2 item(s)

$79.00

Navigācija

Ulbrokas bibliotēka

 

Adrese: Institūta iela 1, , LLU LTZI 2.stāvs, 
Ulbroka,  Stopiņu novads, LV -2130

Tālrunis/fakss 67910503
E-pasts: biblioteka@stopini.lv

Tviterkonts: https://twitter.com/Ulbrokas_biblio
Youtube kanāls: http://www.youtube.com/user/ulbbibl08
Facebook: https://www.facebook.com/ulbrbiblioteka/

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas katalogs:  http://salaspils.biblioteka.lv/Alise/lv/6/home.aspx

BIBLIOTĒKAS DARBA LAIKS:

Pirmdiena     11:00-19:00                                              
Otrdiena        10:00-17:00                                             
Trešdiena      Metodiskā diena (lietotājiem slēgts)         
Ceturtdiena    11:00-19:00                                           
Piektdiena      10:00-17:00                                          
Sestdiena       09:00-14:00 

 

Ikgadējā “Latvijas Grāmatu izstāde”, ko rīko Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 sadarbībā ar Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju,  aicina iegriezties interesentus. Visās trīs izstādes dienās uz Lielās skatuves mutuļos dzīvīgums – varēs baudīt autoru priekšlasījumus un piedalīties grāmatu atvēršanas svētkos. Savukārt omulīgi iekārtotajā Rakstnieka viesistabā interesentiem būs iespēja aprunāties ar grāmatu autoriem un iegūt viņu autogrāfus. “Rakstnieks nevar izvēlēties lasītājus: tie rodas paši”. J. Jaunsudrabiņš. Pasākumu programma atspoguļota pievienotajā dokumentā un tīmekļa vietnē www.bt1.lv/lbf/visit.php#events.
Vienlaikus Ķīpsalā notiks arī izglītības izstāde “Skola 2018”, kas piedāvā visaptverošu informāciju par mācību iespējām Latvijā un ārzemēs. Vairāk: www.bt1.lv/skola

Darbalaiks:
23.–24. februāris 10.00–18.00
25. februāris 10.00–17.00

Biļetes cena: 1 EUR
Pensionāriem un invalīdiem, uzrādot apliecības, ieeja ir bez maksas.
Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja izstādē ir bez maksas.
Ar izstādes “Skola 2018” biļeti ieeja “Latvijas Grāmatu izstādē 2018” – bez maksas!

 

ULBROKAS BIBLIOTĒKAS AKTIVITĀTES 2018. gada februārī

Literāri tematiska izstāde
“JAPĀNAS STUDIJAS UN SINOLOĢIJA - VALODNIEKA, TULKOTĀJA, BIBLIOTEKĀRA EDGARA KATAJA 95 (1923) DARBS, AIZRAUŠANĀS UN DZĪVE”
Lielajam japāņu un ķīniešu kultūras pārzinātājam februārī nozīmīga dzīves jubileja. Šis cilvēks esot skarbs, bet pretimnākošs. Nācis pasaulē Buhedū ciemā, Ķīnā 1923.gada 2.februārī. 1943.gadā beidzis Ziemeļmandžūrijas universitātes Ekonomikas fakultāti. Bet savā dzīvē, viņa paša vārdiem ticot, Katajs pieredzējis 10 valstu karogus. Edgara Kataja tēvs, valcēnietis Kārlis Kattai Japānas – Krievijas kara dēļ savulaik iesaukts cariskās armijas dienestā un nosūtīts uz Tālajiem Austrumiem.  Savu bērnību Edgars Katajs nodzīvojis daudznacionālajā Mandžūrijā par kuru kāds japānis teicis, ka šajā vietā patiesībā nevar atrast ne īstu Japānu, ne īstu Ķīnu. Pēckara gadus Katajs jau minētajā Ziemeļmandžūrijā strādājis gan kā tulks,  gan kā Harbinas Polittehniskā institūta docētājs, līdz 1955.gadā ieradies Latvijā.

Kā japāņu un ķīniešu valodas tulkotājs Edgars Katajs nostrādājis 30 gadus, šo laiku vienlaikus pavadot arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Fundamentālajā bibliotēkā, bibliotekāra amatā. Bijis arī LU Orientālistikas katedras docētājs. Par tulkojumiem Katajs saņēmis Japānas valdības apbalvojumu Svētā Dārguma ordeni.

Bet arī latvieši ir pateicīgi par Kataja kunga ieguldījumu tulkošanā. Ne velti savulaik, vēl padomju gados ar šī cilvēka palīdzību latviski iznākušas tādas grāmatas kā “Sniegu valstībā” (1975), “Japāņu detektīvs” (1986) (pieejams arī Ulbrokas bibliotēkā) un citas. Iznākuši ne tikai daiļliteratūras darbi, bet arī grāmatas par Japānas un Ķīnas kultūrvēsturi. Tāpat grāmatu izdošanā Katajs konsultējis arī citus autorus, piemēram, Ulbrokas bibliotēkas krājumā esošos Zanes Mellupes “Dzenbudistu stāstus”. Atdzejojis arī savulaik žurnālā “”Karogs” ievieto japānietes Kadzuko Širaiši dzeju. Daudzu zinātnisku publikāciju autors.

Izstādē piedāvājam arī Ulbrokas bibliotēkas grāmatas, kas tieši nav saistītas ar E.Kataja darbu, bet cerams – patiks Japānas un Ķīnas kultūras cienītājiem un ieinteresētiem lasītājiem. Nemelosim, ka daudzu mūsu lasītāju sapnis ir aizbraukt uz kādu vai abām šīm valstīm. Izstādē izvietotās grāmatas būs labs sākums šādam nodomam!

Justīne Kļava 
Jubileja '98
Daugavpils teātra viesizrāde krievu valodā

Vienas ģimenes stāsts. 
2018. gada 12. marts, plkst. 16.30. Dailes teātrī

Izrāde ir Spēlmaņu nakts 2017  laureāte un vairāku balvu ieguvēja.
Lomās: Milena Savkina, Vadims Bogdanovs, Jeļena Ņetjosina, Džordžs Stīls, Mihails Abramovs, Kristīne Veinšteina, Jurijs Losevs, Žanna Lubgāne
Vecuma ierobežojums: 14+
Kolektīvs izrādes apmeklējums, nodrošināts transports.

 

Labrītiņ! rītiņā,
Labvakar! vakarā,
Labrītiņ! - saule lec,
Labvakar! mēnestiņš

                         L.tdz.

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēka sadarbībā ar Salaspils novada bibliotēku piedāvā aplūkot Salaspils novada bibliotēkas veidotu izstādi 

„Vaira Vīķe-Freiberga. Ar Sauli”. Izstāde no šī gada 23. janvāra līdz 6. februārim būs redzama Stopiņu novada Ulbrokas kultūras nama Izstāžu zālē

Šeit skatāmi materiāli par eksprezidentes bērnības un bēgļu gaitām, prezindentūras un pēcprezidentūras darbību. 

“Saules motīvs ir cieši ievijies Vairas Vīķes-Freibergas mūžā. „Maroka, Daurata un Kasablanka pasaules kartē šodien iezīmējas kā viena no Latvijas prezidentes mītnes un patvēruma zemēm bēgļu gaitās pēc Otrā pasaules kara. Varbūt tieši tur tālumā, siltās dienvidu saules apspīdēta, viņa sāka aizdomāties par savas dzimtenes sauli un pasauli un tās abas atrada latvju dainās?”, tā retoriski izskan minējums Ausmas Cimdiņas biogrāfiskajā apcerē „Brīvības vārdā”*. Izstādē ietvertas faktu un fotoliecības, grāmatas - oriģināldarbi un zinātniskās publikācijas, raksti no periodiskajiem izdevumiem un citi materiāli. Visam cauri vijas saules motīvs un latviskās vērtības, kas iet cauri Vairas Vīķes mūžam un viņas politiskajai un sabiedriskajai darbībai. V. Vīķe –Freiberga latviešiem tīkama arī ar savu dabiskumu, nesamākslotību un taisnīgumu. Kā teicis dzejnieces laikabiedrs un labs draugs Knuts Skujenieks; “Šeit nav bailes no subjektīvisma, savas interpretācijas. Mēs tai varbūt nepiekritīsim, mēs to varbūt redzēsim citādi, bet ne tas ir svarīgi.”

Tiem, kuri interesējas par saules un citiem motīviem latviešu tautasdziesmās piedāvājam ieskatīties elektroniskajā Dainu skapī - http://dainuskapis.lv/ . Piebildīsim, ka viens no Dainu skapja veidotājiem ir arī Latviešu fonds, ko pārstāv V. Vīķes – Freibergas kungs Imants Freibergs.

Ekspozīcija priecēs visus mūsu Tautas prezidentes cienītājus. Lai izstāde patīkami pārsteidz un dod pozitīvas emocijas šajās sniegotajās ziemas dienās!

*http://www.biblioteka.salaspils.lv/

 

ULBROKAS BIBLIOTĒKAS JAUNO GRĀMATU APSKATS
2017. gada decembris – 2018. gada janvāris

Gadumija cilvēces prātos un darbos arvien ienes nezināma, daudzsološa un cerīga. Viens darbiņš pāriet nākamajā, lielām pārdomām neatstājot laika. Tādēļ ir jāatrod piemērots mirklis, lai pievērstos savām sajūtām, parunātu ar sevi un rastu domu spēku ikdienas gaitām. Jaunākās grāmatu aktualitātes uzrunā citādi domājoša dzīvesstila un līdzpārdzīvojuma meklētājus, filozofiskās prozas cienītājus un latviskās kultūrvides piekritējus, kā arī fantāzijas, iztēles un pasakainu notikumu tīkotājus. No sirds paldies visiem par līdzšinējo sadarbību, sagaidot arī turpmāk lasīšanas, satikšanās, atklāsmes, domas un sarunas prieku! Jaunāko grāmatu apskats http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/informacijas-resursi/jaunako-gramatu-apskats.

 

Janvārī Ulbrokas bibliotēka aicina iepazīt simbolus, zīmes, rakstus un Stopiņu novada tautastērpu

Janvāris Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkā ir simbolu, zīmju, rakstu un Stopiņu novada tautastērpa mēnesis. Bibliotēkas datorlasītavā savienots mūsdienīgais – datori un to lietotnes ar seno – tautastērpu. Lai gan arī pēdējais tapis gana nesen. Ja līdz šim to esat vērojuši tikai bildēs, tad apskatīt tuvplānā un aptaustīt, novērtējot auduma rakstus, varēsiet bibliotēkā! 

Iedziļināties zīmju noslēpumos un uzzināt, ko jaunu par latviskajiem ornamentiem nāks arī Stopiņu novada PII “Pienenīte” bērni. Latviešu tautastērps pieskaņots allaž mainīgajiem dabas apstākļiem – biezas villaines, svārki, kamzoļi un citi tautastērpu piederumi veidoti tā, lai vasarās nav karsti, bet ziemā ir silti. Tautastērpus darina vadoties pēc tautas mākslas grāmatām, kādas pieejamas arī Ulbrokas bibliotēkā. Kā rakstīts Latvijas Kultūras kanonā; “Tautastērps ir mūsdienu kultūras identitātes vizuāla izpausme un viens no mūsu nacionālajiem simboliem.” Tautastērps jāmin divejādas nozīmes – tradicionālais tautastērps un nacionālais jeb tautiskais tērps. Izstādes materiālos varat skatīt Anetes Karlsones rakstu par tautastērpu - https://kulturaskanons.lv/archive/tautasterps/. Turpat pieejami arī audiovizuāli materiāli par tautastērpu, teksti un bibliogrāfija.

Informāciju kādi izdevumi par tautastērpu veidiem ornamentiem, simboliku atrodami Ulbrokas bibliotēkas elektroniskajā katalogā meklējama šeit https://salaspils.biblioteka.lv/Alise/lv/6/home.aspx vai Stopiņu novada mājaslapas ātrajās saitēs.

 

ULBROKAS BIBLIOTĒKAS AKTIVITĀTES 2018. gada janvārī
 

Tematiska izstāde “NO SIMBOLA LĪDZ ZĪMEI”
Katrai zīmei ir sava nozīme. Tā vēsta dažādi avoti. Zīme ir tas, kas padara to atšķiramu starp citiem. Pieņemts simbolisks apzīmējums. Mājiens, norādījums. Pazīme. Kaut ko apliecinošs dokuments. Arī izziņa. Pats zīmes nosaukums cēlies no darbības vārda “zināt”. Izmantojot zīmi, domu priekšmeti tiek pārvērsti izklāstā. Ceļa zīme, pazīšanās zīme, vienlīdzības zīme... Zīmju stāsti ir daudz un dažādi. Pieņemot to, ka zīmes un simboli ir veidi kādā savstarpēji sazināmies, varam pieminēt arī žestus, kas arī ir sava veida sazināšanās veids. Par zīmju valodu rakstījusi arī J. Kursīte grāmatā “Zīmju valoda: latviešu žesti”. Informāciju par visu iepriekš minēto varēsiet skatīt izstādē.

Bibliotekārā stunda "Zīmes un raksti". Saruna ar pirmsskolas izglītības iestādes "Pienenīte" sešgadīgajiem audzēkņiem no grupiņām " Rūķēni"," Kāpēcīši", "Mārītes", "Gliemezīši". Iepazīšanās ar bibliotēkas darbu un kāda dūraiņa raksta zīmju meklējumi. Tiekamies 22., 24., 25., 29. janvārī, plkst. 9.20 Ulbrokas bibliotēkā.

 

 

 

 

 

ARHĪVS

 

 

 

 

Atpakaļ