2 item(s)

$79.00

Navigācija

Izstādes

 

2017. gads

Tematiskā izstāde “JANĪNAS KURSĪTES DZĪVES ZIGZAGI” (1952)
Izstāde veltīta J. Kursītes 65. jubilejai.

Literatūrzinātniece, folkloras speciāliste, publiciste, politiķe, grāmatu autore, atraktīva, atjautīga, lieliska oratore un vienkārši – atsaucīgs cilvēks. Zinātkāra un sabiedriska. Stopiņu un bibliotēkas laba paziņa un vasaras ceļojumu līdzbraucēja. Tādu mēs pazīstam Janīnu Kursīti. Grūti pateikt, kas Kursīte ir galvenokārt. Viņa ir zinoša ļoti dažādās nozarēs. Piemēram, viņa recenzējusi grāmatas “Dzimums, literārā konvencija un jaunrade no baroka līdz postmodernismam” un “Meistari. Latviešu tautas lietišķā māksla 20.-21. gadsimta mijā”. Kursītes devums ir arī ievadvārdi un pēcvārdi, recenzijas un raksti grāmatās un laikrakstos par literātiem Raini, Brāļiem Kaudzītēm, Arturu Gobu, Jāni Turbadu, Jāni Veseli, Ojāru Vācieti, Knutu Skujenieku, Leonīdu Breikšu, Edvartu Virzu, kanādieti Ernestu Setonu – Tompsonu, valodnieku, kultūrvēsturnieku un žurnālistu Konstantīnu Karuli un daudzām citām kultūrvēstures personībām. Bijusi tekstu autore izdevumam “Plakāts Latvijā”. Kursīte ir asprātīga ne tikai, saistoties ar šī vārda humoristisko nozīmi, bet arī ar gudrību. Būdama habilitētā filoloģijas doktore, LU profesore un LZA akadēmiķe caur grāmatām un dzīvi viņa māk uzrunāt ikvienu lasītāju, klausītāju un skatītāju. Ulbrokas bibliotēkas marta izstādē būs skatāmas autores izveidotās grāmatas – “Inkluzīvi”, “Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene”, “Kāzas Latgalē” un citi izdevumi. Aicinām aplūkot šīs daudzpusīgās personības devumu!

 

Tematiskā izstāde “ Dramatiskā un spēkpilnā skatuves māksliniece – ELZA RADZIŅA”. 
Izstāde veltīta E. Radziņas simtgadei (1917.10.02 – 2005.18.08)

Elzu Radziņu arvien uzskata par sava laika skatuves karalieni. Par pirmajām skatuves gaitām uzskatāma dalība Jelgavas teātra korī un Jelgavas teātra studijā.  Pirmo lomu Elza atveidojusi jau pamatskolā, likumsakarīgi vai nejauši spēlējot princesi. Kopš pirmajiem dzīves soļiem uz skatuves, nospēlētas daudzas lomas kā teātrī, tā kino. Bibliotēkas sagatavotajā materiālā uzzināsiet par šai skatuves dīvai veltīto izstādi.
Par Elzu Radziņu un viņas skatuves darbiem allaž interesējušies kritiķi, piemēram, Lilija Dzene un Viktors Hausmanis. Radziņa aktīvi piedalījusies ne tikai teātra, bet arī sabiedriskajā dzīvē. Viņa nekad nav noliegusi savu atpazīstamību un allaž - izbaudījusi savas popularitātes augļus. Savulaik strādājusi arī Valmierā, taču par savu darba mājvietu ilgus gadus saukusi tagadējo Latvijas Nacionālo teātri (tolaik - LPSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris). Aktrise vairakkārt bijusi Tomuļu māte R.Blaumaņa „Skroderdienās Silmačos”. Spēlējusi arī tādās zināmās izrādēs kā „Lilioms”, „Mērnieku laiki”, „Paši pūta, paši dega” un citās. Starp zināmākajām kino lomam - ”Hamlets”, „Velna kalpi”, „Pūt vējiņi!”. Elza Radziņa ļoti mīlējusi dzeju un uzstājusies ar Rabindranata Tagores, Omāra Haijama un Ārijas Elksnes dzejas lasījumiem. Taču vien no populārākajām viņas lomām bijusi monoizrādē „Pilnos auļos”, kurā parādās paralēles ar pašas aktrises pieredzi, kā savulaik žurnālā „Leģendas”” rakstīts – „Mēs pazīstam Radziņu, aiz viņas stāv viņas dzīve.”

Literāri tematiska izstāde “Mums apliecināt esamību savu un pašiem tiltu mest pār laika gravu” veltīta Vitauta Ļūdēna 80-gadei (1937—2010).

Šķiet vēl nesen, bet tomēr – tik daudzus gadus atpakaļ, šķirstījām grāmatiņas “Sisis Vijoļkāja”, “Meldru puikas, meldru vīri” un “Maizes šūpulīši”. Vitauts Ļūdēns jau daudzus gadus ir aizsaulē, taču viņš vienmēr rakstījis tā, ka viņa darbi nenoveco. Par to liecina arī viņa grāmatu jaunie izdevumi.  Arī Ulbrokas bibliotēkas mazie lasītāji var lasīt šī autora grāmatu “Sudraba kalējs, tērauda kalējs”, kas iznākusi atkārtoti, jau pēc autora nāves. Kopumā viņam izdoti vairāk kā 15 dzejoļu krājumi bērniem un aptuveni tik pat daudz dzejoļu krājumi pieaugušajiem. Atsevišķi darbi pārtapuši par dziesmām. Laikam vispopulārākā no tā ir bērnu dziesmiņa “Krokodils”. Taču dziesmu ar Ļūdēna vārdiem dziedājuši arī “Līvi”.
Šis autors ir īpašs ar to, ka viņa dzejas krājumi izdoti arī ārpus Latvijas kā latviešu tā arī lietuviešu, igauņu un krievu valodā. Vitauts Ļūdēns bijis arī tulkotājs un publicists

2016. gads

Literāri tematiska izstāde “Rakstnieks - brīnumdaris” veltīta rakstnieka un publicista Zigmunda Skujiņa (dzim. 25.12.1926. g.) 90. jubilejai. 
Viens no ievērojamākajiem 20.gs. otrās puses latviešu prozaiķiem, novelistiem, romānu un kinoscenāriju, lugu un eseju autoriem, kam piemīt īpašība būt laikmetīgam un asi reaģēt uz negācijām kultūrā un sabiedrībā vispār. 
Zigmunds Skujiņš ir arī viens no visvairāk tulkotajiem latviešu rakstniekiem, kura darbi izdoti angļu, vācu, zviedru, bulgāru, čehu, slovāku, ungāru u.c. valodās.
Zigmunda Skujiņa literārais pienesums latviešu literatūrā ir novērtēts un par to liecina saņemtie goda nosaukumi: Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1998), Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts (1999), Gada balvas literatūrā saņēmējs (2003), Aleksandra Čaka balvas saņēmējs (2005), Latvijas Republikas Ministru Kabineta balvas saņēmējs (2007).
‘’Rakstnieks ir brīnumdaris’’ - ar šādiem vārdiem  Zigmunds Skujiņš uzrunāja publiku, semināra “Gājiens pie Zigmunda Skujiņa. Z.Skujiņam - 85” laikā, Humanitāro zinātņu fakultātē, 2012. gada 10. februārī.

Literāri tematiska izstāde “LAIMEI IR DAŽĀDA SMARŽA...” veltīta dzejnieces un prozaiķes Dainas Avotiņas – 90 gadei. Dzejnieces un prozaiķes Dainas Avotiņas vārds latviešu lasītājam labi zināms, bet tas neliedz vēl vairāk iepazīt viņas literāro darbību. Viņa ir vairāku dzejas krājumu autore. Sarakstījusi arī daudzus prozas darbus. Turklāt viņa veikusi atdzeju un tulkojumus no lietuviešu valodas. Rakstniece pazīstama arī kā ceļojuma piezīmju, aprakstu grāmatas, literāru portretu un atmiņu grāmatu veidotāja. Ulbrokas bibliotēka piedāvā iepazīties ar plašu klāstu no mūsu krājumā esošajām grāmatām. Kā rakstīts Latviešu dzejas antoloģijā “D. Avotiņas dzejas galvenā persona ir visai identa ar tās radītāju – prieks un bēdas, jūtu daudzās nianses izteiktas emocionāli atklātā valodā.” Daina Avotiņa pārdzīvojusi savus skolēnus Imantu Ziedoni un Ojāru Vācieti. Par viņu literāru saziņu varam lasīt Avotiņas grāmatā “Mani spēka pīlāri”. Ejot cauri laika nogriežņiem D. Avotiņai allaž bijis stingrs mugurkauls un tādu viņa to saglabājusi līdz pat sirmam vecumam. Arī vecumā Dainas Avotiņas raksturā vairāk saskatāmas gaišas atmiņas, nevis žēlošanās par veselību vai varu. Vairāk nekā 20 gadu rakstniece dzīvo Alojas “Mačkalnos”, taču dzimusi viņa ir 1926. gada 4. novembrī, Valmierā. Mūsuprāt, esam pelnījuši neklātienes tikšanos ar šo talantīgo latviešu rakstnieci.

Literāri tematiska izstāde “Zem šalcošiem bērziem, zem dzeltenām lapām” veltīta latviešu literārā romantisma pamatlicējam Jānim Porukam - 145 (1871.gada 13.oktobris – 1911.gada 25.jūnijs). 
Jānis Poruks savā neilgajā dzīves posmā latviešu tautai devis visdažādākā žanra un stila darbus. Visvairāk šis rakstnieks pazīstams ar savu lirisko dzeju, kas līdz dzejnieka ienākšanai literatūrā vairāk bijusi pievērsta latviešu zemnieka un zemes apdzejai.  Viņa panti vairākkārt pārvērtušies dziesmu tekstos. Lai pieminam “Balts sniedziņš snieg uz skujiņām” un arī “Dziedi jel”. Tāpat viņš zināms ar drāmu “Hernhūtieši”. Vispazīstamākais viņa prozas darbs, drošvien, ir garstāsts “Pērļu zvejnieks”. Arī viņa proza ir romantizēta. Tā “Pērļu zvejniekā” – par jaunekļa ceļu īstās un personīgās pērles meklējumos.  Ar šo savu darbu viņš iekļuvis “Latvijas Kultūras kanonā”. Savā dzīves posmā viņš sarakstījis vairāk nekā 150 atmiņu stāstus, stāstiņus, fantāzijas, parabelas, humoreskas, tēlojumus, studijas, pasakas, noveles un līdzības.  Ne tas vien apliecina Jāņa Poruka zināšanas. Viņam tuvs bijis arī vācu filozofs Fridrihs Nīče, kura idejas parādās jau minētajā “Pērļu zvejniekā”. Būdams nenoliedzami erudīts, Poruks tomēr paliek uzticīgs savai maigajai dvēselei un pasaules skatījumam, kas izpaužas arī dzejā. Bet savas dzimtās puses mīlestība atspoguļojas stāstā “”Druvienas Sila ezera nolaišana un svētceļojums uz Linteni”, kā arī plūst cauri citiem Poruka darbiem.

Izcilas personības tematiska izstāde “MANS DZĪVES LAIKS. JĀNIS STREIČS” (dz. 1936.g 26. septembrī).
Kinorežisors savos cienījamos gados (26. septembrī paliek 80desmit) radījis tādu Latvijas kultūrvēsturē paliekošu kinomākslas šedevru daudzumu, ka to, kas viņš ir, zina daudz tālāk par Latvijas robežām. Daudzviet zināmākie kino darbi ir “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, “Teātris” un “Cilvēka bērns”. Taču kopumā viņa filmu skaits, uz pašreizējo brīdi, sasniedz 23 kinodarbus. Viņš ir ne tikai režisors, bet arī savu filmu scenārija un teksta autors. Režisors – pedagogs, režisora asistents, mākslinieciskais vadītājs un arī pats ik pa laikam tēlojis kādā no savām filmām. Neskatoties uz gadiem, viņš vēl arvien ir aktīvs sabiedriskais darbinieks. 1998. gadā Jānis Streičs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, viņš saka, ka katrs pats nosaka savu panākumu cenu: “Skatoties, kas kuram ir panākumi. Aplausi vai paša vērtējums un gandarījums, kad jūti, ka Radītājs tev par to uzmundrinoši uzsit uz pleca. It īpaši, kad citi to neredz.” Viņš ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, bijis Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs. 2016. gadu Nacionālais Kino centrs kopā ar Rīgas Kino muzeju pasludinājis par Jāņa Streiča gadu. Arī mūsu bibliotēkas lasītāju vidū tiek cienīta šī personība, kurš prot sarakstīt gan grāmatas, gan paust viedokli par citu darbiem. “Dariet Latviju kā darbu”!, tā Jānis Streičs.

Literāri tematiska izstāde “JAUNO DZEJNIEKU ŠARMS JEB DZEJAS LAPU VIRPULIS”, veltīta dzejas mēnesim. 2016. gada dzejas dienas virpuļos no 8. līdz 18. septembrim. Dzejas dienu organizētāji saka “Dzeja pavedina... Uzdrošināties, Atklāt un Izzināt.” Un tieši tā tas notiks arī Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas organizētajā pasākumā, kad lasītājus sagaida ne tikai klātesamība dzejas piedzīvojumā, bet arī izzinošs materiāls par mūsu šī gada Dzejas dienu viesiem – Andri Ogriņu, Annu Dzintari, Jāni Vādonu un mūsu pašu novadnieci Indru Brūveri – Darulieni. Viņi ir mūsu laika dzejnieki, kuri nupat, nupat tikai sāk iepazīstināt ar saviem darbiem, bet ar laiku arī viņu vārdus varēs lasīt gan dažādos krājumos, gan īpaši viņu darbiem veltītās grāmatās.  Visvairāk zināms tieši mūsu bibliotēkas lasītājiem būs Andris Ogriņš, jo viņa 3 darbi lasāmi Ulbrokas bibliotēkā. Visi minētie dzejnieki “nepārtiek” no dzejas radīšanas vien. Viņi ir arī atdzejotāji, ievadu un recenziju autori. Tāpēc ir vērts viņus satikt gan klātienē, gan neklātienē.

Tematiska izstāde “AR PLAŠU SOLI”. XXXI VASARAS OLIMPISKĀS SPĒLES RIODEŽANEIRO (BRAZĪLIJA), 05.-21.08.2016 
Augusta mēnesī piedāvājam dzīvot līdzi Vasaras Olimpiskajām spēlēm un iepazīties ar sporta veidiem, kas šādās spēlēs parasti norisinās, kā arī ar vasaras sporta veidu izcilākajiem sportistiem. Riodežaneiro par 31. Vasaras Olimpisko spēļu mājvietu tika izvēlēta 2009. gada 2. decembrī 121. Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijas laikā Kopenhāgenā. Aicinām iepazīties ar oficiālo Olimpisko spēļu mājaslapu - https://www.olympic.org/olympic-games, kur rodama informācija angļu un franču valodā, kā arī īsfilmiņa par gaidāmajām spēlēm. Izstādes materiāli interesentus iepazīstina ar saistošākajiem Rio olimpiādes notikumiem un sniedz informāciju par aktuālo. Brazīlija ir ne tikai Olimpisko sporta spēļu zeme, bet arī ceļotāju un multiplikācijas filmiņas “Rio” varoņu zeme. 

Literāri tematiska izstāde “KAD KOKI IR ZAĻI”, veltīta dzejnieka un tulkotāja Jura Kronberga septiņdesmitgadei (dz. 1946. 9.VIII Stokholmā)
Mūsu redzeslokā nonākuši vēl vienas neordināras un daudzpusīgas latviešu rakstniecības pārstāvja darbi. Juris Kronbergs mūsu bibliotēkā visvairāk pazīstams ar sarakstīto “Mākoņu grāmatu” bērniem. Viņa dzejoļi vairākkārt publicēti bērnu dzejas krājumos “Garā pupa”. Taču viņš rakstījis dzejoļus arī pieaugušajiem un pazīstams arī kā tulkotājs. Juris Kronbergs vairākkārtīgi saņēmis Zviedrijas valdības stipendiju tulkošanai. Zviedrijā izdoti arī viņa tulkojumi I.Ziedoņa un V.Belševicas darbiem.  Savulaik Kronbergs studējis ziemeļu un baltu valodas, literatūras vēsturi. Darbojies mūzikas jomā. Pašlaik viņš ir arī ārštata kultūras žurnālists Zviedrijas un Latvijas presē. Ir vairāku ordeņu kavalieris un prēmiju īpašnieks. Latvijā sadarbojies ar Knutu Skujenieku un Uldi Bērziņu.

Tematiskā izstāde "Vēstures liecības - pilis un muižas kultūrā un mākslā" veltīta Imanta Lancmaņa 75. jubilejai un darbībai kultūras un mākslas jomās.
Šomēnes bibliotēkas apmeklētāji varēs acis priecēt māksliniekam, mākslas zinātniekam un Rundāles pils direktoram Imantam Lancmanim veltītajā izstādē. Viņš, nenoliedzami, ir Latvijas zinošākais cilvēks piļu un muižu arhitektūras un uzbūves jautājumos. Kā arī pārzina tos speciālistus, kas pie šādu ēku uzbūves strādājuši senāk un strādā tagad. Domājams, ka abpusēja komunikācija notiek arī starp Lancmaņa kungu un dažādu iestāžu restauratoriem. I. Lancmanis sarakstījis arī ar mākslu saistītas grāmatas un izveidojis katalogus. Imants Lancmanis ir Baltijas Vēstures komisijas Getingenē korespondētājloceklis, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, Valsts Heraldikas komisijas un Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas loceklis, Latvijas restauratoru biedrības biedrs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis un Latvijas muižu, piļu un muzeju fonda prezidents. Viņš ir arī 8 dažādu vietēju un starptautisku apbalvojumu īpašnieks. Ceram, ka ar izstādes palīdzību tuvāk iepazīsit šī daudzpusīgā kultūras darbinieka dzīves gājumu, kā arī apskates vērtas pilis un muižas Latvijā un ārpus tās.

Tematiskā izstāde "Domas un darbi nākotnei" veltīta Konstantīna Čakstes 115. jubilejai un Neatkarīgās Latvijas atjaunotnei.
Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dēlam Konstantīnam Čakstem (1901.g. 26.jūlijs – 1945.g. 22. februāris), kurš ģimenē bijis viens no deviņiem bērniem, ceļš politikā nav bijis viegls.  Konstantīns Čakste savulaik izglītojies jurista amatā. Un savas zināšanas papildinājis ne tikai Latvijā, bet arī Parīzē un Briselē.  Bijis Latvijas Universitātes jaunākais asistents un vēlāk – docents. Pārstāvot savu zinātņu jomu, savulaik bijis žurnāla “Jurists” atbildīgais redaktors. Konstantīns Čakste bija cilvēks, kurš interesējās par juridiskajām zinātnēm visdažādākajās to formās, taču savu visnozīmīgāko lomu politikā spēlējis kā Latvijas Centrālās padomes dibinātājs un priekšsēdētājs nacistiskās vācu okupācijas laikā. Par savu darbību bijis divkārt, apcietināts koncentrācijas nometnēs. Un īsi pirms Otrā pasaules kara beigām, pārvietojoties no vienas uz citu koncentrācijas nometni, salam un nespēkam pieņemoties spēkā, viņš miris. Izrādot cieņu šim zināšanu kārajam un uzskatos nemainīgajam cilvēkam Ulbrokas bibliotēkā 216. gada jūlijā skatāma viņa personībai veltīta izstāde.

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Letonikas un Baltijas centra Baltijas centrālās bibliotēkas kolekcijas specializētajiem krājumiem, Rīgas pilsētas būvvaldes un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas fotogrāfiju resursiem ir izveidojusi foto materiālu kopu par ULBROKAS muižu. Foto izstāde apskatāma Ulbrokas bibliotēkā no 3.jūnija līdz 30.jūnijam.

Literāri tematiskā izstāde "Latviešu literatūras zelta fonda zinātāja" veltīta literatūrvēsturnieces Līvijas Volkovas 85. jubilejai (dz. 1931. gada 9. jūnijā). Līvija Volkova guvusi pieredzi vairākos ar literatūru saistītos veidos. Savulaik strādājusi dažādās skolās, bet plašāk pievērsusies latviešu literatūras izcilākajiem autoriem Eduardam Veidenbaumam un Rūdolfam Blaumanim. Literatūrvēsturniece arī strādājusi Veidenbauma memoriālajā muzejā "Kalāči", Blaumaņa "Brakos"" un Andreja Upīša muzejā Skrīveros. Zināma arī kā vairāku rakstu krājumu sastādītāja. Izstādi īpaši veltām filoloģijas studentiem un literatūras pētniekiem, bet ar to iepazīties iesākām arī skolēniem, kuriem tuvi minētie autori vai iespējams, kādudien, būs nepieciešams pētīt latviešu literatūras vēsturi.
(Līvija Volkova Brakos, 04.09.2008, foto no https://berelis.wordpress.com/2007/11/01/cel-pie-blaumana-zelta-saruna-ar-liviju-volkovu-2/)

Tematiskā izstāde "Lai arī kas notiktu, Tu tikai smaidi!" Šāds teksts atrodams uz kādas no ilustratores veidotajām pastkartēm, bet AGIJA STAKA zināma arī kā māksliniece, kura draudzējas ar zīmējumiem, grāmatām, suvenīriem un jebko citu, ko iespējams jebkādā veidā apgleznot. Māksliniece jau 20 gadus zīmē visdažādākā stila darbus. Jo īpaši plaši viņa zināma ar bērnu grāmatu ilustrācijām. Vislabāk viņas zīmējumus atpazīs tie, kuriem patīk lasīt Māra Runguļa un Valda Rūmnieka grāmatas, bet izdevumu klāstā ir arī Skaidrītes Gailītes, Justeina Gordera, Vitauta Ļūdēna un citu autoru grāmatu ilustrācijas. Agijas Stakas darbi skatāmi arī uz daudzu mācību grāmatu vākiem, kalendāriem un pastkartēm. Protams, ne viss būs atrodams bibliotēkas iespieddarbu krājumā, bet tāpēc aicinām iepazīties ar šīs ilustratores un mākslinieces darbiem arī viņas mājaslapā Agija.com. Par Agiju Staku varat lasīt arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas "Lasāmkokā" - http://www.lasamkoks.lv/tini/lat/ilustratori/30-agija-staka , bet Latvijas Sabiedrisko mediju mājaslapā viņa saka; ""Mācoties skolā, nekāda gudrele nebiju. Nebiju spoža ne matemātikā, ne ķīmijā un fizikā, ne arī citos priekšmetos, kaut ļoti centos. Taču pēc tam, studējot Mākslas akadēmijā, biju tā dēvētās "A" grupas studente. Tādas bijām tikai trīs meitenes, kurām sekmes bija virs astoņi. Nebija vairs ļaunās fizikas un algebras, un varēju atplaukt savās zināšanās". Varbūt arī starp mūsu "nezinīšiem" aug tikpat daudzpusīgi mākslinieki? (Agijas Stakas ilustrācija Annas Skaidrītes Gailītes grāmatai "Aleksandras pasakas par vasaru")

2016. gada 2. maijā dzejniecei, rakstniecei un tulkotājai Dagnijai Dreikai aprit 65 gadi (1951). Svinot viņas jubileju piedāvājam literāri tematisku izstādi "Vārdi ilgpilni, skaisti..." D. Dreika ir arī vairāku savulaik un vēl šobrīd populāru dziesmu tekstu autore. "Undīne", "Disnejlenda", "Sikspārņa Fledermauša dziesmiņa" un citi nosaukumi slēpj tekstu, kas ne vienu reiz vien ir dziedātas esot domubiedru pulciņā. Ik pa laikam rakstniece kādu no saviem darbiem veltījusi arī bērnu auditorijai. Kā arī tulkojusi zināmāku ārvalstu autoru (Gijs de Mopasāns, Šarls Bodlērs, Frensiss Skots Ficdžeralds, Dafne di Morjē u.c.) darbus. Autorei piedien savs stils, veidojot bērnu un pieaugušo literatūru. Viņa nav no autoriem, kuri uzreiz tiek atzīti un kļūst populāri, taču Dagnijas Dreikas ieguldījums latviešu dzejā un prozā nav nedz nenozīmīgs, nedz mazsvarīgs, tālab laipni lūgti iepazīties ar šīs autores devumu bibliotēkas izstādē.

“Šo rītu ņem par piemiņu... 
Par baltu galdautu to klāj, 
Kad gribi dzīres sākt.” (O. Vācietis) 

Ar šiem Ojāra Vācieša dzejas vārdiem aizsākam Latvijas Neatkarības atjaunošanai veltītu tematisko izstādi “Baltais latviešu grāmatās”. Šajā izstādē iepazīstināsim ar galda kultūru. Tēmā iekļautie izdevumi atsvaidzinās zināšanas galda klāšanā, kultūrā, veidojot Latvijas valsts svētkiem atbilstošu galda noformējumu, svinot kopā ar saviem tuvākajiem, ģimeni un dzimtu. Pie svētku galda mēģināsim atcerēties baltā tēmu ne tikai praktiskā nozīmē, bet arī daiļdarbos – prozā, dzejā un dziesmās. Te atrodama Jāņa Jaunsudrabiņa vārdiem sarakstīta ieskaņa “Baltajai grāmatai”, tādejādi sasaistot mūziku un literatūru ar pavasari laukā, sirdī un dvēselē. Ne velti tautasdziesmā teikts; “Āvu, āvu baltas kājas, lecu dārziņa’i”.  Bet izdziedājušies atcerēsimies J. Jaunsudrabiņa “ Balto grāmatu”, M. Laukmanes “Balts” un K. Skujenieka “Iesien baltā lakatiņā”, kā arī fragmentus no citu autoru daiļdarbiem, kas saistīti ar balto latviešu grāmatās.

“Ir tikai mīlestība. Mīlestība viena.
Un nakts vai diena – 
Šķēps kareivim tā, ceļiniekam – spieķis”

Literāri tematiskā izstāde JĀŅA EZERIŅA LAIKMETA SPĒLES DZEJĀ UN PROZĀ 

Rakstnieks Jānis Ezeriņš (1891. g. 9. aprīlis – 1924. gada 24. decembris), lai gan jau 125 gadus vecs, vēl aizvien ir aktuāls caur saviem prozas darbiem un dzeju. Viņš zināms arī kā tulkotājs, kurš pārzinājis angļu un franču valodu. Mūsu bibliotēkas gados jaunie lasītāji ir labi pazīstami ar viņa darbiem, jo tie tiek lasīti, kā ieteicamā literatūra skolā. Taču jāatzīmē, ka Ezeriņš ir asprātis, kura viedie izteicieni un laikmeta atainojums bijis aktuāls kā autora jaunībā (viņš nodzīvojis tikai 33 gadus), tā arī padomju varas gados un mūsdienās. Ezeriņš strādājis par skolotāju, vēlāk – vadījis laikraksta “Brīvā Zeme” literāro daļu. Viņa darbi dažādās izdevniecībās vairākkārt nākuši klajā arī pagājušā gadsimta 20-jos gados. Ezeriņš bijis sava laika traģikomiķis ar holeriķa dabu, kas atainojas arī Ulbrokas bibliotēkā pieejamo grāmatu tekstos. Jāpiemitina, ka Ezeriņa noveles varat lasīt arī bibliotēkā pieejamajā datubāzē “Letonika.lv”.

Tematiskā izstāde “Klusā skatuves dīva – Astrīda Kairiša”

Izstāde veltīta aktrises 75-tajai jubilejai, kura dzimusi 1941. gada 8. aprīlī, Rīgā. Kā raksta Kairišas teātra kolēģi “Kaut arī ārēji trausla, Astrīda Kairiša ir aktrise un cilvēks ar milzīgu garīgu spēku un dzīvesgudrību. Tā vairs nav tikai sievišķīga intuīcija un neticams jūtīgums, ar kādu viņa savulaik radījusi izcilas lomas. Teātra ikdienā, kas, mākslas darbiem topot, ne vienmēr ir harmonijas mājvieta, Astrīda Kairiša svārstīgos brīžos un izkāpinātās emocijās allaž ir savveida atskaites punkts, kas ar sirdi sajūt un zina, kā saglabāt cilvēcību.”
Astrīdas Kairišas talants un spēles māksla ir neapšaubāma, skatītājam zināma arī pēc saimnieces lomas Blaumaņa lugā “Skroderdienas Silmačos” un Zanes – leģendārajā filmā “Pūt vējiņi”, raksturlomās filmās “Tauriņdeja” un “Ezera sonāte”.  Savulaik bijusi gan Dailes teātra 3 studijas topošā aktrise, gan strādājusi Liepājas teātrī un vēl joprojām, spēlē Latvijas Nacionālajā teātrī. Šobrīd teātra skatuves māksliniece redzama izrādē “Ezeriņš” un Raiņa “Uguns un nakts”. 

Tematiska izstāde “LATVIEŠU GLEZNIECĪBAS PĪLĀRS JANIS ROZENTĀLS”

(1866. gada 18. marts – 1916. gada 26. decembris)

Gleznotājam Janim Rozentālam – 150. Savu pirmo darbu, kas saistīts ar krāsām Rozentāls strādājis kā krāsotājmeistara māceklis, tomēr viņš bijis gana centīgs, lai apmeklētu arī zīmēšanas kursus Rīgas Vācu amatniecības biedrības skolā. Vēlāk mācījies Pēterburgas Mākslas akadēmijā, kur saņēmis 1.pakāpes mākslinieka grādu. Un pēc tam – daudz ceļojis. Šķiet, rakstura iezīmes viņam ļāvušas izpausties tik daudz un dažādos veidos. Savulaik Saldū viņš uzbūvējis māju un darbnīcu, kurā darbojas Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs.  Viņš arī rakstījis par sava laika gleznotājiem un mākslas jautājumiem. Pats viņš izpaudies gan kā impresionisma, gan jūgendstila mākslas pārstāvis. Tiem, kuri mīl muzeju apmeklēšanu, iesakām Jāņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeju Rīgā, Alberta ielā. Ulbrokas bibliotēkas krājumā par šo izcilo gleznotāju plašs informācijas klāsts.

Literāri tematiskā izstāde “IEPAZĪT NEZINĀMO”

Dzejniecei un atdzejotājai Amandai Aizpurietei – 60 (1956. gada 28. marts)
“kad tavu rūti 
 aizšļāc dubļiem
 kad tavu ceļu
 aizkrāso melnu
 tev jāmeklē bezceļa gaisma
 kas staro caur dubļiem un dogmām” Amanda Aizpuriete
Amanda Aizpuriete, galvenokārt, zināma kā dzejniece, kura kā brīžam šķiet, latviešu literatūrā ienākusi pavisam nesen. Viņa arī sarakstījusi romānu “Nakts peldētāja” un izveidojusi dzejisku pastkartīšu komplektu ar nosaukumu “Sārtu baložu bars”. Viņa arī tulkotāja un atdzejotāja. Tāpat dzejnieces darbi tulkoti arī svešvalodās – vācu, zviedru, krievu, somu un lietuviešu valodās. Aizpuriete strādājusi arī pie dažādu krājumu sastādīšanas.  A. Aizpurietes darbi ir radoši, dodot lielu ieguldījumu latviešu literatūras stilu dažādošanā. Autore šķiet ne tikai dumpīga, bet vienlaikus arī daudzpusīga, ļaujot lasītājam pašam izvēlēties starp visiem tekstiem to tuvāko. Šķiet, autorei ikkatrs no garadarbiem nāk mokoši, taču rezultāts iepriecina daudzus no lasītājiem, tostarp arī tos, kuri apmeklē Ulbrokas bibliotēku.

Literāri tematiska izstāde - “Vides, telpas, trimdā piedzīvotā aprakstītājam un liriķim Gunaram Janovskim – 100”

(1916. gada 8. februāris – 2000. gada 27. aprīlis)
Dzimis Helsinkos, kas tobrīd vēl bija Krievijas impērijas sastāvdaļa, miris Apvienotajā Karalistē, tomēr ne tikai pēc tautības, bet arī pēc izjūtām bijis latvietis, kurš nulle atdusas Rīgas Raiņa kapos. Savu pusaudža un pieauguša cilvēka dzīvi, līdz bēgļu gaitām Vācijā 1947. gadā, viņš nodzīvojis Rīgā. Autors plašāk pazīstams pēc emigrācijas laika romāniem, bet viņa darbu krājumā ir arī romāni par Rīgu, īpaši – Pārdaugavu. Kopumā Gunara Janovska literārajā veikumā var ieskaitīt 28 stāstus un romānus, kas izdoti pārsvarā Ņujorkā, kā arī Latvijas izdevniecībās. Kā par Gunara Janovska darbiem saka Guntis Berelis; “Īstenībā Janovska prozai īpaši komentāri nemaz nav vajadzīgi. Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad autors vienkārši stāsta, precīzāk, rada maldīgo iespaidu, ka stāstīšana ir gluži vienkārša un nepretencioza nodarbošanās.” Izstādē iepazīstināsim ar Janovska Kopotiem rakstiem, kā arī ar grāmatām un informāciju un pieturpunktiem autora dzīves gājumā.                                      

Literāri tematiska izstāde “Brāļu Grimmu skaistākās pasakas”, veltījums vācu rakstniekam Vilhelmam Grimmam - 230
(1786. gada 24. februāris – 1859. gada 16. decembris)

Lai gan lielo jubileju svin viens no pasaku meistariem, tomēr pasaku meistaru devums ir vienlīdzīgs, jo abi brāļi lielāko daļu mūža dzīvojuši kopā un arī viņu raksturi bijuši līdzīgi.  Nacionālā romantisma iespaidā brāļi Grimmi no draugiem, radiem un lauku ļaudīm vāca pasakas un teikas. Viņu devums apkopots vairākos krājumos, bet zināmākās no pasakām ir “Ērkšķrozīte”, “Brēmenes muzikanti” un “Sarkangalvīte”. Abu brāļu apkopotās pasakas iecienītas un ieguvušas pasaulīgu skanējumu. 1812. gadā brāļi Grimmi pabeidza savu pirmo pasaku krājumu „Bērnu un mājas pasakas”, kurā ir 86 numurētas pasakas. Laika gaitā meistari šo krājumu papildināja 6 reizes un beigās tas sastāvēja no 200 numurētām pasakām un 10 „bērnu leģendām”.  Tās lasāmas gan bērnu auditorijā, gan pieaugušajiem lasītājiem. Pieminēsim arī faktu, ka viens no brāļiem strādājis par bibliotekāru. Otrs – par bibliotekāra palīgu.

Literāri tematiskā izstāde “STRADIŅU DZIMTAS ZINĀŠANU UN GARA GAISMAS AVOTS – PAULS STRADIŅŠ” (17.01.1896 – 14.08.1958)

Pauls Stradiņš ir zināms kā ķirurgs, onkologs, medicīnas vēsturnieks, kura paveikto turpinājuši tikpat dzīvesgudri dzimtas locekļi – ķīmiķis, zinātnes vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks Jānis Stradiņš, medicīnas doktors un asociētais profesors Andrejs Ērglis. Blakus P. Stradiņam savu dzīvi vadījusi par latviešu medicīnas aristokrāti sauktā Ņina Mališeva. Paula Stradiņa vārdā nosaukta gan Klīniskā slimnīca universitāte, gan medicīnas koledža. Stradiņa vārdā nosaukts arī medicīnas muzejs.  Ulbrokas bibliotēka piedāvā bibliotēkas krājumā pieejamajos iespiestajos avotos un datubāzēs pieejamo informāciju par šo medicīnas spožo zvaigzni, kas pirmoreiz dibinājis pirmo Onkoloģisko nodaļu Latvijā, pirmo asinspārliešanas staciju.

Literāri tematiskā izstāde “Teksta un bilžu prieks” bērnu grāmatās

Izstādē ir iekļauti izdevumi, kas 2015. gadā atzīti par lasītākajām bērnu grāmatām Ulbrokas bibliotēkā. Šeit dzīvo gan Top 4 uzvarētājs Gregs un viņa dienasgrāmatas, gan piektās vietas ieņēmēja J. Peldmā “Lote un Mēnessakmens noslēpums”. Lasītāju uzmanība vairāk vērsta uz latviešu autoru izdotajām grāmatām un piedāvājumu gan pieaugušo, gan bērnu vēlmi lasāmā materiāla izvēlē, nodrošinot skolas vasaras lasīšanai nepieciešamās grāmatas. Izstādē iepazīsim arī grāmatu autoru biogrāfijas nozīmīgākos un interesantākos faktus par teksta un bilžu radītprieku.

 

IZSTĀŽU ARHĪVS

Atpakaļ