pirmā neatkarības posma laikā, kad Latvijas „maizes klētī” Zemgalē plaši pazīstama bija neliela maizes ceptuve, kurā saimniekoja maiznieks Fēlikss ar sev uzticamiem palīgiem. Maizes klaipi tika cepti pēc senām receptēm apaļās maizes krāsnīs un bija iecienīti to neatkārtojamās garšas un kvalitātes dēļ. Lai arī kurā mājā nonāca Fēliksa maiznīcā ceptais maizes kukulītis, katrs, kurš bija nobaudījis kaut gabaliņu izcilās maizes, atzina to par labu esam. Daudzi centās izzināt meldera īpašo maizes recepti, tomēr Fēlikss to nekad neizpauda.” Arī tagad maiznīca piedāvā plašu ražojumu klāstu – kviešu, rudzu maizi, saldskābmaizi. Te top arī lavaši, veidņu maizes un keksi. Maizes garšotāji atsaucas, ka veselīga un nekaitīga veselībai – ražota no dabīgām izejvielām. Jo īpaši tiek cildināta “Lielozolu” maize.

Literāri tematiskā izstāde “PAPĪRA LAPU CEĻOJUMS” (1957.  gada 24. aprīlis — 2011. gada 16. jūlijs).  

Šomēnes mūsu izcilajam novadniekam PĒTERAM BRŪVERIM (1957. gada 24. aprīlis — 2011. gada 16. jūlijs) paliktu 60 gadi. Viņa dzimšanas diena atzīmējama 24. aprīlī.
Pēters allaž bijis atšķirīgs no citiem dzejniekiem un tulkotājiem. Viņam raksturīgs oriģināls, svaigs, neparasts, citāds, ļoti dažāds domāšanas veids. Taču, par spīti tam, viņš pratis atrast pietiekoši daudz draugu literatūrā un dzīvē. Prasmīgs dzejnieks un - tikpat prasmīgs atdzejotājs no lietuviešu, azerbeidžāņu, turku, vācu, krievu, Krimas tatāru, mordviešu, gagauzu valodām.
Viņa teksti skanējuši teātra izrādēs “Šveiks”, “Agrā rūsa” un “Velniņi”, bet kopumā tie pārvērtušies muzikālās vārsmās aptuveni 45 dziesmām.
Pēters Brūvers ir arī vairāku bērnu grāmatu autors. Lai minam kaut vai grāmatiņu “Kā lauku pele pie pilsētas peles brauca”, “Brīnumdzejoļi” un “Grāmata Gundegai”. Viņa dzejas panti publicēti arī bērnu žurnālos. Tāpat pieaugušie ar Brūvera dzeju un viņu pašu var iepazīties preses izdevumos.
Ne vienmēr ir nepieciešams runāt par daudzveidīgo Pētera Brūvera literāro pienesumu, labāk, lai par dzejnieka un atdzejotāja viedo vēju un neparastības izjūtu, runā izstāde.

Tematiskā izstāde “JANĪNAS KURSĪTES DZĪVES ZIGZAGI” (1952)
Izstāde veltīta J. Kursītes 65. jubilejai.

Literatūrzinātniece, folkloras speciāliste, publiciste, politiķe, grāmatu autore, atraktīva, atjautīga, lieliska oratore un vienkārši – atsaucīgs cilvēks. Zinātkāra un sabiedriska. Stopiņu un bibliotēkas laba paziņa un vasaras ceļojumu līdzbraucēja. Tādu mēs pazīstam Janīnu Kursīti. Grūti pateikt, kas Kursīte ir galvenokārt. Viņa ir zinoša ļoti dažādās nozarēs. Piemēram, viņa recenzējusi grāmatas “Dzimums, literārā konvencija un jaunrade no baroka līdz postmodernismam” un “Meistari. Latviešu tautas lietišķā māksla 20.-21. gadsimta mijā”. Kursītes devums ir arī ievadvārdi un pēcvārdi, recenzijas un raksti grāmatās un laikrakstos par literātiem Raini, Brāļiem Kaudzītēm, Arturu Gobu, Jāni Turbadu, Jāni Veseli, Ojāru Vācieti, Knutu Skujenieku, Leonīdu Breikšu, Edvartu Virzu, kanādieti Ernestu Setonu – Tompsonu, valodnieku, kultūrvēsturnieku un žurnālistu Konstantīnu Karuli un daudzām citām kultūrvēstures personībām. Bijusi tekstu autore izdevumam “Plakāts Latvijā”. Kursīte ir asprātīga ne tikai, saistoties ar šī vārda humoristisko nozīmi, bet arī ar gudrību. Būdama habilitētā filoloģijas doktore, LU profesore un LZA akadēmiķe caur grāmatām un dzīvi viņa māk uzrunāt ikvienu lasītāju, klausītāju un skatītāju. Ulbrokas bibliotēkas marta izstādē būs skatāmas autores izveidotās grāmatas – “Inkluzīvi”, “Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene”, “Kāzas Latgalē” un citi izdevumi. Aicinām aplūkot šīs daudzpusīgās personības devumu!

Tematiskā izstāde “ Dramatiskā un spēkpilnā skatuves māksliniece – ELZA RADZIŅA”. 
Izstāde veltīta E. Radziņas simtgadei (1917.10.02 – 2005.18.08)

Elzu Radziņu arvien uzskata par sava laika skatuves karalieni. Par pirmajām skatuves gaitām uzskatāma dalība Jelgavas teātra korī un Jelgavas teātra studijā.  Pirmo lomu Elza atveidojusi jau pamatskolā, likumsakarīgi vai nejauši spēlējot princesi. Kopš pirmajiem dzīves soļiem uz skatuves, nospēlētas daudzas lomas kā teātrī, tā kino. Bibliotēkas sagatavotajā materiālā uzzināsiet par šai skatuves dīvai veltīto izstādi.
Par Elzu Radziņu un viņas skatuves darbiem allaž interesējušies kritiķi, piemēram, Lilija Dzene un Viktors Hausmanis. Radziņa aktīvi piedalījusies ne tikai teātra, bet arī sabiedriskajā dzīvē. Viņa nekad nav noliegusi savu atpazīstamību un allaž - izbaudījusi savas popularitātes augļus. Savulaik strādājusi arī Valmierā, taču par savu darba mājvietu ilgus gadus saukusi tagadējo Latvijas Nacionālo teātri (tolaik - LPSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris). Aktrise vairakkārt bijusi Tomuļu māte R.Blaumaņa „Skroderdienās Silmačos”. Spēlējusi arī tādās zināmās izrādēs kā „Lilioms”, „Mērnieku laiki”, „Paši pūta, paši dega” un citās. Starp zināmākajām kino lomam - ”Hamlets”, „Velna kalpi”, „Pūt vējiņi!”. Elza Radziņa ļoti mīlējusi dzeju un uzstājusies ar Rabindranata Tagores, Omāra Haijama un Ārijas Elksnes dzejas lasījumiem. Taču vien no populārākajām viņas lomām bijusi monoizrādē „Pilnos auļos”, kurā parādās paralēles ar pašas aktrises pieredzi, kā savulaik žurnālā „Leģendas”” rakstīts – „Mēs pazīstam Radziņu, aiz viņas stāv viņas dzīve.”

Literāri tematiska izstāde “Mums apliecināt esamību savu un pašiem tiltu mest pār laika gravu” veltīta Vitauta Ļūdēna 80-gadei (1937—2010).

Šķiet vēl nesen, bet tomēr – tik daudzus gadus atpakaļ, šķirstījām grāmatiņas “Sisis Vijoļkāja”, “Meldru puikas, meldru vīri” un “Maizes šūpulīši”. Vitauts Ļūdēns jau daudzus gadus ir aizsaulē, taču viņš vienmēr rakstījis tā, ka viņa darbi nenoveco. Par to liecina arī viņa grāmatu jaunie izdevumi.  Arī Ulbrokas bibliotēkas mazie lasītāji var lasīt šī autora grāmatu “Sudraba kalējs, tērauda kalējs”, kas iznākusi atkārtoti, jau pēc autora nāves. Kopumā viņam izdoti vairāk kā 15 dzejoļu krājumi bērniem un aptuveni tik pat daudz dzejoļu krājumi pieaugušajiem. Atsevišķi darbi pārtapuši par dziesmām. Laikam vispopulārākā no tā ir bērnu dziesmiņa “Krokodils”. Taču dziesmu ar Ļūdēna vārdiem dziedājuši arī “Līvi”.
Šis autors ir īpašs ar to, ka viņa dzejas krājumi izdoti arī ārpus Latvijas kā latviešu tā arī lietuviešu, igauņu un krievu valodā. Vitauts Ļūdēns bijis arī tulkotājs un publicists

 

 

IZSTĀŽU ARHĪVS

Atpakaļ